Ainažu Jūrskolas muzejam trūkst naudas 150 gadu jubilejas pasākumiem

Ainažu Jūrskolas muzejam pietrūkst līdzekļu 150 gadu jubilejas pasākumiem. Tiesa gan, muzejs cer uz ziedotāju atbalstu, bet iespēju naudu piesaistīt kādā Kultūrkapitāla fonda projektā nav vēl izmantojuši. Krišjāņa Valdemāra dibināto jūrskolu dēvē arī par latviešu profesionālās jūrniecības šūpuli un valsts attīstības stūrakmeni.  

Nelielā kapteiņa Jura Veides kalpu koka namiņā Ainažos pirms 150 gadiem dibināja pirmo jūrskolu. Projekta autors Krišjānis Valdemārs uzskatījis, ka latvieši pie turības varot tikt caur jūrniecību. Skola deva iespēju tolaik Vidzemes guberņas latviešiem un igauņiem, kas bija sabūvējuši nelielus burukuģīšus, iegūt diplomus un doties tālāk jūrā kā kapteiņiem un stūrmaņiem.

 Jūrskolai plānoti dažādi jubilejas pasākumi, taču muzeja „Twitter” kontā šonedēļ parādījās palīgā sauciens finansiālam svētku rīkošanas atbalstam.  

Ainažu Jūrskolas muzeja vadītāja Iveta Erdmane skaidroja, ka „līdzekļu šobrīd nepietiek, pie tā mēs strādājam, mēs ceram, ka savāksim tos ziedojumos, lai varētu jubilejas pasākumus īstenot”.

 Domāju, ka šis notikums un mūsu senči ir to pelnījuši, lai mēs viņus pagodinātu un uztaisītu šos svētkus,” sacīja muzeja vadītāja.

Jubilejas gadu jūrskolā atklāja ar izstādi, kurā apskatāmas tā laika jūrnieku mīlestības vēstules līgavām un sievām, kā arī pastkartes no dažādām pasaules ostām. Tāpat nākamnedēļ Latvijas Banka pirmo eiro piemiņas monētu izdos tieši par godu jūrskolas 150. jubilejai. Savukārt līdzekļi pietrūkstot tieši jūras dziesmu koru lielkoncertam 16. augustā.  

Erdmane stāsta, ka „ vispār sākums šeit bija ļoti grūts, jo nebija nekā”. „Nebija nedz cariskās valdības atļaujas, nedz finanses, nedz arī pārāk daudz skolēnu. Bet Dāls, Valdemārs un Ainažu zemnieki sākumā nenodeva savus ideālus. Un, lūk,  jūrskola vēlāk nodibinājās arī Kurzemē vairākās vietās,  tāpat arī Lietuvas un Igaunijas teritorijās. Jūrskola lika stūrakmeni šo valstu attīstībā,” klāstīja Erdmane.

Vēsturiskajai jūrskolai vienmēr palīdzējuši ziedotāji, tādēļ arī šoreiz muzeja darbinieki cer uz palīdzību, bet atzīst, ka Kultūras ministrijā nemaz nav vērsušies. Tiesa gan, nav arī kādas atsevišķas programmas, kas īsteno tieši jubilejas pasākumus un atbalsta finansiāli. Savukārt valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe skaidroja, ka ikviens var pieteikties uz projektiem, taču jābūt arī īstai kultūras iniciatīvai

„Vienkārši ir jāsaprot, ko grib izdarīt, un tad atbilstoši savam mērķim ir jāmeklē, kur to var piemērot. Piemēram, visi regulārie konkursi, kas norit četras reizes gadā, tur var iesniegt jebkāda veida kultūras projektu, jebkurā nozarē. Tie, kas ir sapratuši, kā to izdarīt un ka vienīgais šķērslis ir viņu pašu kūtrums, tie visu dara, un viss notiek. Reģionos arī uzplaukst skaistas lietas,” norādīja Vērpe.

Vērpe arī atzīst, ka kopumā Latvijā reģionos kultūrai arvien krietni trūkst līdzekļu. Salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, Latvijā ir trīs reižu mazāk naudas šim mērķim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti