Kultūršoks

Kultūršoks: "Izstāde, kuras nebija"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Pēterbaznīcas grūtā renesanse"

Kultūršoks. Izstāde, kuras nebija

Akcija sankcijām pakļautā Avena reputācijas atgūšanai? «Kultūršoks» vētī Ogrē iecerētās izstādes «aizkulises»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) noliedz, ka rīkot miljardiera Pētera Avena retro trauku izstādi viņu mudinājuši vēl citi mērķi, ne tikai novada iedzīvotāju iepazīstināšana ar latviešu mākslinieku veikumu. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka riski, ka šādas izstādes var izmantot citiem mērķiem, ir augsti, jo tāda statusa cilvēki kā Pēteris Avens "līdz pēdējam elpas vilcienam" cīnīsies, lai atgūtu savu reputāciju. Filozofs Artis Svece norāda, ka Kremlim šādu izstāžu rīkošana ir noderīga, lai Eiropa samierinātos ar situāciju un tai apniktu cīnīties pret Krievijas režīmu.

ĪSUMĀ:

  • Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis retro traukos redz tikai mākslu un tos nesaista ar kolekcijas īpašnieku Pēteri Avenu.
  • "Kultūršoka" eksperti pieļauj, ka trauku izstādei bijuši vēl citi mērķi, ne tikai mākslas darbu izrādīšana, Helmanis to noliedz.
  • Ja izstādes mērķis bija tikai māksla, tad, pēc ekspertu domām,  Ukrainas kara ēnā kolekciju varēja izrādīt, neizceļot tās īpašnieku.
  • Miljardierim Pēterim Avenam bija lieli plāni Latvijas kultūrā, ar kuriem agrāk vai vēlāk nāksies sadzīvot.

Vai Ogres mērs redz tikai traukus?

Pirms astoņiem gadiem, 2014. gada rudenī, Pētera Avena porcelāna kolekcija tika izrādīta Madonas muzejā. Toreiz Vidzemes televīzijai savu vērtējumu par Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un Sigismunda Vidberga apgleznoto porcelānu izteica arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: "Pjotra Avena veidotā kolekcija tiešām ir unikāla."

Porcelāna apgleznošanas darbnīcas "Baltars" izstrādājumi joprojām ir Latvijas kultūras kanonā, taču ziņas par Pētera Avena porcelāna kolekcijas izstādīšanu Ogrē televīziju filmēšanas grupām uz pašvaldības muzeju lika traukties ne unikālo trauku dēļ. Jautājumus radīja Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa lēmums sadarboties ar Ukrainas kara dēļ sankcijām pakļauto Vladimira Putina režīma atbalstītāju, miljardieri Pēteri Avenu. "Šodien jūs jau esat ceturtā televīzija, un visiem ļoti interesē šis temats. Viņš ir ļoti karsts," uzņemot pie sevis "Kultūršoku", saka Helmanis.

Ogres mērs vismaz publiski Pētera Avena vārdu no retro trauku kolekcijas atdala, lai gan uz izstādes plakāta tie veidoja vienu veselumu.

"Mēs vienmēr skatāmies dažādi, ar savu fokusu uz daudzām lietām. Es saku izstāde – es redzu šos mākslas darbus, kāds cits redz Avenu. Jūs, jūs esat raidījums par sankcijām vai par kultūru?" skaidroja Helmanis.

Anete Ašmane-Vilsone un Egils Helmanis
Anete Ašmane-Vilsone un Egils Helmanis

Vai šajos apstākļos tomēr jāpatur prātā, kas ir trauku īpašnieks?

Izstāžu kurators un mākslas kritiķis Vilnis Vējš uzskata, ka Ogres pašvaldība ar Avena trauku izstādes rīkošanu varēja šobrīd tik ļoti nesteigties: "Mēs vai nu iekļaujam šo personu savā publiskajā telpā, vai mēs izkļaujam mūsu mākslas bagātības no mūsu publiskās telpas. Tā ir tā dilemma. Mana attieksme noteikti ir tāda, ka tas ir principā labi un vajadzīgi – rādīt latviešu profesionālās mākslas sasniegumus tautai, jo vairāk, jo labāk, un mēs par to privātkolekcionāriem varam būt pateicīgi, ja viņi šādu iespēju dod. Bet nu šajā gadījumā, protams,

nekas ļauns nenotiktu, ja mēs paciestos vismaz līdz kara beigām." 

Tiesa, politologs Filips Rajevskis uzskata, ka piederības meklēšana kultūras un mākslas vērtībām ir slidens temats: "Ja mēs sākam skatīties, kam kas pieder un kas ko ir radījis, tad, es domāju, ka mēs varam nonākt pie tā, ka arī Rīga jānojauc ar visām arhitektūras vērtībām, jo ne vienmēr ir tā bijusi balta nauda, par kuru ir būvēts šis skaistais jūgendstils. Tā lielākoties ir nauda, kas ir nopelnīta, nu, mūsdienu acīm skatoties, ne pārāk ētiskā veidā, tādēļ šai gadījumā māksla ir māksla.

Tas, kas mums ir jādara kā sabiedrībai, mēs nedrīkstam pieļaut, ka šie cilvēki šo mākslu izmanto politikas veidošanai." 

Uz šādiem draudiem norāda arī filozofs Artis Svece: "Problēma ir tā, ka patiesībā pats Kremlis visu laiku mēģina panākt to, lai eiropieši kaut kā samierinātos ar esošo situāciju un ka viņiem apniktu cīnīties ar šo Krievijas režīmu, un mēs pieņemtu, ka kaut kā ir jāsamierinās, un šī izstāde vai, teiksim, šādas izstādes pieņemšana, manuprāt, ir tāds vēstījums, ka nu galu galā jādzīvo vien tālāk ir un jāpieņem tā situācija, kāda viņa ir, kas, manuprāt, ir vienkārši nepamatoti, un tas ir netaisnīgi pret ukraiņiem un tām šausmām, kas notiek Ukrainā."

Kādiem mērķiem Ogres mērs gribēja izmantot retro traukus?

Ogres izstādes veidošanas laika grafiks raisa jautājumu, vai šajā reizē māksla netika izmantota politikas veidošanai. Un vai tas notika apzināti vai neapzināti.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā februārī bija paredzēta Māras Kažociņas gleznu izstāde. Pašvaldības vadītājs Egils Helmanis decembra beigās griezās pie muzeja vadītājas Evijas Smiltnieces ar ierosmi šomēnes muzejā tomēr izstādīt Pētera Avena kolekcijā esošo latviešu porcelānu:

"Es pats iesaistījos šajā komunikācijā, uzrunāju fondu, jo, nu, man likās, ka Ogres novada iedzīvotājiem ir vēlams redzēt šo izstādi."

Janvāra sākumā muzejā sākās sagatavošanās darbi. Sadarbībā ar Avena labdarības fondu tika sagatavota izstādes anotācija. Filips Rajevskis uzskata, ka tai šajos apstākļos jāsniedz atbilde uz jautājumu, kāpēc Ogrē jārāda Avenam piederošie trauki Ukrainas kara gadadienas mēnesī:

"Protams, ka pašvaldības vadība noteikti zina, ko viņi dara, viņiem ir kaut kāds aprēķins, un šajā gadījumā es teiktu tā, ka, ejot uz šo izstādi, obligāti jāizlasa tas sākuma teksts, kas ir pirms šīs izstādes, kurš nu, teiksim tā, pozicionē gan izstādi, gan to visu notiekošo.

Tas, kas tur nedrīkst būt, – tur nedrīkst būt Pētera Avena glorifikācija, jo, ja mēs sāksim stāstīt par viņa dižo mecenāta darbību, lielo ieguldījumu Latvijas mākslas attīstībā un tā tālāk, tas ir, glorificēt viņu kā personību Latvijas, teiksim tā, jaunākajā vēsturē, tas būtu nepiedienīgi un absolūti nevietā un nelaikā."

Filozofs Artis Svece uzskata, ka anotācija, zem kuras ir Avena vārds, nav uzrakstīta pietiekami skaidri: "Ja jūs paskatāties to tekstu, ko Pjotrs Avens ir uzrakstījis kā tādu izstādes anotāciju, tajā parādās Ukrainas kara nosodījums. Bet tas ir formulēts tādā specifiskā veidā. Tur ir runāts par kara šausmām, par traģēdiju, par upuriem, bet nekad netiek pateikts, par kuriem upuriem ir runa. Vai ir runa par ukraiņiem vai pa Krievijas kareivjiem? Un teksts ir uzraksts tādā veidā, ka mēs varam saprast visādi. Atbilstoši – es to uztveru kā viltību."

Kurš bija pēdējais piliens, lai izstāde tomēr netiktu atklāta?

Izstāde bija jāatklāj pagājušajā trešdienā. Vēl dienu pirms atklāšanas muzeja telpās sagatavotās vitrīnas stāvēja tukšas.

Dārgie trauki netika atvesti arī trešdienas rītā, un, kad publiskajā telpā savu viedokli bija paudusi pat Ārlietu ministrija, izstāde tika atcelta. Nav īsti skaidrs, vai gala lēmums piederēja Egilam Helmanim vai muzejam.

"Pašreizējās politiskās situācijas kontekstā muzeja kolektīvs uzskata, ka šis nav īstais laiks izstādes veidošanai un nav ētiski šobrīd eksponēt kolekciju, kas pieder Pjotram Avenam, Eiropas Savienības sankcijām pakļautai personai. Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku," vēsta muzeja atklātā vēstule sabiedrībai. Muzeja direktore Evija Smiltniece sniegt interviju "Kultūršokam" atteicās. Mazliet runīgāks šajā lietā bija Ogres novada domes priekšsēdētājs: "Es joprojām uzskatu, ka latviešu mākslinieki nav pakļaujami sankcijām, un viņu darbi ir parādāmi. Bet, tā kā man tuvi cilvēki man lūdza, es ieklausījos viņu viedoklī."

Viens no šiem cilvēkiem ir kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Arī viņš par sava partijas biedra kultūras aktivitātēm Ogrē no piedāvātās klātienes intervijas "Kultūršokam" atteicās, ļoti lakonisku atbildi atsūtot rakstiski:

"Egila Helmaņa iniciatīva rīkot šo izstādi šobrīd, kad Ukrainā karš turpinās jau gadu, ir bijusi pārsteidzīga, un šo savu pozīciju esmu paudis arī Ogres mēram personiski."

Filozofs Artis Svece uzskata, ka šajā neatklātās izstādes sāgā Egils Helmanis nav demonstrējis augstākās politiķa kvalitātes: "Politiķa specifiskā prasme un tas, ko mēs no viņiem sagaidām, ir spēja izjust situāciju un spēja izjust laiku. Tad acīm redzami Ogres mērs ir pieņēmis lēmumu, kas ir izrādījies ne pārāk vietā, teiksim tā. Un es domāju, tā ir mācība politiķiem tomēr ņemt vērā ne tikai savas pēkšņās iedomas, bet arī sabiedrības situāciju kopumā."

Vai izstādi varēja rīkot, neizceļot kolekcijas īpašnieka vārdu?

Ogres novada pašvaldības vadītājam galvenais arguments, kāpēc ar Pētera Avena kolekcijas izrādīšanu tik ļoti šobrīd jāsteidzas, ir Ogres novada senioru dzīves ilgums:

"Ja karš vēl būs kādus 10 gadus, tad šos 10 gadus mēs nevarēsim redzēt šos mākslas darbus? Daudzi vecāka gājuma cilvēki – viņi nekad nesagaidīs, lai viņus [traukus] ieraudzītu. Un vai mēs ar savu rīcību un saviem paziņojumiem nenodarām pāri savai pašu tautai?"

Artis Svece atzīst, ka porcelāna trauku kolekcija pati par sevi nav nekas tāds, kas tiešā veidā saistīts ar Ukrainas karu un ko būtu neētiski šajā brīdī izrādīt: "Protams, ka ir skaisti, ja mēs kaut kādos apstākļos varētu šo porcelānu baudīt.

Bet, ja tiešām doma ir parādīt tikai porcelānu, tad kāpēc tas tiek pozicionēts, kāpēc tā tiek parādīta kā Pjotra Avena kolekcija? Nu tad nevajag likt to vārdu, nu tad baudīsim šo porcelānu, bet neteiksim, no kurienes tas nāk, lai cilvēkiem būtu prieks."

Mākslas kritiķis Vilnis Vējš norāda, ka tas nav iespējams bez vienošanās ar kolekcionāru: "Ļoti bieži arī mūsu muzejos izstāda mākslas darbus, deponētus kopējās izstādēs no atsevišķiem īpašniekiem, kuri nevēlas, lai norāda konkrēti viņu īpašuma tiesības, un tad ir rakstīts vienkārši "no privātas kolekcijas", neatšifrējot no kādas, bet atkal – to nevar izdarīt bez šīs pašas personas tādā veidā paustas vēlēšanās."

Politologa Filipa Rejevska teiktais gan vedina domāt, ka maz ticams, ka Pēteris Avens kam tādam būtu piekritis:

"Tā vienkārši sakot, es domāju, ka Pēteris Avens līdz savam pēdējam elpas vilcienam mēģinās izdarīt visu, lai atgūtu savu reputāciju. Par to nav šaubu!

Cilvēki, it īpaši viņa statusa cilvēki, viņi zaudē reputāciju un pēc tam cīnās, lai to atgūtu. Tas ir neizbēgami, es domāju, ka ar to mēs saskarsimies. Laiks rādīs, vai šis notikums ir daļa no kampaņas, kā atgūt reputāciju, bet, visdrīzākais, es domāju, ka nē – pārāk maziņš pasākums, lai mēs varētu par to runāt kā kaut kādas kampaņas sākumu reputācijas atgūšanai.

Tad, kad runa ir par cilvēkiem, kuriem pieder šāda līmeņa aktīvi, pat arestēti, bet aktīvi, nu, runa ir par [skaitļiem ar] deviņām nullēm, kas ir retums priekš Latvijas, tad šai gadījumā, protams, tas gravitē interesentus viņam palīdzēt risināt viņa problēmas."

Kā noskaidroja "Kultūršoks", Ogres pašvaldībai pat nebija jāsedz porcelāna trauku apdrošināšanas izmaksas uz izstādes laiku. To bija apņēmies darīt Pētera Avena labdarības fonds pats no saviem līdzekļiem.

Vai Avens Latvijas kultūras dzīvē atgriezīsies?

Pēterim Avenam pirms Krievijas kara pret Ukrainu bija lieli plāni Latvijas kultūrā un domājams, ka tie ir tikai uz laiku atlikti. Pirms nepilniem diviem gadiem Avens ar mērķi veidot latviešu un krievu mākslas muzeju iegādājās īpašumu Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 19. Tagad šī ēka, līdzīgi kā citi miljardiera īpašumi, pakļauta sankcijām.

Mākslas kurators un kritiķis Vilnis Vējš domā, ka tie cilvēki, kam interesē māksla, mazāk runās par ētiku un morāli, to vairāk darīs tie, kam māksla mazāk svarīga: "Es gribētu izvairīties no tās divkosības, jo mēs esam ļoti ilgu laiku, visa mūsu mākslas sabiedrība ne tikai izmantojusi Avena un citu mākslas mecenātu labvēlību, līdzekļus un visu ko, bet arī paļāvušies uz to, ka viņi lielā mērā darīs tādus darbus, kas būtu visas nācijas pienākums." Politologs Filips Rajevskis norāda: "Ētiski te, protams, var diskutēt, bet mans skatpunkts ir tāds, ka viņš ir Latvijas pilsonis. Un viņš nav vienīgais Latvijas pilsonis, kas ir sankcionēts, un šajā situācijā mums kā valstij jāskatās uz to lietu caur šo prizmu: kamēr viņš ir Latvijas pilsonis, tikmēr viņš ir viens no mums."

Tikmēr Vilnis Vējš uz Avenu, kura īpašumā ir Latvijas kultūras kanonā iekļautās mākslas vērtības, skatās filozofski: "Mēs noteikti varam nodalīt mākslu no īpašnieka, tādēļ ka īpašnieks ir mirstīgs. Māksla ir mūžīga."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti