"Sākot reģionālo koncertzāļu stāstu pirmajiem Latvijā, mums bija uzticēta liela atbildība – attaisnot valsts un pašvaldību īstenotās Eiropas Savienības programmas mērķu sasniegšanu. Desmit gadu laikā esam kļuvuši par neatņemamu kultūras dzīves sastāvdaļu Latvijā. Ik gadu "Gors" notiek vairāk nekā 150 publiskie kultūras pasākumi, bet ēkā notiekošo norišu kopējais apmeklētāju skaits gadā pārsniedz vairāk nekā 120 tūkstošus interesentu. Mūs novērtē kā apmeklētāji, tā arī mākslinieki, kuri joprojām uzteic koncertzāles akustikas nepārspēto kvalitāti, tehniskās iespējas un arī cilvēkus. Uzdrīkstēšanās lemt par reģionālo koncertzāļu izbūvi Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs vēl vairāk izceļ augstvērtīgas koncertzāles neesamību Rīgā," sacīja Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa.
Runājot par jubilejas pasākumu ciklu "10 kā 1", "Gora" Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine sacīja: "Latgales vēstniecības "Gors" desmit gadu jubilejas pasākumu sērijai ir dots kopējais nosaukums "10 kā 1" – desmit gadi ir paskrējuši kā viens mirklis. Desmit gadus "Gors" komanda darbojas kā viens vesels, aicinot uz Rēzekni labākos dažādu žanru mūziķus un mūziķu kolektīvus, teātru izrādes un daudzveidīgus skatuves uzvedumus, deju kompānijas, māksliniekus, vēstot par latgalisko, radot jaundarbus, iedvesmojoties no izcilām personībām, ļaujot ikvienam apmeklētājam justies gaidītam.
Jubilejas pasākumu cikls "10 kā 1"
"Lielo dzīvnieku gaidot" – Daiņa Pundura keramikas izstāde no 28. marta līdz 1. jūnijam Latgales vēstniecības "Gors" Mākslas galerijā.
Dainis Pundurs ir Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļas absolvents (1986), šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs, daudzu starptautisku izstāžu, simpoziju dalībnieks un balvu ieguvējs.
"Lielo dzīvnieku gaidot" ietver divas autora jaunāko darbu sērijas, kuras saistītas ar trauka un objekta ideju. Izzinot keramikas materiālu un tā veidošanas procesu kā pašizpausmes fenomenu, autora izpildījumā trauks, tā tilpums un tektoniskais veidols kļūst par konteksta un satura konteineru. Autors uzlūko trauku tā maksimālajā izpausmē, kā abstraktu ideju par trīsdimensionālu objektu ar iekšējo tilpumu, tiecoties ekspozīcijas telpā radīt vizuālu rituāla noskaņu, sasniedzot ekspresijas intensitāti, kas robežojas ar fiziski sajūtamu klātbūtni.
Lielais dzīvnieks un gaidīšanas sajūta ir mistiskā ekspozīcijas telpiskumu caurvijošā tēma, kas ir saistīta ar personisku pieredzi pagātnē, kā arī personiskajiem mītiem, kuri netiek pilnībā atklāti.
Dziesmuspēle "Trasuns. Fabulas" sestdien, 29. aprīlī, pulksten 18.00 Lielajā zālē.
Dziesmuspēle ir jauns, muzikāli skatuvisks darbs latgaliešu valodā, iedvesmojoties no Franča Trasuna fabulām. Šis jaundarbs savā ziņā atsauc atmiņā pirms desmit gadiem koncertzāles Atklāšanas koncertos pirmatskaņoto dziesmuspēli "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Izrādes mūzikas materiālu veido pieci komponisti – Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri "taps redzami", jo viņi reizē ir arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalīsies Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, Trasuna dzejas tekstus izspēlēs aktieri, muzikāli teatrālo darbību vadīs diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule.
Dziesmuspēlē izdziedās un izspēlēs mūsdienu "mazā cilvēka" vājības – greizsirdība, cietsirdība, aprobežotība, alkatība, nenovīdība, muļķība. Cik mēs paši esam drosmīgi paskatīties acīs savām vājībām? Vai paliksim labāki?
Koncerts "Saldi rūgti mūžīgais. LNSO, VAK "Latvija", Andris Poga" sestdiena, 13. maijā, pulksten 18.00 Lielajā zālē.
Koncertprogramma "Saldi rūgti mūžīgais" būs viens no Latgales vēstniecības "Gors" 10 gadu jubilejas sērijas krāšņākajiem akordiem. Tās dalībnieki – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Andris Poga ir koncertzāles ilggadējie draugi, domubiedri un daudzu radošo ideju rosinātāji un realizētāji. Koncerts būs tradicionāls un reizē ļoti neparasts, saldu un reizē arī rūgtenu garšu piesātināts. Būs jaundarbs, un būs arī mūžīgas klasiskas simfoniskās un vokāli – simfoniskās mūzikas vērtības.
Koncerts iesāksies un arī noslēgsies ar Latgales dabas un tautas mūzikas rosinātiem darbiem (Jānis Ivanovs "Varavīksne" un Edgara Mākena jaundarbs). Koncertprogrammas 1. daļā skanēs franču 19. gadsimta komponista Francisa Pulenka "Gloria" – slavinājums Dievam, kurā daudz laicīga un neierobežota prieka, rotaļīguma un teatrālisma. Cita veida rotaļīgums un teatrālisms būs dzirdams Dmitrija Šostakoviča 15. simfonijā, kas skanēs koncerta 2. daļā. Komponista pēdējais simfoniskais sacerējums ir drāma un kaleidoskopisks dzīves vērojums vienlaikus. Dzīve un laikmets, kas aizslīd garām. Kā mūžība – bez sākuma un beigām. Šostakoviča simfonijas fināla gaistošo pianissimo turpinās latviešu komponista Edgara Mākena jaundarbs.
Koncerta dalībnieki: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, valsts akadēmiskais koris "Latvija", soliste Gunta Gelgote (soprāns), diriģents – Andris Poga. Oresta Silabrieža ievadvārdi. Koncerta režisors – Reinis Suhanovs
Koncertuzvedums "Ziedonis" sestdien, 20. maijā, pulksten 18.00 Lielajā zālē.
"2013. gada jūnijā "Imants un Ziedonis" bija viens no pieprasītākajiem "Gora" atklāšanas pasākumiem. Šis Latvijas Radio kora un Sigvarda Kļavas veidotais koncertuzvedums jau pirms 10 gadiem iekaroja klausītāju sirdis. Tolaik uzveduma režisors un viens no uzveduma idejas autoriem bija Uģis Brikmanis, kurš bijis arī Latgales vēstniecības "Gors" atklāšanas koncerta un koncertuzveduma režisors. Viņš allaž bijis un mūžos paliks "Gora" un Radio kora domubiedrs un draugs," norādīja "Gora" pārstāvji.
Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju šogad ar jaunām krāsām iemājos koncertuzveduma īpašajā – dzejnieka jubilejas gada versijā. Būs iespēja noklausīties fragmentus no oratorijas "Dzejnieks un nāra", iemīļotās dziesmas "Mīlestība divreiz neatnāk", "Visskaistākām ogām pasaulē", "Buramdziesmiņa" ("Kamēr vien akmens augs") un virkni mazāk zināmu vai pavisam aizmirstu dziesmu, piemēram, slaveno tekstu "Mūžu mūžos būs dziesma", tik ne Valtera Kaminska bravūrīgajā, bet Kalniņa liriskajā izklāstā. Imanta Kalniņa dziesmas speciāli šim uzvedumam aranžējuši dziedātājs un komponists Andris Sējāns, ģitārists Kaspars Zemītis un Valmieras teātra mūzikas daļas vadītājs Emīls Zilberts. Dziesmas mīsies ar Imanta Ziedoņa balss ierakstiem – dažādos laikos dokumentētiem dzejas lasījumiem un esejiskām pārdomām jeb jēdzienu spēlēm.
Uzvedumā uzstāsies lieliskie Imanta Kalniņa dziedoņi Renārs Kaupers, Jānis Strazdiņš, Latvijas Radio kora soliste Iveta Apine. Instrumentālajā grupā spēlēs flautists Aldis Klučnieks, vijolniece Agate Pooka, ģitārists Kaspars Zemītis, kontrabasists Mārcis Lipskis, sitaminstrumentālists Ivo Krūskops un pianists Rihards Plešanovs.
Līdzdalības izrāde "Visi putni skaisti dzied" sestdien, 27. maijā, pulksten 19.00, brīvdabā pie "Gora".
Muzikālā īpašvietas izrāde "Visi putni skaisti dzied" būs dokumentāla līdzdalības izrāde, kas piedāvās skatītājam neparastus skatupunktus uz kultūras un dabas robežām, kurās cīnās kultivētais un dabiskais, cilvēka kārtība un dabas savvaļa. Izrādē dziesmas un dziedāšanas savstarpējās attiecības tiks aplūkotas četros līmeņos, savijot mitoloģisko, ekoloģisko, vēsturisko un identitātes veidošanās stāstus. Līdzdalības izrāde taps, sadarbojoties profesionāliem māksliniekiem ar vietējo kopienu. Kora dziedātāji ne tikai kļūs par muzikālā materiāla izpildītājiem, bet viņu domas par dziedāšanu, cilvēka un dabas attiecībām kļūs arī par izrādes dramaturģijas daļu. Savukārt skatītājiem šī būs izrāde – darbnīca, un arī viņi kļūs par izrādes līdzradītājiem. Ainu pēc ainas skatītāji tiks iedrošināti ne tikai klausīties, ieklausīties, sadzirdēt stāstus par putniem un cilvēkiem, bet arī atklāt pašiem savu balsi.
Režisore, dramaturģe Krista Burāne, dramaturģijas konsultants Jānis Balodis, mūzikas autors Jēkabs Nīmanis.
