Pirmo Atvērtās zinātnes mēnesi muzejā veltīt tieši ilūzijām muzeja vadītāju Ievu Lībieti pamudināja iepazīšanās ar diviem profesoriem – Jurģi Šķilteru no Latvijas Universitātes un Baindžo Pinnu no Sassari Universitātes Sardīnijā, kurš ir viens no vadošajiem vizuālās uztveres pētniekiem pasaulē.
"Es tiku iepazīstināta ar ļoti interesantu domu, kas it kā ir loģiska, bet es nekad par to nebiju iepriekš aizdomājusies, ka tas, ko mēs redzam vai domājam, ka redzam, – ka tā jau patiesībā nav realitāte, bet mēs skatāmies stāstu, ko par apkārtējo vidi un apkārtējo realitāti ir veidojušas mūsu smadzenes. Un šis stāsts, ko veido mūsu smadzenes, ir ļoti individuāls stāsts," skaidro Ieva Lībiete.
Viens no izstādē eksponētajiem darbiem ir šķietamās rotācijas ilūzija, ko ir atklājis un aprakstījis Baindžo Pinna. Izstādes apmeklētājs redz divus apļus, kas sākumā izskatās statiski, bet, ejot tuvāk, staigājot un skatoties vienā punktā, tie sāk griezties. Kaut gan, protams, patiesībā tie ir un paliek statiski.
Tas arī raksturo ilūzijas būtību, skaidro Ieva Lībiete:
"Ka tas, ko jūs uztverat, jūs skaidri ar savu prātu apzināties, ka tas nav tas, kas notiek, bet jūs nevarat to neredzēt, un tajā brīdī, kad jūs to saprotat, tā ir ilūzijas apzināšanās."
Izstādē varēs redzēt vēl citus piemērus, kas atklāj ilūzijas būtību. To vidū būs Kanizsa trīsstūris jeb iluzoro kontūru efekts, kas demonstrē cilvēka smadzeņu spēju uztvert figūras un formas tur, kur to patiesībā nemaz nav. Būs arī ģeometriskās ilūzijas, ūdenskrāsu ilūzijas, "Twitter" ilūzijas un vēl citi piemēri.
Izstādē un ilūzijām veltītajos pasākumos šoreiz akcents būs vairāk uz ilūziju izmantošanu zinātnē, bet to izzināšana lietderīga arī citās sfērās, piemēram, medicīnā, stāsta uztveres un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters: "Piemēram, profesora Baindžo Pinnas jau pieminētā rotējošo apļu ilūzija ir izmantota arī, lai demonstrētu, ka šizofrēnijas pacientiem vizuāli telpiskie procesi norisinās atšķirīgi. Tā ka medicīnā, psihosomatikā un psihiatrijā arī izmanto šīs ilūzijas."
Baindžo Pinna, kurš šobrīd ir viens no vadošajiem uztveres pētniekiem pasaulē, pats arī piedalīsies Atvērtā zinātnes mēneša notikumos un šodien to atklās ar savu lekciju.
"Es stāstīšu par ilūziju nozīmību un paradoksiem mūsu ikdienas dzīvē. Kāpēc mūsu prāts tās rada? Kādēļ tās ir vajadzīgas? Kādas ir to izpausmes?" skaidro Pinna.
"Cilvēki bieži vien ilūzijas uzskata par kaut ko dīvainu vai maģisku, bet tas tā nav, jo ilūzijas mums ir ik uz soļa klātesošas, patiesību sakot, visa cilvēku dzīve balstās uz ilūzijām.
Šīs jomas pētniecība ir svarīga tādēļ, ka ilūzijas savā ziņā ir rīks, kas palīdz saprast mūsu smadzeņu darbības robežas un daudzus citus aspektus, kas saistīti ar realitātes uztveri."
Jurģis Šķilters savukārt uz lekciju aicina 5. aprīlī, tās tēma – "Uztveres ilūzijas: kas tās ir un kāpēc tās zinātnē svarīgas?". "Skaidrošu tieši no uztveres pētniecības perspektīvas, cik ļoti dažādās jomās mēs varam redzēt būtiskas atšķirīgas starp sajūtu apstrādi un uztveres rezultātu. Un es arī mēģināšu skaidrot, ka ne tikai vizuālā uztvere ir tā, kur norisinās ilūzijas un kur tās rodas, bet ir arī citas mūsu maņas – oža, tauste, garša – arī tur mēdz būt ilūzijas," stāsta Šķilters.
Jurģa Šķiltera lekcija būs 5. aprīlī, bet Atvērtās zinātnes mēnesi šodien Anatomijas muzejā atklās ar ilūziju izstādi, Baindžo Pinnas lekciju "Ilūzijas un prāta paradoksi" un buto dejas performanci. Ilūzijām veltītais pasākumu cikls muzejā ilgs līdz 22. aprīlim, kad noslēgsies ar darbnīcu bērniem.
