Aicina piedalīties izstādes «1914» veidošanā

Tieši pēc gada pasaule atcerēsies pirms 100 gadiem sākušos Pirmo pasaules karu. Tā kā tobrīd Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, kultūras norišu programmā paredzēta izstāde "Viens deviņi viens četri", kurā līdzās mākslai svarīgas būs atmiņas, vēsture un tā laika vērtības. Gatavošanās šai izstādei noris jau tagad.

100 gadi ir ilgs laiks, bet projekta "1914" sadaļas „Dzimtu stāsti” veidotāja Marta Pallo aicina katru, kam saglabājušās fotogrāfijas, zīmējumi, dienasgrāmatas, stāsti, atmiņas, vai lietas no pirmā pasaules kara ar tām dalīties virtuālā telpā un caur savu personīgo vēsturi iepazīt Latvijas un pasaules notikumus.

"Zināms gadījums, kur mājās saglabāta ir strēlnieka žakete. Varbūt tur ir tikai viens teikums par to, kas to valkājis, kam tā piederēja, kā tā nokļuva Latvijā. Bet šis viens teikums var palīdzēt atdzīvināt vizuālās mākslas izrādi un padarīt Pirmo pasaules karu īstu, nevis abstraktu mums visiem. Dzimtas vēstures pētīšana varbūt palīdzēs atbildēt uz galveno jautājumu: kas mēs esam, no kā mēs esam radušies," stāsta Pallo.

Viņa aicina cilvēkus pašus pētīt savu dzimtu un sola arī vēsturnieku komentārus, kas būs nevis kritiski, bet gan paskaidrojoši. Līdzās liela interese ir arī par nelatviešu stāstiem.

"Tas ir jautājums par Eiropas identitāti, par to, kā karš izmanīja domāšanu, idejas. Ja tā bija vienas pasaules bojāeja, tad otra pasaule šajā laikā dzima," stāsta projekta "1914" vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece. Viņa norāda, ka izstāde būs stāsts par karu vizuālā valodā. Tai pamatā ir trīs daļas, pirmkārt laiks pirms Pirmā pasaules kara, kad sabrūk impērijas un nebūtībā zūd kultūras mantojums. Otrā daļa ir laiks no 1914. līdz 1918. gadam, kad Austrumeiropā uzzied jaunas valstis un mainās māksla, uz kā pamata taps arī izstāde sadarbībā ar 11 Ziemeļu un Austrumeiropas valstīm.

"Pirmkārt, tēma ir mākslinieks un fronte - kaujas, sniegi, šineļi, kas ir gan dokumentāla, gan arī laba māksla, otrā līnija - cilvēks un sadzīve, piemēram ir bēgļu tēma, Grosvalds, Kazāks un Balkānu tautu mākslinieki. Un trešā līnija ir mākslinieks un viņa radošās izpausmes - rodas modernisms kā jauna domāšana mākslā, literatūrā, mūzikā," stāsta Gerharde Upeniece. Viņa pārsteigta secina, ka interese ir liela ne tikai no Latvijas iedzīvotājiem, bet arī no tam valstīm, kuru robežas parādījušās pēc Pirmā pasaules kara. Rezultātā izveidojusies sadarbība, un pēc tam, kad projektu aplūkos izstāžu zālē "Arsenāls", tas dosies tālāk, līdz nesdams mākslu, sarunas, atmiņas un arī pētniecību.

Līdzās notiks arī Starptautiskā zinātniskā konference "1914 uz Brīvības ielas", lai veicinātu sabiedrībā diskusiju par Eiropas identitātes un vēstures problēmām, varas un brīvības, kara un cilvēcības attiecībām un to izpausmēm tēlotājmākslā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt