Kas būtu pareizi un ko mēs nākotnē varētu darīt – varētu būt mākslas nozares profesionāļu konsultatīvā padome [..] Es pieļauju, ka pie galvenā arhitekta biroja šādas padomes, pulcinot pieredzējušos cilvēkus un ar diplomiem, varētu veidot,” sacīja Ameriks, diskutējot par jezgu ap sirsniņu Rīgas uzrakstā.
Rīgas domes (RD) amatpersona pavēstīja, ka garumzīme uzrakstā atgriezīsies gada beigās.
Briselē ir čurājošs puisītis, ko nepārtraukti pārkrāso visādās krāsās, bet neviens necepas tik traki kā pie mums par niekiem,” turpināja Ameriks.
Arī arhitekts Andris Kronbergs piekrita, ka pilsētas mākslinieku dienesta izveide varētu būt risinājums, un šo cilvēku uzdevums būtu domāt par koncepciju, nevis nodarboties ar saskaņošanu.
Arhitekts arī norādīja, ka, salīdzinot ar citām lielpilsētām, Rīgā nav izteikts „vides vizuālais piesārņojums”. Tajā pašā laikā vides dizaina uzraudzība ir diezgan fragmentāra.
„Trūkst kā tāda, kas pārrauga visu laukumu kopumā. Mēs esam pelnījuši, ka mums ir profesionāls padomdevējs par arhitektūru, vides dizainu un dārza kultūru,” pauda Kronbergs.
Savukārt mākslinieks Leonards Laganovskis izteica šaubas par šādas padomes efektivitāti, ja reiz tai nav tiesību pieņemt lēmumus. Ameriks noraidīja šīs bažas, jo dome ieklausās speciālistos.
Eksperti iepriekš norādīja - sirdis uzrakstā "Rīga" ir autortiesību pārkāpums.
Jau vēstīts, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 5.septembrī Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē izvērtēs Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska ierosinājumu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaut pēc mākslinieka Valda Celma ieceres radīto Rīgas pilsētas robežzīmju objektu "Rīga".
