Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Cik valsts ieguldīs Eiropas Kultūras galvaspilsētā 2027?

Aicina papildināt UNESCO «Pasaules atmiņu»

Aicina papildināt «Pasaules atmiņu»

Lai apzinātu un saglabātu pasaules dokumentāro mantojumu un veicinātu vēsturiski nozīmīgu dokumentu izzināšanu, UNESCO izveidojusi īpašu programmu “Pasaules atmiņa”. No Latvijas programmas starptautiskā reģistrā līdz šim iekļauts “Dainu skapis” un “Baltijas ceļš”.

2009. gadā Latvijā izveidots šīs programmas nacionālais reģistrs, kurā šobrīd izceltas tādas pagātnes liecības kā “Sibīrijas rakstītās vēstules uz tāss”, “Raiņa un Aspazijas sarakste”, “Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija” un citas, kopumā astoņas nominācijas. Kā viena no pēdējām programmu “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā sarakstu papildināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumos esošā hernhūtiešu, sauktu arī par Brāļu draudzi, rokrakstu kolekcija, kas ietver unikālu 18. un 19. gadsimta tekstu kopumu latviešu valodā.

LNB vadošā pētniece Beata Paškevica paskaidroja, ka hernhūtieši bija viena no pirmajām latviešu emancipācijas kustībām:

“Vācu brāļi, paši sev nezinot, izraisīja milzīgu interesi latviešu zemniekos mācīties rakstīt, lasīt, būtībā arī dziedāt.

Jo viņi bija pilnīgā sajūsmā par tām jaunajām dziesmām, kuras tika atvestas no hernhūtiešu brāļu puses. Cilvēki vienkārši atklāja paši savu cilvēcisko vērtību. Ka viņš kā indivīds kādam ir svarīgs. Viņš ir vērtīgs ne tikai kā darba spēks, bet arī kā garīga būtne.”

Hernhūtiešu nozīme Latvijā tiek izvērtēta pamazām, jo pastāv daudzi materiāli, kas vēl ir pētāmi. LNB krājumos glabātie vairāk nekā pieci simti dažādu žanru rokraksti iezīmē nacionālās rakstu kultūras sākumu. Lai gan latviešu literatūras vēsturi datējam kopš Jura Alunāna dziesmiņām, pētniece atzīst, ka tās sākums meklējams simt gadus iepriekš.

UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” nacionālo sarakstu ar Latvijas vēstures atmiņu dokumentārām vērtībām papildina reizi četros gados. Un tas ir pirmais solis, lai pēc tam pretendētu uz programmas starptautisko sarakstu. Piederība šai programmai ne tikai veicina Latvijas atpazīstamību, bet arī paredz pienākumu pētīt un saglabāt šīs dokumentārās liecības.   

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Beāte Lielmane norādīja: “Ja šie dokumenti tiek atzīti par ļoti vērtīgiem, tas uzreiz palīdz to saglabāšanai, jo tas ir labs pamats papildu  finansējumu iegūt, kaut kādos projektos piedalīties.

Pats galvenais, protams, ir, lai šim dokumentārajam mantojumam būtu vēstījums. Ka viņš vēstī par kādu svarīgu vēstures posmu Latvijā, par slavenām personībām,

ir unikāls materiāls pats par sevi.”

UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram nozīmīgākās dokumentārās liecības pieteikumus juridiskās un privātās personas aicina iesniegt līdz šī gada 31. aprīlim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt