Kultūras ministrijas apbalvojumu piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs. Vienlaikus ar Kultūras ministrijas balvu pasniegta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātā Cimzes balva, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane.
2018.gadā Kultūras ministres Daces Melbārdes pasniegtus apbalvojumus par īpašiem sasniegumiem 2017.gadā saņēma 45 audzēkņi un 51 pedagogs no 17 izglītības iestādēm. Jaunie talanti guvuši godalgas klasiskās dejas, mūzikas, mākslas un dizaina konkursos. Panākumi gūti Latvijā, Itālijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā, Krievijā, Japānā, Taivānā, Francijā un Turcijā.
“Man ir patiess prieks sekot līdz mūsu jauno talantu izaugsmes ceļam. Daudzi no šodien apbalvotajiem jauniešiem starptautisku atzinību iekarojuši pirmo reizi, citi augstu novērtējumu ārvalstu konkursos ieguvuši jau vairākkārt. Mēs esam patiesi lepni, ka ikviens no viņiem kopā ar savu talantu nes Latvijas vārdu pasaulē, pārliecinoši un spilgti pauž valsts simtgades moto “Es esmu Latvija,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā Apvienība).
Apbalvošanas pasākuma laikā ministre motivēja jauniešus tiekties un sasniegt ar vien jaunas virsotnes, nenogurstoši pilnveidojot savu meistarību. Dace Melbārde arī atgādināja talantīgajiem jauniešiem glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša formulu – māksliniekam nepieciešams 1% ģēnija un 99% darba.
Kultūras ministrijas balva jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs iedibināta 1998. gadā. Ar šo balvu Latvijas valsts atzīmē kultūrizglītības iestāžu audzēkņu spilgtākos radošos panākumus un viņu skolotāju ieguldīto darbu.
Augstākajam valsts apbalvojumam kultūrizglītības jomā par sasniegumiem konkursos līdzīgi kā citus gadus iesūtīti 200 pieteikumi.
Četrdesmit piecu šī gada Kultūras ministrijas apbalvojuma saņēmēju vidū arī brīnumbērns, vijolnieks Daniils Bulajevs, kurš pēdējos 4–5 gadus pēc kārtas kāpis pēc pateicības raksta, šoreiz – par sasniegumiem jauno vijolnieku konkursā Itālijā. Tomēr jaunais mūziķis atzīst, ka labprātāk viņš koncertē, nevis piedalās konkursā.
"Tas bija ne ļoti grūts konkurss, bet man viņš patika, jo 1.vietai bija vijole, un man vajadzēja jaunu vijoli, un es saņēmu to," viņš atzīst un piebilst, ka vijole jau pabijusi uz vairākām Latvijas skatuvēm, jo viņš turpina to spēlēt.
Ar Cimzes balvu katru gadu tiek godināti divi izcilākie Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogi kultūrizglītības jomā – mūzikā un mākslā. 2018.gadā balvu saņēma Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas skolotāja Gunta Boža un Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) “Nacionālā Mākslu vidusskola” Jaņa Rozentāla Mākslas skolas skolotāja Vita Jurjāne.
"Tas ir tāds gandarījums, ka esi novērtēts un pamanīts, ieraudzīts, bet darbs jau ir intensīvs visu laiku. Audzēkņi nāk jauni, viņi visi ir interesanti, tur vienmēr ir jauni izaicinājumi, atkal vajag kaut ko jaunu izdomāt, kaut ko jaunu darīt, citādi nevar," saka Gunta Boža.
Viņas audzēknis Dainis Tenis, grupas "Dagamba" pianists, stāsta: "Skolotāja Gunta Boža vidusskolas periodā ir kā otra mamma. Viņa ne tikai māca un iemāca, kā spēlēt klavieres un būt par labu pianistu, bet viņa visnotaļ iemāca vispār dzīves jēgu savai profesionālajai ievirzei."
Savukārt Vitu Jurjāni audzēkļi raksturo kā iedvesmojošu, tādu, kas palīdz māksliniekam atrast pašam sevi un raisīt patiesu mīlestību pret mākslu. Jurjāne balvas piemiņas veltei – ozolkoka rādāmkokam – ierādīšot īpašu goda vietu. Viņa atzīst, ka jutusies pārsteigta par balvu, un turpina: "Ir jāmācās visu dzīvi pašam, ir jāgrib visu darīt, jāskatās redzīgām acīm, atvērtu sirdi un prātu un tad kaut kādā veidā jāmēģina to nodot citiem."
2014. gadā LNKC iedibinātās Cimzes balvas piešķiršanas mērķi ir novērtēt pedagogus par izcilu pedagoģisko darbību un nozīmīgu ieguldījumu kultūrizglītībā, kā arī stiprināt kultūrizglītības jomas pedagogu profesijas prestižu. Balva nosaukta pedagoga, tautas dziesmu vācēja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas izglītības aizsācēja Jāņa Cimzes (1814–1881) vārdā.
