Alvis Hermanis aicina valdību pildīt pienākumus pret kultūras nozarē strādājošajiem

Valdībai ir jāpilda savi pienākumi pret kultūras nozarē strādājošajiem, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Otrdienas, 28. aprīļa, sēdē Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Kultūras ministrija (KM) un nozares profesionāļi pārrunāja līdzšinējos atbalsta pasākumus kultūras nozarei Covid-19 ekonomisko seku pārvarēšanai, kā arī turpmākos rīcības variantus iziešanai no krīzes pēc tam, kad ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi tiks atcelti.

Hermanis norādīja, ka JRT gadiem ir trenēts lasīt zemtekstus un "saprast arī Ēzopa valodu".

Komisijas sēdes laikā viņš pirmo reizi izdzirdējis no Veselības ministrijas galvenā speciālista infektoloģijā Uga Dumpja, ka nākamā sezona Latvijas teātros ir atcelta.

"Man ļoti nepatīk tas augstprātīgais komunikācijas tonis, kas ir politiķiem un zinātniekiem. Rodas sajūta, ka viņi pārvalda kādas ezotēriskas zināšanas un visai sabiedrībai no zemtekstiem ir jāuzmin, ko viņi domā. Manuprāt, esmu pelnījis lielāku konkrētību, jo patlaban mēs saskaramies ar reāliem procesiem," norādīja JRT mākslinieciskais vadītājs.

Turklāt viņš pavēstīja, ka svētdien runājis ar Tallinas Pilsētas teātra direktoru, kurš sacīja, ka valdība novirzījusi 25 miljonus eiro kultūras pasākumu rīkotājiem neiegūto ienākumu kompensēšanai. Hermanis arī akcentēja, ka sabiedrība nekad iepriekš nav lietojusi tik daudz kultūras kā šajos divus mēnešos. Cilvēki lieto kultūras un mākslas darbinieku produktus, tomēr to radītāji nevar saņemt atalgojumu.

"Mums - māksliniekiem un kultūras darbiniekiem - šajā situācijā ir jāpārkvalificējas un jāpārslēdzas uz citiem darba veidiem. Noteikti esmu pārliecināts, ka nedrīkst sēdēt mājas un žēloties, un ieņemt upura lomu.

Jādomā, kā mēs varam kārpīties ārā un atrast jaunus darba veidus," sacīja Hermanis, aicinot arī valdību pildīt savus pienākumus pret kultūras nozarē strādājušajiem.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs uzsvēra, ka "ezotēriskās zināšanas" aprobežojušās ar to, ka rokfestivāli vasarā būs jāatceļ. Viņaprāt, ir iespējams organizēt brīvdabas izrādes, kuras noritētu disciplinētā veidā un nevienu neapdraudētu. Viņš minēja, ka JRT gatavojas kļūt par kinostudiju un ražot kinoproduktus.

"Man ir daudz ideju. Un tas attiecas ne tikai uz JRT, bet arī uz citiem māksliniekiem, tomēr ir vajadzīga lielāka skaidrība," uzsvēra Hermanis.

LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu, kā arī klātienē nestrādā daudzas bibliotēkas un muzeji.

KONTEKSTS:

Koncerti, izrādes un citi masu pasākumi Latvijā ir aizliegti kopš marta vidus, kad Covid-19 izplatības ierobežošanai nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.

Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādījusi, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti