ĪSUMĀ:
- Vidusskolā brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" ir izvēles lasāmviela.
- Rakstniecības un mūzikas muzeja ierosinātā "Mērnieku laiku" adaptācija paredzēta cittautiešiem un cilvēkiem ar uztveres grūtībām.
- Vieglās valodas aģentūras virzītais projekts izraisījis viļņošanos sociālajos medijos, atsevišķiem inteliģences pārstāvjiem norādot, ka "Mērnieku laiku" adaptācija ir vēršanās pret latviešu valodu.
- Pētījumi liecina, ka 85% iedzīvotāju saskārušies ar grūti saprotamiem tekstiem, vairāk nekā puse piedzīvojusi grūtības saprast informāciju, kas nākusi no valsts institūcijām.
- Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis aicina sabiedrību apzināties, ka informācijas pasniegšana vieglākā valodā nenozīmē "dumjākā valodā".
Jauniešiem "Mērnieku laikos" grūtības sagādā vecvārdi un teksta uzbūve
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolnieces pēc raidījuma "Kultūršoks" lūguma lasīja fragmentu no "Mērnieku laikiem". Ģimnāziste Enija Dārziņa atzīst, ka viņai bija grūti koncentrēties, lai uztvertu lasīto: "Teksta domu sapratu un sapratu, par ko ir runa. Un, jā, ir daži vārdi, ko es nesapratu. Manuprāt, par garu ir tie teikumi, jo pazūd doma tā pa pusei – it kā var saprast, par ko ir runa, bet tāpat tu lasi to garo teikumu, tu sāc pazust tajā visā tekstā." Viņas skolasbiedrene Katrīna Kalnbērza aizķērās aiz dažiem vārdiem: "Ir vairāki vārdi, kas ir novecojuši un kurus mēs ikdienā neizmantojam, arī, piemēram, par kuriem mēs esam runājuši literatūras stundās, bet, pieņemsim, čangalieši – es neatceros viņiem to īsto nozīmi."
Tagad mācīt latviešu pirmo romānu skolās nav obligāta prasība, tas paliek katra skolotāja ziņā – runāt par šo darbu vai ne. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Šēfere uzskata, ka šī izvēle varētu būt atkarīga no skolotāja dzimšanas gada: "Kamēr klases priekšā stāvēs skolotāji, kuriem ir pagājušā gadsimta bērnība un pagājušā gadsimta jaunība, mēs spējam tiem jauniešiem iedot kontekstu. Mēs spējam viņiem izskaidrot, ko nozīmē izkapts, zārds, aprakstīt, uzzīmēt – jebko. Mēs to spējam izdarīt. Laika gaitā, kad šādi skolotāji vairs klases priekšā nestāvēs, automātiski tas viss paies, tā būs vēsture, klasiska vērtība, kas, visticamāk, es tā domāju, noguls plauktos."
"Mērnieku laiki" vieglajā valodā netaps vidusskolēniem
Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ierosinātā "Mērnieku laiku" adaptācija vieglajā valodā tomēr nav domāta vidusskolēniem, kuri vecvārdos redz svešvārdus. Jaunā izdevuma mērķauditorija būs lasītāji ar sliktākām valodas zināšanām un cilvēki, kuriem ir objektīvas uztveres grūtības – disleksija, nespēja koncentrēties, intelektuālās attīstības traucējumi. "Mēs uzskatām, ka tā ir apmēram ceturtā daļa sabiedrības, ka mēs dodam viņiem iespēju saņemt to pašu informāciju un līdzvērtīgi piedalīties gan sabiedriskajā dzīvē, gan arī kultūras dzīvē," projekta mērķi skaidro Vieglās valodas aģentūras valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika.
Ziņas par ķeršanos klāt brāļu Kaudzīšu darbam izraisīja agresijas vētru sociālajos medijos.
Tas, ka romāns tiks adaptēts, lai to saprastu konkrētas mērķgrupas, ātri vien no konteksta pazuda.
Tulkotāja Silvija Brice savā ierakstā "Facebook" iezīmē "kapakmeņa velšanu dzimtajai valodai", ja bērni literatūras stundās lasīs tikai vieglajā valodā. Tulkotāja Lelde Pfafrode pauž aizdomas, ka "šis projekts ir troļļošana, latvieti sagrābt aiz matiem un iebāzt degunā: tava klasika, ar ko tu tā lepojies, ir tukšs mēsls".
Vieglās valodas aģentūras valdes priekšsēdētājai Irīnai Meļņikai grūti saprast, kāpēc pat inteliģences pārstāvji šo projektu attiecinājuši uz sevi: "Faktiski, manuprāt, tā situācija ir izveidojusies tāda, ka, piemēram, kaut kur, kur ir pieci pakāpieni, būtu uzlikts pacēlājs, un tagad visa sabiedrība gribētu izmantot šo pacēlāju. Bet pacēlājs ir uzlikts cilvēkiem, kuriem ir grūtības uzkāpt pa šiem pakāpieniem. Cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Pacēlājs nav domāts ikvienam, kurš iet garām un gribētu pa pieciem pakāpieniem aiz tām durvīm nokļūt. Nu tā līdzība varētu būt šāda."
Rakstniecības un mūzikas muzeja ierosināto projektu aizstāv Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze: "Šī vieglā valoda romāniem arī ir vajadzīga. Vajadzīga tiem cilvēkiem, kas savādāk to nevar izlasīt. Skolā, ja gribēs, tad tur krāpsies un šmauksies, tā taču nav problēma. Es arī skolas laikā to romānu neizlasīju. Viņš bija drausmīgi garlaicīgs. Es viņu nesapratu, un man viņš likās galīgi garām, teiksim, 7. klasē. Tad, kad es viņu vēlāk sāku lasīt, kad es līdz viņam biju izaudzis, tā varētu teikt, tad es tur atklāju brīnišķīgas lietas, un es sajūsminos par šo darbu vēl tagad."
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas literatūras skolotāja Daiga Šēfere atzīst, ka nekas slikts nenotiktu, ja arī vidusskolēni izlasītu "Mērnieku laikus" vieglajā valodā, nevis oriģinālā: "Es neuzskatu, ka tā ir milzīga problēma, jo literatūra veidojas no dzīves, un jauniešiem ir jāmācās dzīve ar literatūras palīdzību, ar to, ko viņi izlasa. Viņiem ir jāsaprot, kas ir tās problēmas vai vērtības, kas ir svarīgas. Ko es gribu, kas man dzīvē ir vajadzīgs?
Literatūra palīdz atrast ceļu, un nav svarīgi, kādā valodā viņš lasa. Es absolūti neiebilstu, ka tas tā tiek darīts, bet skolas solā mēs nereklamētu un neteiktu, ka tagad lasīsim visu tikai viegli."
Kultūras lielvalstis nebaidās no savu dižgaru darbu adaptācijas
Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze aicina skaļākos "vieglo" "Mērnieku laiku" kritiķus kļūt cilvēcīgiem: "Ir jābūt arī iecietīgākiem citam pret citu, jo mēs te varam tā ļoti agresīvi tagad runāt, bet kā nu jūtas tie cilvēki, kam tas ir adresēts? Viņi to klausās un lasa. Ja viņi to spēja uztvert, es domāju, viņi ir, visticamāk, apvainoti šobrīd, tā varētu sacīt."
Arno Jundzes pieļāvums nav tālu no patiesības. Stokholmas Latviešu sestdienas skolas skolotājai Signei Rirdancei ir jautājums: "Cik daudzi no tiem, kas pašlaik dusmīgi izsakās par šo projektu, ir pēdējo piecu vai desmit gadu laikā paši atvēruši "Mērnieku laikus" un ieskatījušies? Bet tas lai paliek neatbildēts jautājums, ko katrs var uzdot pats sev."
Latviešu literatūras klasikai vieglajā valodā mērķauditorija ir arī jaunākā paaudze latviešu diasporai ārzemēs. Arī Zviedrijā, kur pēc Signes Rirdances stāstītā, jaunajai paaudzei grūtāk saprast garos teikumus latviešu valodā, jo zviedru valoda ir lakoniskāka: "Mums jau ir tas uzdevums kā vecākiem, skolotājiem, tā kā ielikt to āķīti, radīt interesi, motivēt kaut ko pašam pētīt, un viens to darīs un otrs to nedarīs, un vienam vairāk patiks "Lāčplēsis", citam rokopera varbūt, vēl kāds tiešām aizies un studēs literatūru un valodu, un izlasīs tos "Mērnieku laikus".
Mēs varam darīt savu labāko, ieinteresējot, paverot tos vārtus, un tad ļaujot cilvēkiem izlemt, kas ir tas. Bet lai viņiem vismaz būtu pazīstami šie tēli, vispār zināms, ka kaut kas tāds ir."
Pasaules kultūras lielvalstis nebaidās no savu literatūras dižgaru pārstāstiem vieglajā valodā. Franciski vieglajā valodā var lasīt gan Viktora Igo "Nožēlojamos", gan Žila Verna un Aleksanda Dimā romānus. Vieglās valodas aģentūras valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika apliecina, ka ārzemēs bibliotēkās ir ļoti daudz grāmatu vieglajā valodā:
"Piemēram, Zviedrijā mēs bijām pagājušajā gadā, un mēs tieši runājām par šo pielāgoto literatūru un literatūru vieglajā valodā un teicām – nu, kāda ir rakstnieka attieksme, kad viņa darbus pārveido vieglajā valodā? Mums atbildēja – lielākā daļa uzskata, ka tas ir gods.
Viņi neiebilst pret to, jo tad viņu darbs var sasniegt visus, arī tos, ko varbūt tāpat nevar sasniegt. Labi, esot arī tādi, kuri saka, ka viņi to negrib, un tas tiek respektēts."
Grūti uztveramas ir ne tikai brāļu Kaudzīšu teikumu konstrukcijas
Tulki bieži vien ir vajadzīgi ne tikai senu tekstu pārnešanai mūsdienu valodas konstrukcijās, bet arī ierēdņu valodai. Par spīti Valsts kancelejas iekšējām vadlīnijām vēstuļu rakstīšanai vieglajā valodā, saziņā ar sabiedrību joprojām tiek izmantoti teikumi četru rindu garumā. Kā piemēru LTV raidījums "Kultūršoks" izmanto Finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") rakstiski Finanšu ministrijas mājaslapā pausto viedokli par banku nodokli 2023. gada 28. augustā: "Vērtējot Latvijas banku nodokļa iespējamo dizainu, mēs domājām, kā ieviest tiesisku un ilgtspējīgu risinājumu, ar nodokļu instrumentu meklējot līdzsvaru starp ievērojamo kredītu procentu likmju straujā pieauguma rezultātā gūto finanšu sektora peļņas palielinājumu un nepieciešamo finansējumu budžeta prioritārajām vajadzībām drošībai, veselībai un izglītībai." Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolniece atzīst, ka "sākumā, lasot teikumu, un beigās, pabeidzot teikumu, rodas pilnīgi divas dažādas idejas, par ko ir runa". Viņas skolasbiedrene Enija Dārziņa uzskata, ka "tas teksts bija veidots, lai to nesaprastu. Tas mērķis nebija saprotams vispār". Ģimnāziste Amanda Legzdiņa tomēr slavē finanšu ministru: "Es ļoti saprotu, viņš ir ļoti izglītots. Ļoti izglītots cilvēks, māk izmantot pareizo leksiku. Tomēr, ja viņš vēlas [informēt] mērķauditoriju, kas ir Latvijas iedzīvotāji, kas ne vienmēr saprot šādus jēdzienus, tad vajadzētu kaut ko pamainīt."
Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis uzskata, ka no ministrijām sūtītās preses relīzes runas pedagogi var izmantot savu studentu spīdzināšanai:
"Vēl trakāk ir likumprojektu sākuma projekti. Tur ir pieci, seši, septiņi palīgteikumi, kas absolūti nav uztverami vai pat nav izlasāmi ar pieciem elpas vilcieniem. Radio cilvēki sapratīs, ko nozīmē ilgi mēģināt izrunāt teikumu ar vienu elpas vilcienu."
Vairāk nekā pusei iedzīvotāju grūti saprast ierēdņu rakstītās vēstules
Vieglās valodas aģentūras pirms pāris gadiem veiktais pētījums liecina, ka 57% aptaujāto ir bijis grūti saprast informāciju, kas iekļauta vēstulē no kādas institūcijas, 48% grūti izlasīt speciālistu sagatavotos dokumentus. Valsts kanceleja atzīst, ka desmit gadu laikā izdarīts daudz, bet vēl daudz darāmā tieši vēstuļu ziņā. Ir labie piemēri, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts asinsdonoru centrs, kas prot savās vēstulēs sākt ar galveno vēstījumu un tad turpina ar likuma pantu citēšanu. Taču joprojām ir organizācijas, kurām vēl ir kur augt, un te kā piemērs tiek nosaukts Valsts ieņēmumu dienests. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova norāda, ka svarīga ir gan institūcijas kopējā attieksme, gan paša tekstu rakstītāja atbildība: "Ja cilvēks diendienā gatavo tiesību aktus, lasa tiesību aktus, lai sniegtu atzinumus, un nebagātina savu valodu citādā veidā, kaut vai vakarā mājās palasot daiļliteratūru, tad agri vai vēlu tā valodas vācelīte kļūst ļoti šaura un ļoti specifiska. Un ir ļoti grūti izkāpt ārā no šīs ierastās, iestaigātās, drošās takas. Tā ir mazliet tāda griba izkāpt ārā no ierastā, jo "te taču vienmēr tā darīja, darīsim arī turpmāk". Tā ir ērtāk – aizslēpties aiz normatīvajiem aktiem." Tomēr arī ierēdņi saprot vieglās valodas nozīmi efektīvākai komunikācijai ar sabiedrību.
Vairāk nekā 120 valsts un pašvaldības iestāžu mājaslapās, kas darbojas uz vienas platformas, ir iespēja iekļaut informāciju vieglajā valodā. To gan izmanto tikai daļa institūciju.
"Tekstu radīt vieglajā valodā – tas prasa laiku. Bieži vien tas nenozīmē, ka tas vienkārši ir "uzraksti īsāk, īsākiem teikumiem". Bieži vien tas pat nozīmē garāku tekstu, tie ir vairāki īsi teikumi, bet tev ir jāpaskaidro vairāki svešvārdi tajā visā. Vai valsts pārvalde pāries pilnībā uz vieglo valodu? Es domāju, ka ne. Un tas arī nav mērķis. Tas, ka mums vajadzētu atrast vidusceļu uz tā saukto vienkāršo valodu, tas gan būtu virziens, uz kuru doties," norāda Ilze Pavlova.
Vieglā valoda nav "dumjā valoda"
Vieglās valodas virzienā ir jādodas arī finanšu institūcijām, kurām Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas stājas spēkā nākamā gada vasarā, pieprasa klientus nodrošināt ar informāciju viņiem saprotamā veidā. Bankas šobrīd aktīvi konsultējas ar vieglās valodas ekspertiem.
To, ka vieglākā valodā pasniegt sarežģītu informāciju prasa lielāku piepūli, apliecina arī Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis. Radio ziņas vieglajā valodā tiek gatavotas jau astoņus gadus. Tagad tās tiek pārraidītas arī Latvijas Radio 4 un strādā kā integrācijas palīgs, dodot iespēju tās klausīties etniskajām minoritātēm. "Nav tās ne ziņas lēnajā valodā, ne dumjajā valodā. Tās ir ziņas, kurām būtu jābūt vieglāk uztveramām, bez liekiem palīgteikumiem, bez sarežģītiem terminiem, bez birokrātiskās valodas, kas mūsu pasaulē ir jau ikdiena, un ir tādi termini, kurus mēs vienkārši esam uztvēruši par pašsaprotamiem, bet ne visi cilvēki to uztver," skaidro Uģis Lībietis. Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs uzskata, ka atteikšanās no birokrātiskā slenga un vienkāršāku teikuma konstrukciju izmantošana nenoplicina latviešu valodu: "Ja mēs viņu mēģinām tiešām padarīt tik vienkāršu, lai tas būtu smailiņu vai žestu līmenī, es domāju, ka mēs, protams, tādā gadījumā ejam pilnīgi nepareizā ceļā.
Ja mēs mēģinām sarežģītas lietas padarīt vienkāršākas, uztveramas, saprotamākas, tad tas, es domāju, neapdraud valodu kā tādu."
"Mērnieku laiki" vieglajā valodā taps gada laikā
Vieglās valodas aģentūra jau pielāgojusi Rūdolfa Blaumaņa, Annas Brigaderes un citu autoru darbus. Romāns, kas vēl gaida izdošanu vieglajā valodā, ir Noras Ikstenas "Mātes piens". "Ja mēs runājam par daiļliteratūru, mēs, protams, mēģinām arī, cik iespējams, saglabāt autora kaut kādas stila iezīmes, kaut ko no valodas. Līdz ar to mēs skatāmies gan uz šo leksikas izvēli, gan tomēr padarām šo daiļdarbu īsāku," literatūras adaptācijas principus skaidro Vieglās valodas aģentūras priekšsēdētāja. Viņa prognozē, ka latviešu pirmā romāna izdevuma sagatavošana vieglajā valodā prasīs vismaz gadu ilgas pūles: "Ne velti mēs esam sadarbībā ar Rakstniecības muzeju. Es ceru, ka viņi mums palīdzēs veikt gan teksta analīzi, lai izvērtētu, kuras sižeta līnijas ir tās būtiskākās, kuras mēs izceļam, un kuri ir varoņi, kas parādās uz kaut kādām pāris darbībām, varbūt bez kuriem var iztikt vieglās valodas versijā."
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze adaptētos "Mērnieku laikus" ieteiktu kā pirmo darbu, ar kuru potenciālajai auditorijai iepazīties: ""Mērnieku laiki" tieši tāpēc, ka tā ir diagnoze mūsu tautai uz visiem laikiem.
Tieši tāpat kā slātavieši ar čangaliešiem tur savulaik strīdējās par mielasta niansēm un ēdienkartes visiem smalkumiem, kas nu tur būs, kas nebūs, un par mērnieku laiku būšanām un nebūšanām, tieši tā mēs šobrīd ķīvējamies par to vieglo valodu.
Nekas nav mainījies – ļoti dusmīgi un ļoti uzstājīgi. Bet man jau liekas - galvenais šai stāstā ir, ka tas jau nenomaina to oriģinālu."
