Kad pirms četriem gadiem mūžībā aizgāja aktrise Vija Artmane, daudziem bija šoks uzzināt, ka mūža nogali spožajai, tautas mīlētajai aktrisei nācās pavadīt nabadzībā, iztiekot praktiski tikai no tuvinieku atbalsta. Taču tas ir tikai kliedzošākais piemērs, jo šādam liktenim arī šobrīd ir pakļauti daudzi mākslinieki, kuri izvēlējušies savu dzīvi ziedot radošajai darbībai, nestājoties darba attiecībās ar kādu iestādi vai privātu uzņēmumu.
„Tā ir putna brīvība, kas bija zemniekiem pēc brīvlaišanas. Tu esi brīvs, tu vari iet, bet tev nav ne mājas, ne zemes, ne ienākumu. Tev ir tikai tā putna brīvība. Tā ir šobrīd lielai daļai mākslinieku," šādu skarbi tēlainu metaforu izmanto kino režisore Kristīne Želve, raksturojot situāciju kādā jau ilgus gadus atrodas daudzi Latvijas radošo profesiju pārstāvji. Viņu vidū ir režisori, gleznotāji, rakstnieki, komponisti un vēl citu radošo nozaru pārstāvji, kuri strādā savā pamatprofesijā, par darbu saņemot honorārus un autoratlīdzības.
Šāda veida ienākumi ir neregulāri, neprognozējami, bieži vien nelieli un lielā mērā atkarīgi no autora popularitātes. Par viņiem tādā gadījumā netiek maksāts sociālais nodoklis, tāpēc daži ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie un cenšas to maksāt paši, taču jebkurā gadījumā šādas iemaksas ir niecīgas un nenodrošina elementāru sociālo aizsardzību.
Lai nepakļautu savu dzīvi tik lielam riskam, daļa šīs sociāli neaizsargātās grupas mākslinieku strādā citos maizes darbos, savai pamatprofesijai atvēlot galvenokārt brīvo laiku. Viņu vidū ir dzejniece Liāna Langa, kuras dzeja visbiežāk topot nakts stundās, kad diena nostrādātā divos citos iztikas pelnīšanas darbos. No saviem amata brāļiem viņai vissatraucošākā šķiet tieši prozas autoru situācija. Piemēram, romāna rakstīšana ir pilnas slodzes darbs, nevis hobijs diennakts brīvajām stundām, stāsta Langa.
Dzīves realitāte šobrīd ir tāda, ka rakstnieks, kurš savu dzīvi veltījis tikai savai pamatprofesijai, pensionēšanās vecumā saņemtu tikai 45 latu nabadzības pabalstu. Rakstnieki ir grupa, kuriem ārzemēs atrast darbu savā pamatprofesijā ir grūti, taču šo ceļu izvēlas arvien vairāk citās kultūras jomās strādājošo. Sociālais apdraudējums Latvijā tam ir viens no galvenajiem iemesliem, norāda Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe.
Par nepieciešamību pieņemt likumu par mākslinieku statusu, kas nodrošinātu radošo personu sociālo aizsardzību, Latvijā tiek diskutēts jau vairāk nekā desmit gadu. Pašlaik Latvija un Melnkalne ir vienīgās valstis Eiropā, kurās nav šāda likuma.
Bijusī Radošo savienību padomes vadītāja Ieva Struka, kura aktīvi iestājas par šī likuma pieņemšanu - uzskata, ka nespējai Latvijā iedzīvināt šādu likumu ir divi galvenie iemesli. „„Viens, tas, ka šis likums aptver relatīvi nelielu cilvēku skaitu: 4-5 tūkstošus. Protams, valstī ir iedzīvotāju grupas, kas ir daudz lielākas, līdz ar to lielāks elektorāts un politiķiem izdevīgāks. Otrs, nav izpratnes par to, kas un ko nozīmē kultūra un kultūras vērtību jaunradīšana. Ne jau Brisele vai Londona aizstāvēs latviešu kultūras pastāvēšanas nepieciešamību, tas ir jāaizstāv pašiem latviešiem. Jo mazāka nācija, jo tās pastāvēšana ciešā mērā atkarīga no identitātes. Un kultūra ir identitātes pamats," skaidro Struka.
Līdz šim notikušajās diskusijās kā iespējamais labākais modelis Latvijai minēts Igaunijā pirms astoņiem gadiem pieņemtais likums. Dzejnieks Guntars Godiņš, kuru saista ciešas saiknes ar Igauniju, atzīmē, ka tas ir nozīmīgs instruments radošo personu sociālajā un tiesiskajā aizsardzībā.
Kultūras ministrijā uzsver, ka pagājušajā gadā izveidota darba grupa, kas jau izpētījusi Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Tāpat arī veikts plašs pētījums par radošo personu situāciju Latvijā, kas tagad ir kā labs izejmateriāls darbā pie likuma izstrādes. Ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolante Treile sola, ka darbs pie radošo personu sociālās un tiesiskās situācijas sakārtošanas šī gada griezumā būs viena no prioritātēm.
Darbs pie likuma izstrādes Kultūras ministrijai notiek ciešā sadarbībā ar Radošo savienību padomi, padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe uzsver, ka to atkal aktualizēs jau tuvākajā Kultūras alianses sēdē nākamās nedēļas pirmdienā.
Nefokusēties tikai uz likumu, bet domāt arī par citiem modeļiem radošo personu sociālo problēmu risināšanā aicina premjera padomnieks un bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis.
Viņš sola atbalstu likuma virzībai, ja tas būs izstrādāts pārliecinoši un ietvers būtiskus problēmas risinājumus.
