"Ļoti plašs, pamatots, profesionāls pārskats par to, kas ir paveikts pagājušā gadā laikā," aizvadīto semināru, kurā sabiedrībai ziņots par koncertzāles novietņu izvērtējumu, raksturo Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone. No LAS un pilsētplānošanas ekspertu izpētītajām 36 novietnēm seminārā padziļināti runāts par sešām un vēl konkrētāk un padziļinātāk par trim.
Šīs trīs vietas ir Rūpniecības preču tirgus teritorija, Andrejostas iela 17 Andrejsalā un Rīgas Kongresu nams,
precizē LAS pārstāve, arhitekte un koncertzāles novietnei piemērotāko vietu izvērtējuma koordinatore Dina Suhanova: "Tās ir reālākās pretendentes, un par tām šobrīd arī ir visreālākā saruna." Kādi katrai koncertzāles novietnei plusi un mīnusi?
Rūpniecības preču tirgus
"Vieta – Rūpniecības preču tirgus. Tas, ko mēs secinājām seminārā: vēlvienreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apstiprināja, ka no šīs vietas, kas bija kā alternatīvais risinājums, piedāvājums, nevarēs doties projām, jo glābšanas dienesta stacijai un ugunsdzēsēju mašīnām tur būs jāstrādā. Arī Rīgas dome seminārā skaidri pateica, ka tomēr šis multimodālais transporta punkts šeit ir plānots. Līdz ar to šīs vietas izredzes, ņemot vērā citu dienestu plānus, ir ļoti mazas," atbild Vilsone. "Bet no pilsētbūvnieciskā viedokļa arhitektūras eksperti un pilsētplānotāji šai vietai atrada arī kvalitātēs un vērtības." Par tām stāsta Suhanova: "Šajā apkaimē [varētu] izveidot radošu, jaunu laikmetīgās kultūras klāsteri kontekstā jau ar esošo Spīķeru kvartālu un, protams, arī ar pārējiem attīstības projektiem, kas šajā apkaimē ir paredzēti (viens no lielākajiem ir ''Rail Baltica'').
Pētījuma autori uzskatīja, ka šī ir ļoti īpaša vide, īpaša vieta, un koncertzāles būvniecība šajā vietā būtu ļoti nozīmīga tieši kā impulss apkārtnes sociālekonomiskajai attīstībai."
KM valsts sekretāre piebilst, ka SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja uzrāda, ka Rūpniecības preču tirgus teritoriju kā piemērotu koncertzāles novietni redz tikai 23% respondentu.
Andrejsala
"Novietne Andrejsalā piedāvā iespēju izveidot ikonisku ēku, kas varētu kļūt par visas teritorijas reģenerācijas katalizatoru.
Tā piedāvā plašu arhitektūras un programmas brīvību, respektīvi, mēs neesam ierobežoti ar gruntsgabala lielumu vai mums nav ierobežojumu programmas kvadrātmetros. Nepieciešama jauna konkursa rīkošana. Ir spēkā esošs detālplānojums," ar arhitektu un pilsētplānošanas ekspertu secinājumiem iepazīstina Suhanova. "Andrejsalas gadījumā jāsaka, ka tur šobrīd risks vai izaicinājums ir valstij piederošais zemes gabals, kur zeme tiek iznomāta privātam uzņēmējam." Vilsone paskaidro sīkāk: "Šis zemes gabals, kas pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem, ir ar apgrūtinājumiem, kurus ir iespējams risināt. Tas, protams, ir jārisina ar privātajiem attīstītājiem "Riga Port City", kuri arī ir izteikuši ieinteresētību par šādu attīstības scenāriju. Tas prasīs juridiskos risinājums, prasīs laiku, lai atdalītu tieši koncertzāles būvei nepieciešamo teritoriju. Vēl ir viena, pietiekami liela neskaidrība, kas ir saistīta ar Hanzas šķērsojumu. Rīgas pilsētai skaidra lēmuma par to, kāds būs Hanzas šķērsojums, šobrīd vēl nav. Plānos ir līdz 2027. gadam veikt konceptuālo izvēli, kāds šis šķērsojums varētu būt (vai tas ir tilts vai pazemes tunelis). [..] Tur ir aspekti, par kuriem jādomā."
Iedzīvotāju aptaujā Andrejsalai kā koncertzāles novietnei esot lielāks atbalsts (36%) nekā Rūpniecības preču tirgus teritorijai. Abos gadījumos jāceļ jauna ēka. Turpretī trešā koncertzāles novietnes opcija – Rīgas Kongresu nams – paredz jau esošas ēkas pārbūvi, un tieši šo variantu atbalsta 2/3 respondentu.
"Kopējais sabiedrības viedoklis ir tāds, ka laikam jābūt pragmatiskākiem, prātīgākiem cilvēkiem un nevis jāinvestē jaunās būvēs, bet ir jāstrādā ar esošu būvju pielāgošanu, pārveidošanu," komentē Vilsone.
Kongresu nams
"Rīgas Kongresu nama gadījumā [..] plusi ir iespēja saglabāt esošu, publisku kultūras norišu vietu, turpinot, uzlabojot un papildinot līdzšinējo akustiskās koncertzāles funkcijai tuvu un atbilstošu funkciju jaunā kvalitātē. Šeit jāatzīmē tas, ka gan gruntsgabala apjoms, gan pats ēkas apjoms nozīmē to, ka koncertzāles programma varbūt jāveido kompaktāka un nepieciešama ēkas paplašināšana un pārbūve. Pētījumu autoru ieskatā
šis varētu būt visātrākais ceļš uz koncertzāles realizāciju, sadarbojoties valstij un pilsētas pašvaldībai.
Būtiski arī atzīmēt, ka šī vieta ir Rīgas centrā, aktīvajā mūziķu ikdienas ekosistēmā, ir viegli sasniedzama, ar labiekārtotu apkārtni un parka tuvumu," teic LAS pārstāve, arhitekte un koncertzāles novietnei piemērotāko vietu izvērtējuma koordinatore.
Iezīmējot koncertzāles projekta tālāko virzību, Vilsone norāda, ka ir izveidota koalīcijas politisko partiju attīstības komiteja, un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) koncertzāles būvniecības jautājumu virzīs izskatīšanai šajā komitejā. Pēc atzinuma saņemšanas sekos virzība uz Ministru kabinetu, lai lēmumu pieņemtu un varētu uzsākt darbus.
"Ja par laika grafiku – viss atkarīgs no tā, kāda būs politiskā vienošanās, vai būs pieņemams kāds no šobrīd izstrādātajiem scenārijiem [..]," uzsver KM valsts sekretāre. "Ja lēmums tiek pieņemts šī pusgada laikā un tiek uzsākts darbs pie starptautiska metu konkursa sagatavošanas, tad mums ir izredzes koncertzāles aprises ieraudzīt 2027., 2028. gadā." Starptautisks konkurss kopā ar būvprojekta izstrādi aizņemot vismaz divus gadus, savukārt būvdarbiem paredzamais laiks ir starp trīs un četriem gadiem (atkarīgs no vietas izvēles un objekta sarežģītības).
"Mums jāpieņem šis lēmums un jāsāk darīt darbi," pārliecināta Dace Vilsone.
"Rīgā vairs nav citu 36 piemērotu novietņu, kur meklēt vietu koncertzālei. Apjomīgais darbs tika veikts un visa Rīga pārskatīta (centram pietuvinātā areālā). Jaunu brīnumu nebūs, ko no cepures izvilkt.
Ir jāpieņem lēmums no šobrīd sagatavotiem scenārijiem."
