Šobrīd Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās izvietotajos plakātos par iecerēto Skanstes tramvaja līniju kartē ir arī precīzas norādes, kur plānots Rīgā būvēt akustisko koncertzāli. Turklāt to esot plānots attīstīt kopā ar Kultūras ministriju (KM) – vēsta informācija portālā riga.lv. KM pagaidām to sauc par skriešanu notikumiem pa priekšu. Tikai novembrī valdība atbalstīja modeli - koncertzāli Rīgā būvēt kādā no pilsētas degradētajām teritorijām, valstij sadarbojoties ar privāto investoru, jo ar Eiropas finansējumu – 20 miljoniem eiro nepietiekot.
"Līdz vietas izvēlei – konkrēti, kur atradīsies koncertzāle, mums ir vismaz divi soļi veicami; tas pirmais solis ir šī gada vasara, kad mums ir Ministru kabinetam jāpiedāvā aprēķins," norāda KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš. "Tikai pēc tam vēl tiek sludināts konkurss, kas ir otrais solis, lai izvēlētos jau konkrētu vietu un konkrētu investoru."
Plakātus, kuros attēlota arī plānotā koncertzāles vieta, sabiedriskā transporta pieturās izvietojis pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme”, kas uzskata, ka šī informācija nav pretrunā ar līdz šim publiski izskanējušo.
"Šie informatīvie materiāli tika gatavoti pagājušajā gadā, balstoties uz publiski pieejamo informāciju un iepriekš bija izskanējuši trīs varianti, viens no šiem variantiem, ka koncertzāle varētu būt uz AB dambja, rekonstruēt esošo Kongresu namu vai būvēt kādā no Rīgas degradētajām apkaimēm, kas arī varētu būt Skanste," skaidro “Rīgas satiksmes” pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
“Rīgas satiksme” noliedz, ka šādā veidā vēl pirms koncertzāles konkursa sabiedrību jau mēģinātu pieradināt pie iespējamā tā iznākuma. Skanstes attīstības aģentūra iecerējusi Rīgā koncertzāli veidot pēc Malmes parauga Zviedrijā.
"Es ceru, ka privātais sektors netiks sodīts par to, ka privātais sektors ir uzņēmies iniciatīvu un izvirzījis šādu projekta ieceri. Jāteic, arī konferenču centra atrašanās Skanstē ir paredzēta Rīgas pilsētas plānošanas dokumentos Rīgas pilsētas attīstības plānā," norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Aģentūrā norāda, ka konkursā jābūt tādiem nosacījumiem, lai vispār privātos investoros ieinteresētu iesaistīties, jo koncertzāle atsevišķi nav peļņu nesošs projekts. Pērn esot izkristalizējušās vismaz divas interesentu grupas.
Februāra sākuma KM izsludinās konkursu aprēķiniem par koncertzāles iepirkumu, un šobrīd kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri apzina telpu vajadzības. Ministrija kliedē bažas, ka konkursa kritēriji varētu būt pielāgoti konkrētam pretendentam.
"Pirmkārt, tas ir atklāts konkurss. Otrkārt, ir jārēķinās ar to, ka tā ir Eiropas nauda, tur nekādā veidā mēs nedrīkstam ierobežot konkurenci, jo – ja mēs to darītu, mums būtu ārkārtēji augsts risks, ka mēs vispār pazaudējam visu Eiropas naudu un tad nu gan viss beidzas pie sasistas siles," skaidro Voldiņš.
Teorētiski KM pieļauj, ka Rīga varētu arī tikt pie vairākām koncertzālēm, kur tikai vienai būs valsts finansējums, taču šaubās par spēju tās noslogot un atpelnīt. Ja Skanstes attīstības aģentūra konkursā neuzvarēs, tad tālāk koncertzāles projektu, visticamāk, neattīstīšot.
Jau vēstīts, ka valdība 2016.gada novembra sākumā deva zaļo gaismu Rīgas akustiskās koncertzāles tapšanai publiskā-privātā partnerībā. Projektam piesaistāmās Eiropas fondu naudas nosacījumi paredz, ka tam jātop neattīstītā teritorijā.
KM paredz, ka koncertzāles kompleksā ik gadu jānotiek 60 līdz 100 simfoniskās un akustiskās mūzikas koncertu un zālē jābūt 1400 klausītāju vietām. Turklāt neiztrūkstošām jābūt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darba un mēģinājumu telpām, kā arī citām pasākumu palīgtelpām.
