"Papildu finansējums nepieciešams it visās Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajās nozarēs, bet starp tām ir svarīgākās prioritātes, kuras ir nozīmīgas arī ilgtermiņā: 2023. gadā notiek Vispārējie Dziesmu un deju svētki, bet to attīstība ir būtiska arī pēcsvētku laikā, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugums un valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojuma pieaugums, lai varētu virzīties uz mērķi – sasniegt publiskajā sektorā strādājošo vidējo atalgojumu," akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Valdība 13. janvāra ārkārtas sēdē apstiprināja vairākus KM prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās; kopumā nepilnu 19 miljonu eiro vērtībā. Papildu finansējuma piešķīrums – 3,2 miljoni eiro – ļaus daļēji segt sadārdzinājumu, ko XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku nodrošināšanai nepieciešamo objektu nomā, ēdināšanā un citos pakalpojumos atnesis energoresursu cenu kāpums un inflācija.
Valsts teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2023. gadā panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta pieaugums, ko nes procentu daļu palielinājums no akcīzes nodokļu ieņēmumiem, nesīs papildu 1,37 miljonus eiro kultūras projektiem, tostarp nevalstiskajā sektorā.
Dalībai Latviju reprezentējošās starptautiskās kultūras norisēs, tostarp, lai gatavotos viesu valsts statusam 2025. gada Frankfurtes grāmatu tirgū, 2023. gadam piešķirts papildu finansējums 450 000 eiro apmērā.
KM profesionālo mūzikas un mākslas vidusskolu aprīkojumam un iekārtojumam pēc ēku pārbūves un atjaunošanas darbu veikšanas – 0,5 miljoni eiro.
Kultūras mantojuma – valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, arī Latviešu Biedrības nama atjaunošanas darbu uzsākšanai – piešķirti papildu teju 2 miljoni eiro.
Nozīmīgiem kultūras mantojuma projektiem šogad – dzejnieka Imanta Ziedoņa 90 gadu jubilejas norisēm, filmas, kas skaidrotu Latviešu leģionāru gaitas, izveidei, projektiem Vilhelma Purvīša un Viļa Plūdoņa muzejos, kā arī ceļa un vietvārdu norāžu nodrošināšanai latgaļu un lībiešu valodās – piešķirti 1,42 miljoni eiro.
Arhīvu, muzeju un teātru darbības nepārtrauktībai, lai iegādātos Latvijas Nacionālā arhīva darbā nepieciešamās IT licences, segtu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nama nomas maksas izdevumus Rīgas domei, nodrošinātu Valmieras Drāmas teātra darbību pagaidu telpās, kamēr teātra vēsturiskā mājvieta tiek pārbūvēta, kā arī varētu saglabāt vairākas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātēkas, nodrošināti papildu 0,94 miljoni eiro. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas izveidei Rīgas pilī piešķirti 0,5 miljoni eiro. Savukārt Valsts kultūras iestāžu ēku nomas maksas un apsaimniekošanas izdevumu pieaugumam Valsts nekustamajiem īpašumiem – vēl 80 000 eiro.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas ietvaros plānotās valsts pētījumu programmas uzsākšanai 2023. gadā piešķirti 0,5 miljoni eiro.
2023. gada valsts budžeta prioritāro pasākumu ietvaros piešķirts arī 3,7 miljonu eiro papildu finansējums medijiem. Par šiem līdzekļiem būs iespējams paaugstināt sabiedrisko mediju – Latvijas Radio ( LR)un Latvijas Televīzijas (LTV) – kapacitāti un konkurētspēju, LTV varēs iegādāties vienotās režijas pulti TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai, stiprināt Latvijas medijus un Latvijas informatīvo telpu, tostarp ar īpašu programmu Latgalē, kā arī nodrošināt LR un virszemes bezmaksas TV apraidi.
KONTEKSTS:
Valdība 13. janvāra ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.
FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.
Ministrijām maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apmērs 2023., 2024. un 2025. gadam bija jāaprēķina un jāiesniedz Finanšu ministrijā līdz 13. janvārim.
Budžeta likumprojektu paketes izskatīšana Ministru kabinetā paredzēta 24. un 31. janvārī.
Valsts budžetu un to pavadošos dokumentus valdībā plānots apstiprināt 7. februārī un Saeimā iesniegt 9. februārī.
