“Tekstils ir tei pyrmuo matereja, kuru mes sateikam pīdzymstūt, kod tevi izreiz ītyn kaidā lupatenā voi mamas šyutejā kraklā, voi austejā dečī. Tys ir tys, ar kū tu sateic i kas tevi pavoda vysu myužu. Tei ir tuo kuo tova ūtruo uoda,” Annele atkluoj, ka iņterese par dīgim i audumim jai rodusēs jau agrā bierneibā. “Cik es sevi pīmiņu, man cīši ir patics vysu kū taiseit, i tekstils beja tys, kū mums, bārnim, ļāva – vylnys, lyna dīgi, stuovi,”
Annele pīļaun, ka caur tekstila atteisteibys vieturi varātum raksteit ari pasauļa vietsuri, naizslādzūt īspieju, ka kuodreiz varātum caur itū prizmu pīraksteit ari Latgolys viesturi. "Man ir taida dūma, ka Zeļčūs varātum taiseit taidu kai tekstila muzeju. I muzejs jau ari pats roksta viesturi, ka jis ari naīsaroksta nūsceitā gruomotā, jis taipat roksta viesturi telpā."
Niu Vilakys nūvodpietnīceibys muzejā izlykta Annelis izstuode “Zeļču sola”, kas skateituojim otkon byus daīmama par reizi piec uorkuortys stuovūkļa beigu vaļstī.
"Izstuode Viļakā ir veļteita taišni Zeļču cīmam, vyspuor vysim Latgolas i ari Latvejas cīmim, kuri izzyud i kuru jau vaira nav.
Tī ir ari nalels Zeļču cīma aproksts. Ir 60.godu ceļa zeime iz Zeļčim, kuru man īdeva Upītes muzejs. Aproksts par tū, ka politiskūs, ekonomiskūs i vysaidu apstuokļu dieļ izzuda vasali cīmi. I Zeļču cīmā ir palykuse vīna apdzeivuota muoja - myusejuo. Vīns nu dorbu man ir izšyuts nu vacūs lyna maisu, taišni Zeļču muoju i kuormu attālojums. Ari puorejī dorbi ir velteiti taišni Zeļču cīmam, gon saisteiti ar munom bierneibys atminem, gon kasdīnu šudiņ, gon dūmojūt par nuokūtni tū voi itaidys solys vyspuor pastuoveis. Vaļsts atteista lylsaimnīceibu. Voi pastuovēs vaira taidas mozas solas, kur ir symts kruosu palāka guļbaļču sāta i pierteņa, i akmini, upe. Kotra vīta ar taidom atmiņom.”
Nasaverūt iz daudzajom pamastajom i pamozeišam sabryukūšojom sātom i kuormim Latgolys i puornūvodu laukūs, Annelei redzīs, ka tei ir dabiska ainova, kas, nasaverūt iz zynomu daļu skumis, nakrūpļoj kūpeju lauku ainovu, atškireibā nu plastmasys lūgu.
"Tuo tys nūteik, tū izmaineit navar. Man cīši pateik itys nalaiks, kod nav ni zīma, ni vosara, bet parostais godalaiks, kod tī palāki, lai ari sabrukuši i bez jumtu, ka jī ari sabrukuši īsakļaun Latgolys ainovā. Jī sasaskaņoj ar sakoltušajom nīdrem, dubļainīm celim, palākīm dabasim. Jī īsakļaun ari sabryukūši, tys ir tuo kuo nūlamts, ka jī palīk kai sastuovdaļa, ari sabryukūša, i naizjauc kūpejū ainovu. Prūtams, ka tī byutu cylvāki, i dzeivuotu, byutu bārni i suni, gūvs i kači, ta byutu pavysam šmuki, bet pasauļs īt tī, kur jis īt. Man cīši pateik braukt ci īt i vērtīs apleik.”
Annele atkluoj, ka vīna nu juos meiluokūs kruosu nūteikti ir palākuo vysuos sovuos nūkruosuos.
"Palākuo ir vīna, nu jei ir tik dažuoda daudzuos niansēs. Es ari aužu kokoru dečus nu palākuo, i tod var teišom salaseit symtus palākūs kruosu, tuopat ari guļbaļču dvori. Jei ir tei baze, iz kurys ari puorejuos kruosys var leiksmuot i prīcuotīs.”
Stuostūt par sovim rodūšajim planim tuoļuok, Annele atkluoj, ka vīns nu tūs varātum byut, pasavērt iz prīšku, jo tekstilmuoksla myusdīnuos i cauri vysim laikim ir bejuse ibyus populara. Jei ir mums vysapleik, vysu laiku.
"Kas tod byutu audums, nu kuo mes taiseisim audumu varbyut piec symta godu. Pavaicuot taidu pasauļa audumu. Jo pasauļa audums ir bejs vysom tautom, vysim cymdu rokstim.
Vysim pamatā ir bejs taids pasauļa audums, kas atsakuortoj i ir ar taidu pasauļa strukturu – vysam ir suokums i gols, bet vyss īt ari iz riņči.”
Vaicuotai par laimis breižim juos dzeivē i kasdīnā, Annelei piec atbiļdis nav ilgi juovaicoj. “Aužūt, asūt kūpā ar mozū bārnu i Zeļčūs, jo tī līkās pilneigi cytaižuoka laika saskare ar pasauli tai sātā. Aiz tam es jū ari saucu par solu, jo pi mums eisti nasoka cīms. Sola, ka jei ir taida kuo izolāta nu parostuo pasauļa. Nūslāpta, nūslāgta, pylna ar sovim breinumim. Tī es asu laimeiga. Jiura, vysaidi iudini. Vyspuor byut uorā, īt ci braukt ar ritini.”
