Septiņi vakarā Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā zālē. Vairāki desmiti vīru kora „Gaudeamus” dziedātāju izsēdušies atstatus viens no otra, aizņemdami teju pusi telpas. Vienīgi tā šobrīd iespējams atsākt mēģinājumus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus.
6.2.8. aktieri, baleta mākslinieki, dejotāji, dziedātāji un orķestra mūziķi, veicot darba pienākumus mēģinājumu, nodarbību un pasākumu laikā. Minētais izņēmums ir attiecināms arī uz amatiermākslu un interešu izglītības, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības programmu apguvi vienas grupas ietvaros šajā apakšpunktā minētajās jomās, izņemot amatiermākslas koru un ansambļu dalībniekus, kuriem jāievēro divu metru fiziska distance;
Diriģents Ivars Cinkuss uzsver, ka respektē drošības prasības, taču viņam nav skaidrs, kāpēc šāds izņēmums attiecas tikai uz amatierkoriem, kamēr profesionāļi var mēģināt kā parasti.
„Es domāju, ka tā ir tāda divkosība vai neizdarība. Vai kāds funkcionārs Kultūras ministrijā kaut ko līdz galam nav savos rīkojumos izmetis ārā vai ir nejauši ielicis. Tam nav racionāla izskaidrojuma – profesionāļi kādreiz dzied ar vēl daudz lielāku jaudu, ja runa ir par „spļaudīšanos”, ko min speciālisti. Es domāju, amatieri to dara retāk,” spriež diriģents.
Cinkusa ieskatā arī arguments, ka profesionāļi ir darba kolektīvs, īsti neiztur kritiku:
„Arī profesionāļi iet uz tirgu un publiskām vietām, tāpat kā amatieri. Domāju, ka tas ir galīgi aiz matiem pievilkts arguments, kas vienkārši ļoti apgrūtina amatierkoru darbu un plānošanu.”
Koris „Gaudeamus” savu pavasarī plānoto 60. jubilejas koncertu nupat pārcēlis vēlreiz – uz nākamo pavasari, jo
nav tādu telpu, kur sešdesmit vīru lielais koris ar citiem mūziķiem un skatītājiem varētu atskaņot plānoto programmu.
Tikmēr koris „Kamēr…” saviem 30 gadu jubilejas koncertiem plāno izmantot Doma baznīcu un Latvijas Universitātes aulu. Bet diriģentam Aivim Greteram ar dziedātājiem šobrīd pat nav pastāvīgas vietas, kur mēģināt, jo Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā kā izglītības iestādē viņi pagaidām pulcēties nedrīkst.
„Es ļoti gribētu dzirdēt oficiālāku skaidrojumu, kas tad ir galvenais iemesls: vai tas ir mūsu kolektīvu skaits, telpas vai kas cits. Bet man ļoti gribētos, lai cilvēki, kas pieņem šos lēmumus, saprot, ka amatierkoru dziedāšana ir viens no būtiskākajiem kultūras mantojumiem, ko mēs kopjam. Un es uzskatu, ka šobrīd tā situācija ir ļoti, ļoti sarežģīta,” saka Greters.
„Amatieru kori – tas ir ļoti plašs kolektīvu skaits, un arī ļoti daudz cilvēku, kas tajos piedalās,” saka Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. Lielais cilvēku skaits koru kustībā ir viens no argumentiem; dziedāšanu arī joprojām vērtē kā papildu risku izelpas dēļ. Konkrētus pētījumus gan Feldmane nenosauc, bet uzskata, ka šāds pieņēmums ir loģisks:
„Tas ir pierādīts, ka, vienkārši elpojot, vīruss izplatās viena metra attālumā, sarunas laikā – pusotra, aktīvi un intensīvi elpojot – divu un vairāk metru attālumā, klepojot – vēl tālāk. Protams, ka dziedāšana ir vairāk nekā runa, vairāk nekā vienkārša elpošana.”
VM eksperte atsaucas arī uz pasaules presē aprakstītiem Covid-19 uzliesmojumiem tieši dziedošos kolektīvos. Riski esot arī dejotājiem un pūtēju orķestriem, bet dejotāji ar divu metru distanci vispār nevar mēģināt, savukārt amatieru pūtēju ir maz, skaidro Feldmane.
Bet dalījumu „amatieri – profesionāļi” pamato ar izvēles iespēju un kontaktpersonu loku:
„Profesionāļiem tas ir viņu ikdienas darbs, viņi tur strādā. Bet amatierkolektīvos šie cilvēki ikdienā strādā savā darba kolektīvā un pēc tam vēl vakarā dodas uz kori. Tas ir vēl papildu kolektīvs. Un, ja tur notiek inficēšanās, cilvēks pēc tam atgriežas darba vietā un vēl tālāk izplata risku."
Līdz ar to prasība ievērot divu metru distanci paliks gan kultūras namu, gan skolu, un mūzikas skolu koriem. Sociālajos tīklos gan redzams, ka daži kori to pārāk strikti neievēro. Tas rada jautājumu – cik efektīvi realitātē ir šādi ierobežojumi, saka diriģente Zane Zilberte, kura ar savu kori „Rīga” strādā plašajās Stradiņa universitātes telpās un uzsver, ka distanci ievēro strikti, lai gan tas krietni apgrūtina darbu.
„Redzot šos publiskos piemērus, tas nepalielina vēlmi likumu ievērot. Tas ir līdzīgi kā ar ceļu satiksmes noteikumiem: visi zina, ka tie jāievēro. Bet, ja liekas, ka tas galīgi nav loģiski vai pamatoti, vai ir traucējoši, tad – vai sanāk, ka drīkst apstāties neatļautās vietās vai šķērsot luksoforu pie sarkanā signāla? ” viņa retoriski jautā, taču piebilst: “Bet to var saprast, jo – ja ir jautājums, vai tas koru nozarei ir apgrūtinoši – jā, protams. Ne visiem koriem ir iespēja atrast tik lielas telpas, lai šos ierobežojumus vispār varētu ievērot!”
Par amatieru kolektīviem atbildīgajā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā norāda: ar lineālu neviens neies mērīt distanci, bet cer uz koristu un diriģentu izpratni un godaprātu, respektējot sabiedrības veselības ekspertu norādes.
„Šie ierobežojumi dara savu, bet man liekas, ka tā gribēšana nākt kopā un dziedāt – vienalga, kādos apstākļos un kādā veidā – vienmēr ir lielāka. Domāju – ja mēs kādu brīdi pacietīsimies un pagaidīsim, tas nenodarīs lielu ļaunumu. Bet, ja mēs paši ar kādām darbībām veicināsim atkal jaunus, stingrākus noteikumus, tas gan varētu radīt lielāku ļaunumu visai nozarei un sabiedrībai kopumā,” saka Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.
Veselības ministrijā atgādina, ka distancēšanās prasība joprojām attiecas uz visiem citiem interešu kolektīviem, kas to var īstenot
– piemēram, lietišķās mākslas vai zīmēšanas studijām. Tuvākajā laikā ierobežojumus neplāno vēl mazināt, jo groži jau tāpat līdz šim diezgan daudz atlaisti un rudenī sarežģījumu vīrusa dēļ varētu būt vēl vairāk.
