Kultūras rondo

Sāpīgs cilvēkstāsts. "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" Mihaila Čehova teātrī

Kultūras rondo

Ar vienu kāju Latvijā, otru – ārpus tās: Dziesmu svētku dalībnieki "Mārtiņkoris"

"Lielā dzintara" mākslinieciskais vadītājs turpmākos piecus gadus būs Orests Silabriedis

«Lielā dzintara» nākamība – koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis ieskicē savu redzējumu

Fokuss uz Liepāju un Dienvidkurzemi, kontakti ar Lietuvu, pasākumi, kas saistīti ar mākslu savienošanos un ēkas plašāka atvērtība ne tikai koncertu apmeklētājiem – lūk, vairāki uzdevumi, kādus sev izvirzījis Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" jaunais mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis. Viņa pārziņā būs nākamajos piecos gados izstrādāt "Lielā dzintara" māksliniecisko vīziju un pasākumu plānu, nodrošinot tā izpildi un uzraudzību. 

Līdzšinējo koncertzāles "Lielais dzintars" darbību Orests Silabriedis Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vērtē atzinīgi: "Jāsāk ar to, ka "Lielajā dzintarā" nekāda revolūcija, nekādas lielas, redzamas izmaiņas nebija nepieciešamas, jo "Lielais dzintars" diezgan labi apzinās, kas tas ir, kam tas ir domāts un ko tas dara. Iepriekšējā mākslinieciskā vadība, respektīvi, Baiba Bartkeviča, kā ļoti daudzpusīgs un ļoti šarmants cilvēks, mācēja paskatīties vienā, otrā, trešajā virzienā un dot liepājniekiem daudz ko vērtīgu no visa kā."

Vaicāts, kādi ir viņa nodomi, esot "Lielā dzintara" mākslinieciskā vadītāja amatā, Silabriedis atzīmē, ka lūkojas uz 2025. gadu, kad Liepājai būs 400 gadi un koncertzāle svinēs savu desmito jubileju, kā arī uz 2027. gadu, kad Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Laiku līdz tam viņš vēlas aizpildīt ar ciešāku Liepājas izpēti: 

"Es saprotu, ka ļoti svarīgs uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai "Lielo dzintaru" arvien labāk pamanītu ārpus Latvijas, un visi, kas atbrauc, savā ziņā kļūst par "Lielā dzintara" vēstnešiem, bet tieši Liepāja un Dienvidkurzeme ir tas, kas mani ļoti personīgi interesē."

Pie tā, ka Silabriedim savulaik izveidojusies padziļināta interese par Liepāju un Kurzemes dienvidu daļu, zināmā mērā esot vainīgs "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons, kurš koncertzāles piecu gadu jubilejas reizē muzikologu uzrunājis apdomāt koncerta pirmo daļu. Viņš turpina: "Programmas saturs tika prezentēts diriģentam Gintaram Rinkevičam. Pēc tam man atstāstīja, ka viņš esot bijis pilnīgā neizpratnē, kurš idiots šitādu raibumu, pilnīgi kopā nesavācamu, ir iedomājis kā sakarīgu koncertnotikumu. Es pēc tam pateicu, ka man tas ir zināms, un tad viņam bija diezgan jautri. Galu galā viņš bija spiests atzīt, ka kaut kas no visa tā raibuma sanāca. Jo kāda bija ideja? Palasīt vecus laikrakstus, žurnālus, Liepājas ceļvežus un papētīt tos notikumus un tās personības, kas ar Liepāju bijušas saistītas. Ne jau tā, ka tur būtu kāds atklājums. Nē, mēs tos vārdus visi zinām, un notikumi arī ir dzirdēti. Un tomēr man liekas, ka drusku par maz ir pievērsta uzmanība tam, ka Liepājā palaikam viesojās tādi vīri, kas Rīgai gāja garām, un 20.–30. gados Liepāja bija visnotaļ starptautiskā koncertu un mūzikas dzīves apritē kā pilntiesīgs dalībnieks. [..] No Liepājas vēstures, manuprāt, ir iespējams veidot aizvien jaunus un jaunus šādus mozaīkveida gobelēnus, kas cilvēkiem var radīt prieku ar to, ka viņi jūtas vēl ciešāk piesaistīti tai vietai, kur viņi ir."

Orests Silabriedis
Orests Silabriedis

Runājot par koncertzāles iespējām, Orests Silabriedis vērtē, un tā domā ne viņš viens, ka 

salīdzinoši reti izmantotā, bet spēlēšanai ļoti derīgā Lielās zāles orķestra bedre ļauj repertuārā ieplānot arī operu un baletu: 

""Lielais dzintars" ir ar lielu potenciālu šajā virzienā. Lūk, tā ir viena lieta, kas var noteikt zāles saturu. Daudzi instrumentālisti un solisti, kas uzstājas "Lielajā dzintarā", saka, ka viņiem ir ļoti komfortabli šajā vietā. Laikam neesmu dzirdējis nevienu mākslinieku – ne latviešu, ne ārzemju –, kurš būtu teicis, ka viņam ir iebildumi pret to, kur viņš [zālē] stāv vai kā viņam skan. Šī zāle ir ļoti ērti aptverama." 

Ja par Kamerzāli un tās iespējām – Silabriedim gribētos strādāt pie tā, lai ir vairāk pasākumu, kas saistīti ar mākslu savienošanos, piemēram, literatūras un mūzikas: "Nāk prātā Janas Egles dzejoļu krājums. Tik ļoti gribētos to savienot ar spēcīgu muzikālu notikumu. Tā vienā vakarā, lai cilvēki atnāk – cilvēkiem nav jābūt daudz (Kamerzālē [ietilpība] ir 150–200 skatītāju) – un viņiem ir iespēja baudīt gan dzejas un muzikālo pasākumu, gan ir iespēja satikties. Cik es esmu novērojis, liepājniekiem patīk satikties un parunāties ar mākslinieku." Tādu iespēju koncertzāles apmeklētājiem dāvā cikls "Personīgi". 

Ļoti striktus žanriskus rāmjus koncertzāles mākslinieciskais vadītājs neplāno piemērot. "Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka ne visi pasākumi ir mūsu ziņā.

Ir diezgan daudzi, kas "Lielo dzintaru" iekāro paši savu pasākumu rīkošanai, un skaidrs, ka tas ir arī ļoti labs atbalsts koncertzāles eksistencei. Es vienīgi gribētu, ka mums gandrīz vienmēr ir iespēja māksliniecisko filtru uzlikt pietiekami spēcīgu, lai koncertzālē neielaistu galīgu draņķi,

kas būtu nepieļaujami," viņš paskaidro. 

Orests Silabriedis tostarp atklāj ideju, ka "Lielajam dzintaram" vispār vajadzētu kļūt publiski atvērtākam, apdzīvotākam: "Zāle ["Civita Nova"] ir atvērta, tur var nākt. To mēs visi zinām. Tā bija arhitekta sākotnējā ideja. Bet noteikti varētu būt vairāk dzīvības. Domāju, tie, kas ir bijuši koncertzālēs kaut kur citur pasaulē (kaut vai Islandes "Harpa", bet ir vēl visādi paraugi) [būs ievērojuši], ka koncertzāle ir vieta, kur cilvēks ierodas un viņam ir iespēja tikt pie kafijas vai tējas, ir iespēja apsēsties stūrī un pastrādāt, palasīt grāmatu. Ir šobrīd "Lielajā dzintarā" tāda vieta augšā, 6. stāvā. Cik daudz cilvēku to zina, ka tur var aiziet un mierīgi paklausīties mūziku? Es domāju, ka daudz tādu nav. Lūk, kaut kā 

padarīt tā, ka "Lielais dzintars" nav hermētiska vide, kura atver savas diemžēl ne pārāk plašās durvis (arhitektonisku īpatnību dēļ) vakaros, kad sanāk cilvēki uz koncertiem. Apdzīvojamību gribētos vairāk." 

Vai "Lielais dzintars" radošās ieceres un mākslinieku maršrutus plāno saskaņot ar netālu esošo Ventspils koncertzāli "Latvija"? Silabriedis atteic: "Es domāju, ka konkurence tomēr ir neizbēgama. Šobrīd visticamāk ir tā, ka liepājnieki diez vai nesīsies uz katru pasākumu Ventspilī un otrādi. Agrāk gan brauca. Tagad, šķiet, situācija ir drusku mainījusies. Mēs darīsim visu iespējamo, lai saskaņotu, protams, bet tomēr tie, kas uzstāsies Ventspilī, diez vai uzstāsies Liepājā, jo tās ir pārāk tuvas attiecības. Cita lieta – noteikti būtu jāpastiprina kontakti ar Lietuvu. Un ne jau tikai to daudzo lietuviešu dēļ, kas, kā mēs visi zinām, vasarā "okupē" zināmu daļu Kurzemes, bet tādēļ, ka cilvēks, kurš atbrauc uzstāties Klaipēdā, tikpat labi varētu to darīt arī Liepājā."

"Lielā dzintara" mākslinieciskais vadītājs piebilst, ka atbalsta "Latvijas koncertu" vadītāja Guntara Ķirša pagaidām vēl plaši neapspriesto rosinājumu, ka, ja kādā no Latvijas koncertzālēm ir bijis spēcīga jaundarba pirmatskaņojums, tad tas varētu izskanēt arī kādā citā koncertzālē. Kā piemēru viņš piesauc Andra Dzenīša Otro simfoniju "Silts vējš" (Lielā mūzikas balva kategorijā "Gada jaundarbs"), kas sākotnēji izskanēja Liepājā un kāpēc gan lai neskanētu arī Latgales vēstniecībā "Gors".

Visbeidzot par dažādajām profesionālajām šķautnēm, kādās Orests Silabriedis izpaužas. Viņš apstiprina, ka līdztekus jaunajiem pienākumiem turpinās darbu Latvijas Radio 3 "Klasika" un būs žurnāla "Mūzikas Saule" (iznāk četrreiz gadā) galvenais redaktors, bet gadījuma darbiem, kādu līdz šim netrūcis, atteiks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti