Vēl pirms izstādes atklāšanas Liepājas muzejā valda liela rosība, sudraba karotes un kausi jau spoži spīd un gaida viesus. Izstāžu zālē uzburta īpaša atmosfēra karaliski zilos toņos, pilnībā mainot klasiskas izstāžu zāles telpu, tā ir sadalīta vairākās daļās, ļauj apmeklētājam arī nesteidzīgi sēdēt uz dīvāna un ko vairāk uzzināt par muzeja kolekcijā esošajām vērtībām un amatniecības vēsturi.
Izstādes dizainu un scenogrāfiju veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, kura ar muzeju sastrādājusies jau iepriekš: "Man gribējās to sajūtu: ienāc telpā, un – stop! Tagad ej lēnāk, baudi lēnāk, domā lēnāk, visu skaties lēnāk. Kas man likās īpaši interesanti un atšķirīgi no mūsdienām, ka
autoram ir bijis gods būt radītājam, viņa paraksts ir viņa kvalitātes zīmogs, varbūt atšķirība no mūsdienām, kad daudz kas ir bez vārda un ar nezināmu kvalitāti.
Tāpēc man likās būtiski – veidot vidi karalisku un ar pietāti pret visiem priekšmetiem."
Izstādes satura koncepciju izstrādājusi muzeja direktore Dace Kārkla. Tās tapšanā ir iesaistīta lielākā daļa no Liepājas muzeja speciālistiem. Muzeja direktore skaidro, ka zeltlietu un sudrablietu kolekcija, ko lielākoties veido amatniecības reprezentācijas trauki, ir viena no Liepājas muzeja senākajām un lielākajām kolekcijām.
Ir veikts pētnieciskais darbs un muzeja simtgadē rādīt ko skaistu, sudrabotu un svinīgu ir ļoti piemēroti, turklāt tā ir kolekcija, ko ikdienā muzeja apmeklētāji neredz, uzsver Dace Kārkla.
"Šis kolekcijas kodols, kas attiecas uz amatniecības traukiem, muzejā ir nonākusi 1936.–1939. gadā, tas ir arī laiks, kad Liepājas muzeja direktors bija tā dibinātājs Jānis Sudmalis, viņš ir arī piedzīvojis šo kolekciju. Daudzus gadus padomju laikos šī kolekcija netika papildināta un tai nebija pievērsta īpaša uzmanība, bet tagad jau vairākus gadus mēs mēģinām papildināt zelta un sudrablietu kolekciju ar dažādām rotaslietām, ar nelieliem traukiem un galda piederumiem, kas nāk no veciem Liepājas restorāniem. Šogad kolekcija nedaudz paplašinās," stāsta Kārkla.
Zeltkaļu un sudrabkaļu cunftes statūtus jeb šrāgas apstiprināja 1699. gadā, kas reglamentēja zeltkaļu darba organizāciju un sadzīvi. 1825. gadā statūtus nedaudz papildināja atbilstoši laikmeta prasībām. Zeļļiem bijis uzdevums doties apgūt zināšanas arī citās Eiropas pilsētās, stāsta direktore, uzsverot, ka
kolekcija -– amatniecības reprezentācijas trauki –, ir labs avots Liepājas amatniecības pētniecībai.
"Ikvienas cunftes locekļi, kuri strādāja gan lielās, gan mazās ģildes paspārnē, pasūtīja sev reprezentācijas kausu un pokālus, pie šiem pokāliem piestiprināja savas meistara un zeļļa apliecinājuma zīmes, parādot, ka viņš ir pilntiesīgs cunftes loceklis, tā apstiprinot, ka šajā cunftē darbojas. Jo, kā jau zināms, 17. un 18. gadsimtā Liepājas cunftu sistēma bija noslēgta, tāpat kā citviet Eiropā, tur varēja iestāties un strādāt zināms skaits zeļļu, meistaru un mācekļu. Tā bija diezgan slēgta sistēma līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei. Mums ir dažādu cunftu pokāli un kausi, bet ārkārtīgi daudz piekariņu ar amatnieku vārdiem, uzvārdiem, gada skaitļiem, tas ļauj restaurēt Liepājas amatniecības vēsturi. Līdz ar to, pateicoties šai kolekcijai, iespējams, kādu no amatnieku darinājumiem identificēt," skaidro muzeja direktore. Viņa cer, ka šo kolekciju izdosies nākotnē papildināt.
Izstādē redzamas arī lādes, kur dārgumi glabājušies. Netiek aizmirsti arī mūsdienu Liepājas rotkaļu darinājumi, tāpēc izstādē būs iespēja apskatīt, piemēram, mākslinieka Andra Garokalna dažādu periodu darinājumus.
Liepājas muzeja krājuma izstāde "Liepājas sudrabs" būs apskatāma līdz 2025. gada 23. martam.
