Citi raidījumi

Ziemas ceļā – apcerīgi un jautri. Skan mūzika no Mocarta līdz Lūsēnam...

Citi raidījumi

Ar gandarījumu par paveikto. "Klasika" svin 26. dzimšanas dienu un uztaktē Jauno gadu

2021. gada muzikālie akcenti "Klasikas" vērtējumā

2021. gada košākie muzikālie akcenti Latvijas Radio 3 «Klasika» vērtējumā

Šogad Latvijas kultūras dzīvē bijuši pārrāvumi, uzplaukumi, miera periodi un sablīvējumi, un esam aizvadījuši spilgtus četrus gadalaikus – baltas, klusinātas ziemas ieskāvumā bijusi karsta un sulīgiem augļiem bagāta vasara, smaržīgs un mazliet vientulīgs pavasaris un dūmakains, tomēr ražīgs rudens, tamdēļ šoreiz „Klasika”,  veidojot 2021. gada muzikālo notikumu apskatu, spilgtākajiem notikumiem simboliski dāvā katram gadalaikam raksturīgo ziedu pušķus.

Te ar pastalām, te bieziem zābakiem un arī smalkām kurpītēm izejam cauri šim gadam un meklējam leduspuķu, narcišu, rožu un pīlādžu ziedu balvu saņēmējus.

Introdukcija

Apvārsni ieskicē Orests Silabriedis un Signe Lagzdiņa

Bet visupirms ieskicējam, kā sācies 2021. gads un ar ko tas bijis zīmīgs. Var teikt, ka šis bijis jubilāru gads: krāšņi atzīmēta Imanta un Gido Kokaru simtgade, mazliet klusāk – Elgas Igenbergas simtgade, deviņdesmit gadu jubilejā godināts Romualds Jermaks un pieminēts Artūrs Grīnups. Astoņdesmit apritējuši Imantam Kalniņam, jubilejas kulmināciju iezīmējot ar operas "Matīss, kausu bajārs" pasaule spirmaskaņojumu. Septiņdesmit piecus nosvinējis Pēteris Vasks Pēteris Vasks, kurš šogad saņēmis Stambulas mūzikas festivāla balvu par mūža ieguldījumu. Viņa Otrais vijolkoncerts "Vakara gaismā" piedzīvojis pasaules pirmatskaņojumu un viņa Obojas koncerts nācis klajā skaņu ierakstu namā "Ondine" Albrehta Meijera versijā.

Arī leģendārā klase – Aivars Kalējs, Andris Riekstiņš, Imants Zemzaris – svinējuši 70 gadu jubileju.

Septiņdesmito jubileju paspēja sagaidīt Mārtiņš Brauns, bet no Mārtiņa, kā arī vēl citiem mūziķiem, šogad atvadījāmies pavisam…

Ja pieminam vēl tos, kas devās citā saulē no Latvijas mūzikas darbiniekiem, noteikti jānosauc arī komponists Vilnis Salaks, dziedātāji Bruno Egle un Romāns Poļisadovs, mūziķi Heino Jankovskis un Arnolds Dimants, kas bija neaizstājams pie Rīgas Doma ērģelēm. Latgales pusē piemin Arno Eversu un tie, kas klausās mazāk klasisku mūziku, skumst par Skripu un Alex.

2021. gada veikums gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi iespaidīgs ir pašmāju skaņu ierakstu namam "Skani". Janvārī nāca klajā Ingas Kalnas un Diānas Ketleres albums, klajā laista gan kamermūzika, gan simfoniskā mūzika. Ivanova simfoniju pilnieraksta sākums, Imanta Kalniņa pilnīgi visas simfonijas, divas koru "Mūžības" – tā sauc gan Latvijas Radio kora, gan Valsts akadēmiskā kora "Latvija" disku.

Janvārī vienīgais Latvijas Radio ieskaņotais koncerts bijis LR3 "Klasika" 25. jubilejas koncerts

Februārī atsākās koncerti Latvijas Radio pirmajā studijā, kur muzicē Anna Gāgane un Lūkass Loss, tad vienā nedēļā – Georgs Sarkisjans un Daniils Bulajevs un LNSO koncerts, kura programmā cita starpā arī Tālivaldis Ķeniņš – tas pats, ko 2020. gadā izdeva Helsinku skaņu ierakstu nams "Ondine" ar Agneses Egliņas un Edgara Saksona solo. Tālivaldis Ķeniņš iet pasaulē, jo 2021. gadā tas pats skaņu ierakstu nams laiž klajā tvartu ar Ķeniņa Ceturto un Sesto simfoniju, un augustā LNSO Andra Pogas vadībā ieskaņoja trūkstošās simfonijas – Otro, Trešo un Septīto ar Zandas Švēdes solo. Februāri nosvinējām ar balvas "Kilograms kultūras" pasniegšanu, un tad jau klāt ir pavasaris.

Pavasaris. Narcišu pušķis

Vērtē Inga Saksone

Pandēmijas otrais pavasaris, salīdzinot ar pirmo vilni, drosmīgāk un apjomīgāk metās virtuālo koncertu un pat festivālu rīkošanā, realizējot arī "Lielās mūzikas balvas" daudzkrāsainu norisi Baltajā namā, Latvijas simfoniskajā lielkoncertā ļaujot skatītājiem orķestrus baudīt dažādās koncertzālēs, bet Starptautisko džeza dienu vadīt meistarklasēs.

"Klasikas" koncertu apskata "Post factum" veidotāji arī pavasarī turpināja sekot virtuālajai koncertdzīvei, mēģinot satvert citādos iespaidus.

Tiem, kuri spēja disciplinēties un regulāri klausīties mūziku arī virtuāli, koncertrīkotāji aktīvi meklē svaigas idejas – Liepājas Simfoniskā orķestra un "Lielā dzintara" gadījumā piedāvājot izmeklēta klubiņa sajūtas – regulāri klausoties klasiski romantisku simfoniju atskaņojumus ciklā "Simfonija tuvāk". Koncertvakara ievadā Oresta Silabrieža saruna ar konkrētā vakara diriģentu, kas ļauj izstaigāt simfoniskās partitūras vēsturiski teorētiskos līkločus, radot vēlmi un interesi noklausīties simfoniju visā pilnībā. Savukārt pēckoncerta sarunā Timurs Tomsons tiekas ar koncerta klausītāju klātienē, ļaujot virtuālajiem koncerta baudītājiem salīdzināt un nostiprināt savus iespaidus.

Liepājas "Lielā dzintara" tehniskās iespējas ļauj arī koncertus ārpus lokdauna fiksēt labā kvalitātē un piedāvāt arī Latvijas Radio fonotēkai, tādējādi atstājot vērā ņemamas liecības par 2021.gada koncertnotikumiem.

Šajā ziņā izpalīdzīgu roku sniedz arī Ventspils mūzikas vidusskolas skaņu studija un skaņu režisori, ļaujot "Klasikai" attālināti veikt intervijas ar mūziķiem un fiksēt "Post factum" ekspertu viedokļus. Ventspilnieku veiktie rudens koncertu ieraksti Latvijas Radio fonotēkā jau nokļuvuši, ievērojami papildinot koncertu dokumentāciju Kurzemē. Prieks arī par Ventspils koncertzāles "Latvija" radošo prātu svaigajām idejām pavasarī, piedāvājot mūžzaļajā kultūras konteinerā drošā tuvplānā tikties ar mūziķiem un literātiem vai arī piedzīvot muzikāli performatīvi notikumu "Kad progress kļūst par dievu, cilvēks mirst kā vergs". Ar savām performances un virtuālām idejām klajā nāk arī VEF Kultūras pils Rīgā, Dubultu koncertzāle Jūrmalā un daudzas citas kultūvietas.

Bet 2021. gada pavasara īpašā iezīme ir daudzskaitlīgu Latvijas komponistu pirmatskaņojumu birums – gan Rīgas Domā, gan Latvijas Radio kora koncertā festivālā "Decibels", gan "Klasikas" rīkotajos studiju koncertos, īpaši svinot ansambļa "Altera Veritas" jubileju, gan pārsteidzoši šim laikam ļoti apjomīgajā festivālā "Latvijas jaunās mūzikas dienas".

Spilgto laikmetīgās mūzikas klāstu papildināja arī festivāls "Baltijas mūzikas dienas", kurās varēja rast priekšstatu un salīdzinājumu plašākā komponistu pulkā.

Un festivāli ir tie, kas ļauj interesentiem piepulcēties arī ārpus Baltijas, jo koncerti baudāmi virtuāli, arī bez video – tiešā auss pieredzē, kurus daži latviešu komponisti  aicina klausīties, dodoties mežainos purvos vai lauku klajumā, vai arī cērtot malku.

Pavasara jaundarbu birumu noslēdz arī divi konceržanra darbi: Jāņa Petraškēviča Kamersimfonija 34 instrumentiem un perkusijām ar Guntara Freiberga solo un Artura Maskata jaundarbu "...ko stāstīja vējš pār jūru" ar Ksenijas Sidorovas akordeona solo.

Pavasara ilgtspējīgs iespaids no pasaules operskatuves ir Riharda Vāgnera "Parsifāls" Kirila Serebreņņikova režijā Vīnes valsts operā, kurai "Klasika" pievērsās gan tiekoties ar Kundri lomas atveidotāju Elīnu Garanču, gan piedāvājot klausītājiem arī operas ierakstu ar Jonasu Kaufmani titullomā.

Mājsēdes apstākļos cietuma nosacījumi rezonē jo spēcīgi. Iestudējums, kas tapis dubultieslodzījuma apstākļos, iespējams, normālā ikdienā nav uzrunājošs, bet pavasara lokdauna apstākļos trāpīja tieši. Pavasara koncertliecības joprojām ir noklausāmas un reizēm arī skatāmas, tādēļ par nabadzīgu šo virtuālo laiku nosaukt nevaram.

Smaržīgu studentu narcišu pušķi Liepājas Simfoniskajam orķestrim par ciklu "Simfonija tuvāk" un dzelteno narcišu klēpi festivālam "Latvijas Jaunās mūzikas dienas".

Vasara. Rožu klēpis

Vērtē Gunda Vaivode

Pēc pavasara, kad pārdzīvota vairāk kā pusgadu ilgusi digitālo koncertu ēra, 15. jūnijā tomēr atveras durvis publiskajiem pasākumiem, un katram bija savs pirmais klātienes koncerts un sava pirmā sirreālā, kā "Klasikas" redakcijā to mēdz dēvēt – brīvlaišanas izjūta. Neaptverami vasarā bija atkal ieraudzīt vienuviet Latvijas labākos džeza mūziķus džema sesijā M/Darbnīcas pagalmā…

Vasara bija īsts mūzikas puķu dārzs, kurā katrs varēja pasmaržot gan vietējās margrietiņas un naktsvijoles, gan ieelpot selekcionētu rožu aromātu.

Bet galvenais – klausītāju klātesamība! Ne ar ko neaizstājams prieks, kas man sākās ar ļoti kvalitatīvu Gala koncertu Latvijas Nacionālajā operā 4. jūlijā, īpaši izbaudot Egila Siliņa un čehu tenora Pjotra Bečalas sniegumu.

Par spožu balsu parādi īpaši parūpējās arī Liepāja un tās Starptautiskais zvaigžņu festivāls, kurā uzmirdzēja Aleksandrs Antoņenko un Vida Miknevičūte, Inga Kalna, kas muzicēja kopā ar Diānu Ketleri. Un jaunie kolēģi Rinalds Kandalincevs un Ilze Grēvele – Skaraine.

"Klasikas" kolēģi jūsmoja arī par džezu Rīgas ritmos un ērģeļmūzikas festivālu Rīgas Domā, sākot ar Imantu Kalniņu un Astora Pjacollas tango, tad latviešu komponistu darbiem Radio kora un Jāņa Liepiņa sniegumā.  

Šī vasara iezīmēja arī jaunas koncertvietas, piemēram mākslas centrā "Zuzeum".

Ar oriģinalitāti telpas, arī ārtelpas izmantojumā izcēlās Ventspils koncertzāle un "Hanzas perons". Bet ir arī vietas ar nemainīgi labu auru, piemēram Mazā Mežotnes pils, kurā skan latviešu mūzika vai Rundāles pils un dārzs ar senās mūzikas rakstiem.

Es pati biju noilgojusies pēc klasikas – pēc lieliem skaņdarbiem un  vasarās ierastajām koncertzālēm. Un te nonākam pie pirmā izceļamā apjoma – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Andra Pogas vadībā, kas Dzintaru Jūrmalas festivālā atskaņoja vērienīgo Mālera "Dziesmu par zemi". Īpašs kompliments solistei Zandai Švēdei.

Ne mazāk ambiciozs Nacionālā simfoniskā orķestra vasaras notikums bija Vāgnera "Valkīras" 3. cēliena koncertuzvedums Cēsu Mākslas festivālā ar Ketrīnu Fosteri, Egilu Siliņu, Lieni Kinču un 8 mūsu Baltā nama valkīrām, ar acīmredzamu Kairiša atsauci uz mūsdienu situāciju (dalībnieku ietērpšanu ārstu halātos un maskās) un gana iespaidīgu liesmošanas skatu finālā.

Un tad – Nacionālā simfoniskā orķestra "Vasarnīca" Latgales vēstniecībā GORS, kur līdzās muzikālajai izrādei “Otello” ir Intara Busuļa uzstāšanās un divi simfoniskie koncerti vienā dienā – Čaikovska Pirmais klavierkoncerts un fantāzija Romeo un Džuljeta, un otrajā – Holivudas zelta laikmeta melodijas un Raimonda Paula "Naktstaurtiņi" Jēkaba Jančevska jaunā, ļoti talantīgā aranžējumā.  

Un te nonākam pie vēl viena vasaras izcilā notikuma – Raimonds Pauls un Elīna Garanča “Ja tevis nebūtu” – starp Parsifālu Vīnē un Vēzendonkas un Rikerta dziesmām Zalcburgā, Elīna sagatavoja koncertprogrammu ar jaunām Vācieša un Belševicas dziesmām, bet otrajā daļā – izlasi no teātra mūzikas, ko orķestrim "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā bija aranžējuši lieliskie meistari Lolita Ritmanis, Rihards Dubra un Jēkabs Jančevskis. Tieši šie aranžējumi bija viens no pienesumiem, līdzās paša Maestro jaunajām dziesmām, hitiem un klavierspēlei, kā arī Elīnas vokālam.

Par šo 24. jūlija koncertu paldies visiem aizkadra cilvēkiem un skatuves māksliniekiem, tostarp Raimonda Macata instrumentālajam ansamblim.  

Rīga Jūrmala festivāls – augstākās klases orķestri un solisti viesojās pie mums laikā, kad daudzviet vasaras festivāli bija reducēti. Sākot ar Marisa Jansona festivāla orķestri, kas no Maestro kādreiz vadītajiem mūziķiem tika nokomplektēts burtiski dažu dienu laikā, un Gārdinera vadībā sniedza neaizmirstamus brīžus ar Andrāšu Šifu pie klavierēm. Pie apbrīnām noteikti jāmin Amsterdamas "Concertgebouw" un Renē Fleminga Mesiāna dziesmās Mi, jaunais krievu pianists Aleksandrs Kantorovs krievu mūzikā un Listā, un jau pieredzējušais Leifs Uve Ansness, kas spēlē nekļūdīgi kā šveices pulkstenis, Kristīne Opolais un Agnese Egliņa, kas ielēca sasirgušā Brīna Tervela vietā, jo aizstāšanas arī ir šī laika ikdiena.

Varu pateikties par iespēju "Rīga Jūrmala" festivāla izskaņā septembra sākumā ienirt Vāgnera mūzikā, ko mums dāsni dāvāja Baireitas festivāla orķestris, spožie vāgnerdziedoņi Klauss Florians Fogts, Kristīne Gerke, Ginters Groisbeks un diriģents Andris Nelsons. Tā bija pārlaimīga sajūta, kad uz Operas skatuves un proscēnija izvietojušies tik spēlēt griboši un varoši 80 mūziķi raida zālē Vāgnera nebeidzamo melodiju vijumus un harmoniju ķekarus, liekot atskārst, ka mēs tiešām esam izredzēto kārtā. Pasaules klases notikums.

Sakot paldies visiem mūziķiem un koncertu organizētājiem, mūsu aizvadītās vasaras

rožu klēpji ceļo pie Andra Pogas vadītā Nacionālā simfoniskā orķestra un solistiem, pie Raimonda Paula, Elīnas Garančas un "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā, kā arī pie festivāla "Rīga Jūrmala" radošās komandas un daudzajiem viņu aicinātajiem māksliniekiem.

 

Rudens. Pīlādžu ķekari

Vērtē Signe Lagzdiņa

Rudens iesākumā esam pusmetru virs zemes. Un kā lai neesam, ja aizvadīta tāda vasara… Pacēluma sajūtu turpina arī vairāki jaundarbi, pirmatskaņoti pašā septembra iesākumā: Anna Ķirse maģiski uzbur Sibillas stāstu, ko Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un "Sinfonietta Rīga" Māra Sirmā vadībā pirmatskaņo Garīgās Mūzikas festivālā.

Pusmetru virs zemes turpina arī Pēteris Vasks, radot jaunu koncertu vijolei un orķestrim "Vakara gaismā", kura pavedienus šķetina Hugo Tičati un "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā.

Īpašs prieks rudenī arī par mūsu jauno mūziķu panākumiem starptautiskajos konkursos!

Cēsīs jau trešo gadu notika Andrejam Žagaram veltīts koncerts, ko daži dēvēja par mīlestību pret operu visaugstākajā līmenī, tajā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Modesta Pitrena vadībā un solisti Irēne Teorine, Oļesja Petrova, Aleksandrs Antoņenko un Jānis Apeinis.

Cēsīs visa gada garumā rezidējošais ansamblis bija trīs Balanas (vijolniece Kristīne, čelliste Margarita un vijolnieks Roberts), un festivāls "Čello Cēsis" arī bija notikums.

Īstena enerģija, draivs un notikuma garša bija orķestra "Rīga" iniciētajam koncertam "Katedrāle un roks": Vilnis Šmīdbergs un Gunārs Šimkus no putekļiem un pelniem atjauno rokgrupas "Katedrāle" repertuāru, diriģents Valdis Butāns tam pievieno otrajā daļā Džona Lorda "Koncertu grupai ar orķestri", uzaicina Ati Zviedri, Ati Ieviņu, Tomu Poišu, Mārtiņu Miļevski, Jāni Miltiņu un Miķeli Dobičinu un koncerts aizkavējas kādas 20 minūtes, jo pie Lielās ģildes pulcējas cilvēku rinda divu kvartālu garumā.

Viens no pīlādžu pušķiem ar asteru un gladiolu piejaukumu tiek "Katedrālei un rokam".

 

Bet mazliet pakāpjoties soli atpakaļ – augusta viducī "Hanzas peronā" notiek kameroperas "Tagadne. Time present" pirmatskaņojums. Sinfonietta Rīga, Normunds Šnē un Jānis Šipkēvics atskaņo Krista Auznieka gan senāk, gan no jauna uzrakstītu mūziku, kas palēnām, bet pamatīgi ieskauj visu esību, Krista un Reinis Dzudzilo rada tīru un par laiku domājošu skatuvi.

Oktobra viducī "Klasika" daļu no operas mūzikas ieraksta, tieši jaunradīto darbu "Are One" piedāvā Starptautiskajā komponistu konkursā "Rostrum", kurā šis darbs tiek izvirzīts kā numur viens komponistu kategorijā līdz trīsdesmit gadiem.

Rudenī Venstpilī tiek arī vēlreiz atskaņots Krista Auznieka pavasarī pirmatskaņotais skaņdarbs "Smaržīgais laikrādis", kas patiešām tvīkst un smaržo, to nodrošina Guntars Freibergs, Juris Āzers, Elīna Bērtiņa un Čengs Čangs, bet decembra iesākumā Lielajā ģildē un Rēzeknē "Sinfonietta Rīga", Normunds Šnē un ģitāriste Dži Dži rāda vēl vienu Krista Auznieka darbu, kurš nemanāmi rotaļājās ar tavu laika izjūtu un smalki saspēlē tembrus, tas ir koncerts elektriskajai ģitārai un kamerorķestrim "Apvārsnis kamolā".

Visu sasummējot un īpaši lepojoties par starptautiskajiem panākumiem konkursā "Rostrum", nav šaubu, ka

sulīgu, vitaminizētu pīlādžu ziedu pušķi piešķiram komponistam Kristam Auzniekam!

 

Intermēdija. Muzikālais teātris

Visa gada garumā tiek kaldinātas jaunas muzikālā teātra idejas, kāds atrod senāk radītu darbu atvilktnē, kāds raksta pilnīgi ko jaunu, kāds pārveido klasiku. Arī jau pieminētā "Tagadne. Time present" kādam liek uzdot jautājumu, kas ir opera. Kas notiek muzikālā teātra lauciņā šogad un kas tajā izceļams, noskaidrot palīdz Orests Silabriedis.

Ir vērts atgādināt, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda speciāli izveidotā mērķprogramma neatkarīgā muzikālā teātra atbalstam bija domāta, lai projekti īstenotos 2020. gadā, bet mums visiem labi zināmu iemeslu dēļ lielākā daļa no tiem pārcēlās uz 2021. gadu. Jau tika piesaukta Krista Auznieka un mākslinieku Dzudzilo tandēma sadarbība, kas bija viens noteikti no spilgtākajiem. Mūziklu "Zvaigznes bērns" vēl gaidām, bet Rīgas Senās mūzikas centra veidotais Sartorio "Orfejs" tika izrādīts gan sveču gaismā, gan visādās citās gaismās vairākās vietās. Tāpat arī kameropera "Kontakts". Rēzeknē noteikti daudzus sajūsmināja vides apdzīvošana Mārtiņa Eihes un Kristas Burānes un domubiedru izrādē "Mans kaimiņš ebrejs" un ļoti ceram, ka 2022. gada vasarā mēs atkal varēsim ar šo fenomenu sastapties.

Pie visa šī ārpus Muzikālā teātra programmas noteikti gribas pieminēt izrādi "Nasing spešel" Ģertrūdes ielas teātrī, kas ir politiskas runas koris. Noteikti ir jāpiesauc operfilma "Baņuta", kas ir viens no šī gada visvisvisnozīmīgākajiem notikumiem. Tādēļ, ka dekonstrukcija, kas rosina refleksiju, ir tik reta parādība mūsu vidē, ka varbūt daudzi pat baidās no kaut kā tāda. Bet es teiktu, ka šeit Evarts Melnalksnis un domubiedri paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai mēs vienkārši atkal paskatītos, kā mēs vērojam to, kas ir bijis pirms mums, un kā mēs tam, kas ir bijis pirms mums, redzam vietu šodienā un rītdienā. Noteikti gribu uzslavēt arī operetes "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" parādīšanos – un nevis skatuves versijā, bet filmas versijā. Pilnīgi pārsteidzošs Platons Buravickis, absolūti pārliecinošs muzikālais īstenojums, sirsnīgs un iejūtīgs skatuviskais veidols un beigu beigās arī vēstures aktualizēšana. Līdz ar to es gribētu teikt, ka muzikālā teātra ainava daudzveidīgojas burtiski ar katru gadu un ļoti gribas, lai tas tā turpinātos. Zināms, ka Kultūrkapitāla fonds ir nolēmis turpināt un nākošajā gadā ir atkal piešķirti 200 000 eiro jaunai muzikālā teātra atbalsta programmai. Un vairāk par to visu var dzirdēt arī šī gada pēdējā raidījumā "Meistars Knehts".

Atkal ziema. Leduspuķes

Vērtē Orests Silabriedis

Ir atkal ziema, un pavisam īsi pieskaramies decembrim. Atkal lielāku ievērību guvušas "Hammond" ērģeles, pateicoties Ata Andersona un Aivara Kalēja saspēlei, Egila Siliņa jubileja ar Rahmaņinova operu "Aļeko" Cēsīs un Rēzeknē, domājams, paliks atmiņā visiem, kas bija klāt šajā pasākumā un arī tiešraides klausītājiem.

Savukārt Zigmara Liepiņa un Aleksandra Čaka "Iedomu spoguļi" – šī Operetes teātra 70. gadu nogales izrāde – ar ko gan tā būtu sliktāka mūsdienās? Izcilas melodijas, izcils skatuviskais nervs, un prieks, ka Rīgas mākslas telpā, noslēdzot Čakam veltīto izstādi, šis pasākums iemiesojās arī skatītāju klātbūtnē.

Tad vēl mūsu pašu "Klasikas" rīkotie Eiroradio Ziemassvētki Latvijas Radio 1. studijā ar Ilzi Grēveli-Skaraini, Māru Botmani, Maiju Kļaviņu, Agnesi Kanniņu un Ievu Salieti, un to dzirdēja 17,1 miljons klausītāju visā Eiropā!

Bet kam tiek leduspuķes balva?

Leduspuķes balva tiek Imanta Kalniņa operas "Matīss, kausu bajārs" izrādīšanai, bet visupirms atdzīvināšanai,

jo vajadzēja 20 gadus, lai šis gan pie autora, gan operā, gan vēl sazin kur glabātais opuss nonāktu Aināra Rubiķa rokās, Ainārs to digitalizētu, Rēzija Kalniņa liktu uz skatuves, un, protams, tā bija Liepājas skatuve, tas bija Liepājas "Lielais dzintars", 5. decembris.

Ļoti ceram, ka rādīs vēl arī Rēzeknē, rādīs Rīgā, rādīs Cēsīs. Pirmkārt, tā ir latviešu opera, otrkārt, ilgi glabāta latviešu opera, treškārt, Imanta Kalniņa latviešu opera, trešā opera viņa karjerā. Un, ja kāds pirms 20 gadiem mēģināja stāstīt, ka tas ir brāķējams gabals, nu, tad domāju tie, kas 5. decembrī bija klāt, vai arī klausījās "Klasikas" tiešraidi, tūdaļ izmantos iespēju skatīties video versiju un pārliecināsies, ka tā nav...

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt