Kultūras ziņas

Galerijā "Istaba" izstāde par spīdumu un tā ieraudzīšanu

Kultūras ziņas

(Zīmju valodā). Kultūras ziņas

Vai Latvijas kultūras pasākumi ir tūrisma magnēts?

Dziesmu svētki, «Positivus», operas izrādes – vai kultūras pasākumi ir spēcīgs ārzemju tūrisma magnēts?

Kovida pandēmija iecirtusi smagu robu Latvijas kultūras dzīvē un patukšojusi tūristu agrāk iecienītos galamērķus. Vai lieli kultūras notikumi var kļūt par magnētu tūristu piesaistīšanai, un kā Latvijai un Rīgai veicas ar biļešu tirgošanu ārzemniekiem? Tūristi veido lielu daļu no kopējā apmeklētāju skaita gan Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gan festivālā "Positivus", savukārt Dziesmu svētki netiek īpaši reklamēti kā tūrisma produkts.

ĪSUMĀ:

  • Dziesmu svētkus kā tūrisma produktu nereklamē, prioritāte – vietējā publika.
  • Pieaudzis tūristu skaits no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas.
  • Ārvalstu tūristi veido 29% no opernama auditorijas.
  • Ārzemnieki ir aptuveni trešā daļa "Positivus" viesu.
  • LIAA programma palīdz pasākumu rīkotājiem finansēt starptautiskas mārketinga kampaņas.
  • Rīgas un Latvijas atpazīstamību veicina gan lielie kultūras, gan sporta notikumi.

Dziesmu svētku prioritāte – vietējā publika

Pēc trim mēnešiem Dziesmu un dejo svētkos dažādas Rīgas skatuves piepildīs koru un deju kolektīvi, bet skatītāju rindās pulcēsies tie, kuriem izdevies tikt pie biļetēm. Ja viņu vidū būs tūristi no ārzemēm, tad lielākoties tādi, kas par mūsu valsts vērienīgāko kultūras notikumu uzzinājuši no draugiem.

Iemesls, kāpēc Latvija uz Dziesmu svētkiem īpaši neaicina tūristus no visas pasaules, ir biļešu tirdzniecības ierobežojumi. Svētku organizatori par prioritāti uzskata vietējo publiku, un tūrisma aģentūrām nav iespējas pirkt biļetes vairumā.

Šajā sezonā ārvalstu viesus Rīgā tomēr gaida uz vairākiem vērienīgiem pasākumiem, lielākoties gan tie saistīti ar sportu. Rīgas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma pārvaldes priekšniece Ieva Lasmane skaidroja:

"Tūlīt maijā maratons, pēc tam uzreiz hokeja čempionāts, vasarā "Positivus", un pašā tūrisma sezonas nogalē pasaules skriešanas čempionāts. Vēl, protams, Dziesmu svētki vasarā. Skaidrs, ka Dziesmu svētkus atsevišķi kā tūrisma produktu nereklamējam, jo tur ir šis  biļešu jautājums. Bet Dziesmu svētki atved tāpat ļoti lielu skaitu, īpaši latviešu diasporu. [..] Rīgas pašvaldības organizētā vasaras kultūras programma mums ir viens no tādiem elementiem, ko mēs izmantojam Rīgas komunikācijā tūristu piesaistē."

Vējainā sestdienas dienā Vecrīgā pie slavenajiem Brēmenes muzikantiem sastopam tūristus, kuri Latvijā ieradušies tikai uz nedēļas nogali, bez iepriekš nopirktām biļetēm uz kādu pasākumu.

"Mēs runājām ar draugiem, un viņi ieteica apmeklēt Nacionālo bibliotēku, ko mēs vakar arī izdarījām. Un mums ļoti patika. Šis ir nākamais punkts, un vēl ir skatu tornis netālu no jūras. Un vēl mēs vēlamies redzēt baznīcu, kas atrodas kaut kur šeit," pastāstīja tūrists Merts. "Mums nav pārāk daudz laika, esam šeit tikai nedēļas nogalē, tāpēc neesam ieplānojuši īpašu koncerta apmeklējumu, bet, ja kaut kas interesants gadīsies, mēs noteikti gribētu to redzēt."

Pieaudzis tūristu skaits no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas

Pandēmijas un citu faktoru ietekmē Latvijā pieaudzis tūristu skaits no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Visbiežākais lietuviešu un igauņu galamērķis ir Vecrīga un Rīgas klusais centrs, lietuvieši brauc arī uz Liepāju, Ventspili un Rundāles pili, igauņi iecienījuši Siguldu un Cēsis. Viens no svarīgākajiem kultūras tūristu galamērķiem jau gadiem ir Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB). Aktīvākie izrāžu apmeklētāji – lietuvieši.

Tūrisma gids Nerijs Siņausks no Lietuvas atzīmēja: "Cilvēkiem ļoti patīk braukt uz Latviju, ir daudz interesantu vietu. Gaujas, Ķemeru, Slīteres nacionālie parki. Bieži braucam uz pilsētas svētkiem Ventspilī, vasarā cilvēkiem ļoti patīk Jūrmala un, protams, Rīga. Rudens un ziemas sezonā mums ļoti patīk braukt uz jūsu operu un baletu. Ēka ir ļoti skaista, un brīnišķīgs repertuārs."

Ārvalstu tūristi veido 29% no opernama auditorijas

"Ārvalstu tūristi neapšaubāmi ir liela daļa mūsu auditorijas, mēs arī precīzi zinām, kas viņi ir un no kurienes nāk," atzina LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš. "Šobrīd ārvalstu tūristi ir 29% no visas auditorijas, kas ir diezgan līdzīgi tai pirmskovida situācijai. Lielie vaļi ir Lietuva un Igaunija, lietuvieši nedaudz vairāk – 6%, igauņi 5%, tad seko vācieši, somi, zviedri un tad jau arī citas valstis. [..] Tradicionāli tas, uz ko brauc visvairāk, pīķis ir decembrī, kad ir "Riekstkoži" un gadumijas koncerti. Tad ir attiecīgi arī Rīgas operas festivāls, kas ir jūnijā. Bet arī uz pirmizrādēm, uz pirmizrāžu blokiem."

Ārzemnieki ir aptuveni trešā daļa "Positivus" viesu

Aizbraucot uz citām Eiropas valstīm, jūs neredzēsiet milzīgas vides reklāmas ar aicinājumu apmeklēt Latviju. Mēs vairāk izmantojam sociālos medijus, strādājam ar starptautiskiem medijiem, cenšamies izpelnīties kritiķu atzinību un iekļūt starptautiskos topos. Šādu taktiku izmanto arī festivāls "Positivus", kas pērn pārcēlās uz galvaspilsētu un ieguva Rīgas domes atbalstu. Ārzemnieki ir aptuveni trešā daļa festivāla viesu.

Festivāla "Positivus" dibinātājs Ģirts Majors uzsvēra: "Pats galvenais kaut vai lielajos medijos ir vasaras festivālu apskati, nu tajos noteikti būt pieminētam. Un tad mēs mēģinām veidot to publicitāti pēc festivāla, recenzijas un festivāla apskati, caur kuriem tiek gūta publicitāte uz nākamajiem gadiem. [..] Pagājušajā gadā uzstājās galvenie mākslinieki, un viņi savos sociālajos tīklos piemin šo festivālu, ieliek fragmentus no uzstāšanās. Tad tā redzamība, ko iegūst, piemēram, pēc vienas Megan Thee Stallion uzstāšanās pagājušajā gadā, ir tāda, kuru tu nevari nopirkt ne ar kādu naudu."

LIAA programma palīdz pasākumu rīkotājiem finansēt starptautiskas mārketinga kampaņas

Būtisku atspērienu "Positivus" rīkošanā deva Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programma, kas palīdz sporta, kultūras pasākumu un starptautisku izstāžu rīkotājiem finansēt starptautiskas mārketinga kampaņas. Finansējumu piešķir pēc pasākuma, atkarībā no ārzemnieku skaita. Piemēram, piesaistot 500 ārzemju viesus, var cerēt uz 50 tūkstošiem eiro, bet 200 000 var saņemt, ja uz pasākumu atbrauc 3 tūkstoši ārzemnieku. Būtisks nosacījums – pasākumam jāilgst vismaz divas dienas, lai ceļotāji Latvijā paliek arī pa nakti.

LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava skaidroja: "Pagājušajā gadā no tiem pasākumiem, ko LIAA atbalstīja, bija kādi 15 šie lielie pasākumi, apmeklētāju skaits no ārvalstīm bija apmēram 25 tūkstoši. Tad mēs rēķinājām, ka ieņēmumi ir ne mazāk kā 10 miljoni eiro no visiem šiem apmeklētājiem. Tā ka tas ieguldījums un atdeve ir par labu šādām atbalsta programmām."

Valsts mēroga mārketinga aktivitātēm šogad prioritāte ir Vācijas tirgus, kur tiek īstenota reklāmas kampaņa, akcentējot arī kultūras tūrismu.

"Tāpat arī Somija, Zviedrija, Norvēģija un Lielbritānija ir mūsu fokusā. Un, protams, kaimiņvalstis, Lietuva, Igaunija, kas patiesībā ir ļoti liels atbalsts mūsu tūrisma nozarei un kas ļoti aktīvi apmeklē Latviju," atzina Inese Šīrava.

"Mūsu galvenais mērķis ir strādāt ar pasākumiem, kas notiek ar zināmu regularitāti, ar tādiem, kas var kļūt par Rīgas zīmola vai enkurpasākumiem," norādīja Rīgas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma pārvaldes priekšniece Ieva Lasmane. "Mēs pagājušajā gadā bijām ieviesuši tādu starptautiskā mārketinga atbalsta programmu, kur varēja pasākumu organizatori pieteikties, lai saņemtu finansējumu starptautiskajam mārketingam. Tur mēs redzējām, ka no ierastajiem festivāliem intereses par šādām aktivitātēm nav, tāpēc mēs neesam piešķīruši šogad naudu. [..] Tas vēlējums droši vien būtu – lielāku ambīciju, jo pasākumi mums ir, pietiekoši labi un kvalitatīvi, bet lai viņu padarītu starptautisku, ir jābūt pietiekami lielai organizatoru vēlmei un iniciatīvai."

Nav šaubu, ka Rīgas un Latvijas atpazīstamību veicina gan lielie kultūras, gan sporta notikumi. Savu veidu, kā iepazīstināt sporta draugus ar latviešu mākslu, izvēlējušies pasaules skriešanas čempionāta rīkotāji, uz oficiālā sacensību krekla uzdrukājot Purvīša gleznu un čempionāta talismanu veidojot Niklāva Strunkes stilistikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti