Autortiesību bezgalības balvu 21. gadskārtā saņems 14 darbu 22 autori.
Komponists Arturs Maskats – par mūziku baletam “Bīstamie sakari”, kas pirmizrādi piedzīvojis Latvijas Nacionālajā operā 2006. gada 6. maijā, iestudēts arī Poznaņā Brno Operas un baleta teātrī, viesizrādēs Maskavā, Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko muzikālajā teātrī, arī Antoņina Dvoržāka teātrī Ostravā. 2007.gadā notis publicētas izdevniecībā “Mūzika Baltika”. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā baleta partitūra bija pārtapusi svītā, kas 2017.gada 11.februārī piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra sniegumā.
Pētniece Sanita Bērziņa Reinsone par dzīvesstāstu sakārtojumu “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā”, kas grāmatā izdots 2015. gadā, ar nosaukumu “Meža meitas” dramatizēts un iestudēts Valmieras Drāmas teātrī, 2019. gadā iestudējums ierakstīts Latvijas Televīzijā un Lietuvas kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti grāmatas fragmenti (tulkotājs – Audrius Musteikis).
Dramaturģe Baiba Jukņeviča par lugu “Pavasara neprāts”: par lugas regulāru un ilgstošu izmantojumu amatierteātros kopš 2011. gada. Luga iestudēta Vecumnieku, Krustpils, Liezēres, Iļģuciema, Lielauces, Liepupes, Strenču, Seces, Nīkrāces, Vārves, Užavas, Lapmežciema, Jaunannas, Virbu, Drustu, Staiceles, Gramzdas u.c. amatierteātros. Luga PDF formātā publicēta arī Baibas Jukņevičas interneta vietnē.
Rakstniece Evija Gulbe un māksliniece Linda Lošina, kas radījušas grāmatu sēriju par Koko un Riko – pirmā grāmata par Koko un Riko 2011. gadā ieguva galveno balvu konkursā “Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” un 2012. gadā godalgota lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu žūrija”. 2016. gadā iznākuši “Koko un Riko jaunie piedzīvojumi”. Tāpat kā pirmajā “Koko un Riko”, arī jaunās grāmatas beigās ievietota spēle “Ej, kur deguns rāda!”. Pieejamas arī e-grāmatas. Izdota arī darbošanās grāmata un krāsojamā grāmata ar uzlīmēm. 2017.gadā iznākusi arī trešā lielā grāmata “Koko un Riko uzvedas kā eņģelīši”. 2017.gada septembrī Latvijas Leļļu teātrī iestudēts “Koko un Riko” , 2017.gada decembrī – iestudējums “Koko un Riko. Piedzīvojums ziemā”. 2019. gadā izdotas arī grāmatas “Koko un Riko pēta skaitļus”, “Koko un Riko pēta burtus” un arī “Koko un Riko kalendārs 2020”. Darbi lasīti pasākumos, atskaņoti radio.
Māksliniece Arta Dumpe – par skulptūras “Leo Svemps” iekļaušanu 2018. gada filmā “Homo Novus”; par portretu – “Māra Zemdega”, “Džemma Skulme”, “Maija Tabaka” – reprodukcijām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja katalogā “Portrets Latvijā. 20.gadsimts”, par darbu demonstrēšanu televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.
Mākslinieks Imants Lancmanis – par gleznu “Pašportrets pie ābolu vainaga, 2011” un “Asaru diena. Sievas portrets” publicēšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja katalogā “Portrets Latvijā. 20.gadsimts”; par darbu “Rīga, Suvorova iela, 1971”, “Kalētu klēts II”, “Kalētu klēts III”, “Klusā daba, 1969” publicēšanu Elitas Ansones sastādītajā krājumā “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā”; par gleznas “Pašportrets pie ābolu vainaga, 2011” demonstrēšanu videoprojekcijā “Staro Rīga 2018” un publicēšanu Pētera Apiņa grāmatā “Latvijai – 100” (izdevējs – Medicīnas apgāds, 2018); par darbu raidīšanu televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.
Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš – par 54 fotogrāfiju publicēšanu Pētera Apiņa grāmatā “Latvijai – 100”; par fotogrāfijas “Saspridzinātā Kadagas dzelzceļa tilta atjaunošanas darbi, 1991. gada 6. marts” publicēšanu Elitas Pētersones grāmatā “Ādaži – pagātnes dialogs ar tagadni”; par darbu demonstrēšanu Latvijas Televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Spānijā, Francijā un Vācijā.
Kinorežisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis un komponists Imants Kalniņš – par 1967. gada kinofilmu “Četri balti krekli/ Elpojiet dziļi…” – 2017. gadā restaurēta, filma ir publiski demonstrēta Latvijā un ārpus tās, tostarp – Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics”, publiskota tiešsaistes platformās, raidīta ēterā Latvijā un Igaunijā, retranslēta kabeļtīklos.
Mūzikas un apdares autori Lauma Bērza un Reinis Sējāns – par 2018. gada dziesmu “Sadziedami” grupai “Tautumeitas”. Darbs iekļauts grupas debijas albumā “Tautumeitas”, kas izdots “ONAIR Studios”, skanējis koncertos daudzviet Latvijā, toskait arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanas pasākumā Skonto stadionā, publiski atskaņots ierakstā, skanējis radio un televīzijā.
Mūzikas un teksta autors Marats Ogļezņevs – par 2018. gada dziesmu “Roku okeāns”, kas skanējusi koncertos, publiski atskaņota ierakstā, plaši raidīta Latvijas Radio un komercradio ēterā, iekļauta arī 2018. gada albumā “Ballplēsis”, ko ierakstījis “Bermudu divstūris”.
Dons, Ozols un Kaspars Ansons – par 2018. gada dziesmu “Salauzta sirds”, kas publiski skanējusi koncertos un pasākumos gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstā, arī Latvijas Radio un komercradio ēterā, tāpat reproducēta albumā “Namiņš. Kaste. Vārdi”, ko 2018. gadā laidusi klajā ierakstu studija “Dons Music”.
Komponists Ēriks Ešenvalds – par skaņdarbiem “Nothern Lights” (2013) un “Rivers of Light” (2014), kas plaši izmantoti internetā Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā un Honkongā, skanējuši koncertos ASV, Nīderlandē, Japānā, Dānijā, Taipejā, Čehijā, Krievijā, Igaunijā, Spānijā un Kanādā, ierakstos, radio un TV atskaņoti ASV, Somijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā un Šveicē.
Komponiste Maija Einfelde – par 2012. gada skaņdarbu “Lux aeterna” jauktajam korim – tas atskaņots koncertos Vācijā, Zviedrijā un arī ASV – ar Bostonas Simfonisko orķestri.
Horeogrāfs Agris Daņiļevičs, komponists Kaspars Bārbals un aranžētājs Mikus Čavarts – par 2014. gada deju “Lielais Rits”, kas izdejota vairāk nekā 200 koncertos un ierakstos plaši demonstrēta Latvijas Televīzijā.
