Daugavpils Universitātē atklāta izcilā filologa Fjodora Fjodorova auditorija

Slāvu lasījumos, kas Daugavpils Universitātē notika jau 26. reizi, tika atklāta vairāk nekā 40 gadus Daugavpilī strādājušā izcilā filologa Fjodora Fjodorova (1939–2020) auditorija.

Fjodors Fjodorovs

Dzimis Ludzā, bērnību pavadījis Jūrmalā. Pēc vidusskolas beigšanas 1957. gadā iestājies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, 1962. gadā to absolvējis ar izcilību, iegūstot specialitāti "krievu valodas un literatūras skolotājs un vācu valodas skolotājs". Dienējis armijā, pēc tam bijis pasniedzējs Sibīrijā, Toboļskas Pedagoģiskajā institūtā. 1970. gadā atgriezies Daugavpilī, lai to vairs neatstātu. Fjodorovs strādāja par vecāko pasniedzēju, docentu, Krievu un ārzemju literatūras katedras profesoru, dažādos periodos vadīja katedru un Filoloģijas fakultāti. 1973. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju, kas veltīta E.T.A. Hofmaņa daiļradei, 1989. gadā – doktora disertāciju, kurā pētīja vācu romantisma mākslas pasauli. Bija Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondentētājloceklis. Fjodorova zinātnisko interešu loks bija plašs – Rietumu literatūra, krievu literatūra, ārzemju krievu literatūra. Vairāk nekā 350 grāmatu un rakstu autors, Daugavpils Universitātes periodisko izdevumu un krājumu autors, vadījis arī projektu "Bibliotheca Latgalica", kuru īstenoja Komparatīvistikas institūts. 1992. gadā viņam tika piešķirta Valērijas Seiles prēmija par ieguldījumu Latgales novada kultūrā, 1998. gadā – Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs un mākslā, 2005. gadā viņš saņēma apbalvojumu "Goda daugavpilietis". 2009. gadā Fjodorovs kļuva par Daugavpils Universitātes Gada balvas zinātnē laureātu. Viņš bija Humanitārās fakultātes Slāvu lasījumu un Zinātnisko lasījumu iniciators – šīs starptautiskās konferences katru gadu notiek Daugavpils Universitātē.

"Kad aiziet diži zinātnieki, ir tradīcija izdot krājumus. Dažus mēnešus pēc Fjodora Fjodorova nāves sākās pandēmija, dzīve pamira un mēs neizdevām krājumu, lai gan bija plāni ar kolēģiem no Toronto Universitātes. Mūs neatstāja tāda kā vainas izjūta, un pēc trim gadiem radās cita ideja – izveidot memoriālo auditoriju. Tāda tradīcija Daugavpils Universitātē pastāv – ir Valda Ķikāna auditorija (Valdis Ķikāns (1929-2012) – literāts un literatūrzinātnieks, daudzus gadus strādājis Daugavpils Universitātē - L.V.) un Joela Veinberga auditorija (Joels Veinbergs (1922-2011) – vēsturnieks, seno Tuvo Austrumu pētnieks, biblists, 30 gadus bijis Daugavpils Universitātes pasniedzējs - L.V.), un mēs nolēmām izveidot darbojošos auditoriju, veltītu Fjodorovam. Uzsveru – tieši darbojošos, mēs ļoti gribam, lai tajā mācītos mūsu un ārzemju studenti, redzētu mūsu zinātnes kontekstu," Rus.lsm.lv pastāstīja Humanitārās fakultātes dekāne profesore Elīna Vasiļjeva.

Viņa sacīja, ka 104. auditorija vecajā korpusā nav izvēlēta nejauši: "Fjodorovs centās paplašināt programmas un papildināja valodas un literatūras mācīšanos ar kultūras un kulturoloģijas vēsturi, kultūras kabinets atradās līdzās šai auditorijai, kuru mēs veltījām Fjodorovam. Te notika izstādes, te mēs rīkojām ar teātri saistītos pasākumus."

Elīna Vasiļjeva šādi izskaidroja memoriālās telpas koncepciju: "Mēs balstījāmies uz to, ko uzskatīja par svarīgu Fjodorovs. Piemēram, apaļais galds. Viņš gribēja, lai mēs sēdētu pie apaļā galda, un mēs studentiem iekārtojām trīs tādus galdus – lai viņi pēc Fjodorova modeļa strādātu grupās.

Mēs ļoti gribējām, lai šajā auditorijā būtu Fjodorova fotogrāfijas un svarīgi citāti no viņa grāmatām un rakstiem.

Stendā ir vairākas zīmīgas fotogrāfijas. Vienā redzams katedras vecais sastāvs pagājušā gadsimta 80. gados, otrā – Fjodorovs Izraēlā, vēl vienā – viņa 70 gadu jubileja. Un daži citāti.

Pašlaik ļoti aktuāla ir viņa "Etīde par Dvinsku", kas sarakstīta šā gadsimta sākumā.

Lūk, tagad daudz strīdas, kāda ir Daugavpils – laba vai slikta, lojāla vai nelojāla, utt.

Es vienmēr visiem iesaku izlasīt šo Fjodorova tekstu. Fjodorovs izvirzīja koncepciju:

Daugavpils ir pilsēta ar uzvarētāja sindromu un pilnīgu kolektīvās atmiņas trūkumu – no jauna atnākušais etnoss nodzēš iepriekšējo un cenšas tukšā vietā visu būvēt no jauna.

Atsevišķā vitrīnā esam savākuši ar Fjodoru Fjodorovu saistītos priekšmetus – viņa saņemtos apbalvojumus, kartītes, uz kurām viņš mēdza rakstīt piezīmes, ierakstus no katedras sēdēm un kādas konferences, kurā viņš komentē visus mūsu referātus, un tā tālāk. Ir arī viņa studentu grupas fotogrāfija un Jurija Lotmana portrets šaržs – Fjodorovs to vienmēr piekāra, pārceļoties no viena kabineta uz citu.

Mēs atklājām auditoriju konferences atklāšanas dienā, kuru izdomāja viņš. Fjodorovs ļoti gribēja, lai Slāvu lasījumi notiktu tieši pavasarī, kad zied kastaņas…

Nākotnē mēs plānojam daudzus viņa tekstus iztulkot latviski, lai tos aktualizētu Latvijas zinātnes telpā."

Profesore Vasiļjeva norādīja, ka viss kaut kā lieliski savijies, un auditorijas atklāšanā atcerējās Pasternaka "krustošanās likteņus": "Uz katedru no Rīgas atveda Jeļenas Dušečkinas piemiņas krājumu. Šī Sanktpēterburgas filoloģe arī stāvēja pie mūsu Slāvu lasījumu pirmsākumiem un pārdzīvoja Fjodorovu tikai par dažiem mēnešiem. Pie mums atbrauca somu studentu grupa, viņi zina Leonīda Dobičina romānu "Npils", un mēs viņiem iedevām lasīt komentārus šim romānam, kurus sarakstījis Sanktpēterburgas zinātnieks Aleksandrs Belousovs, – viņš arī daudzus gadus bijis saistīts ar Slāvu lasījumiem Daugavpilī, miris šā gada janvārī.

Atklājot auditoriju, es speciāli neaicināju ievērot klusuma brīdi. "Lai viņa dvēsele ir iepīta dzīves mezglā," tā teic ebreji, atvadoties no cilvēka. Tas, ko sāka Fjodorovs, turpinās un turpināsies arī nākotnē – atkarībā no iespējām…"

CITĀTS

"Atmiņa nosaka ne tikai personības, bet arī tautas vienotību, kolektīvās (tāpat kā individuālās) pagātnes apziņas zaudēšana – tā ir ne tikai apziņas deformācija, tā ir tautas deformācija; zaudējot mitoloģiju, vēsturi, tradīcijas, t.i., zaudējot pagātni, tauta zaudē augsni, savas dzīvības funkciju nodrošināšanas fundamentu, pakļauj apdraudējumam savu dzīvību."

F. Fjodorovs

Akadēmiskajā ziņā interese par krievu valodu un kultūru nav mainījusies, uzsvēra Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes dekāne. Turklāt šā gada konferencē nepiedalījās zinātnieki no Krievijas un Baltkrievijas. Šogad pirmo reizi Slāvu lasījumus kopā ar Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Rusistikas un slāvistikas katedru organizēja Polijas Vroclavas Universitātes Slāvu filoloģijas institūts un Slovākijas Trnavas Svētā Kirila un svētā Metodija universitātes Mākslas un filozofijas fakultātes Rusistikas katedra.

"Pagājušajā gadā, kad pie mums bija Kolumbijas Universitātes profesors Marks Ļipoveckis, viņš teica, ka

mums jākļūst par rietumu rusistikas centru, un mēs cenšamies.

Nevaru teikt, ka viss jau ir izdevies, bet mēģinām. Svarīgi, ka par mums interesējas arī amerikāņu zinātnieki, piemēram, šogad Slāvu lasījumos "Zoom" formātā piedalījās Marats Grinbergs, ievērojams "padomju ebreju grāmatu plaukta" speciālists. Ceru, ka drīz – nākamajā konferencē – mēs sāksim sadarbību ar jauniem partneriem – Ukrainas Umaņas universitāti," teica Elīna Vasiļjeva.

Rakstu krievu valodā lasiet rus.lsm.lv!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti