Aktuāli

Pulkvežleitnants Aivis Mirbahs par tikšanos ar vidusskolu vadībām

Aktuāli

Šodien Saeimas Izglītības komisijā diskutēs par plašām izmaiņām izglītības jomā

LR korespondente Māra Rozenberga un Kultūras ministre Dace Melbārde par okupācijas muzeju

20 gadu ceļš līdz Okupācijas muzeja pārbūvei

Strēlnieku laukumā Rīgā otrdien, 29.maijā, simboliski dos startu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambļa būvniecībai. Šo ansambli veidos pārbūvētais Latvijas Okupācijas muzejs un tā jaunā piebūve "Nākotnes nams", kā arī vides mākslas objekts "Vēstures taktīla". Ceļš no projekta līdz līguma noslēgšanai ildzis teju 20 gadu.

Okupācijas muzejs strādājis ēkā, ko 1970.gadā uzcēla kā Sarkano strēlnieku muzeju. Tiesības lietot šo ēku noteiktas arī Okupācijas muzeja likumā 2006.gadā, bet jau pirms sešiem gadiem muzejs šo ēku atstāja, jo darba apstākļi bija nepiemēroti – darbinieki ziemā sala, nebija normālas vietas, kur glabāt krājumu.

Diskusijas pirms vairāk nekā 10 gadiem

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) priekšsēdētājs Valters Nollendorfs vairākkārt norādījis, ka, jau būvējot Sarkano strēlnieku muzeju, bija paredzēta piebūve uz Grēcinieku ielas pusi, kas netika īstenota. Kam tad šī piebūve šodien būtu vajadzīga? 

"Tur ir iecerēta mainīgo izstāžu zāle, tur ir iecerētas telpas darbiniekiem, bet galvenokārt tur ir iecerētas telpas mūsu krātuvēm. Šīm krātuvēm ir nepieciešamas speciāli izbūvētas telpas ar gaisa kondicionēšanu un apstākļiem pēc jaunākajiem noteikumiem. (..) Protams, ir zināmi krājuma objekti, kuri vienmēr būs jānovieto kaut kur citur. Bet operatīvais krājums, sevišķi tā krājuma daļa, kas ir iekļauta nacionālajā krājumā, ir jāsaglabā kā mūžīga vērtība. Un to var tikai tādās telpās, kas ir piemērotas šī krājuma glabāšanai.

Jau tagad ir krājuma vienības, kas tiek bojātas, jo tās nav piemērotās telpās," tā pirms trim gadiem raidījumā "Krustpunktā" atzina Nollendorfs.

Trīs gadus vecais citāts ilustrē arī to, cik sen jau par šīs pārbūves nepieciešamību tiek runāts. Par Okupācijas muzeju rekonstrukcijas projekta vīziju sāka diskutēt jau 2004.gadā. To, ka Strēlnieku laukumā paredzēts Okupācijas muzejs ar piebūvi, noteica jau 2006.gadā ar "Rīgas vēsturiskā centra teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem“. Rekonstrukcijas skiču projektu atbildīgās iestādes saskaņoja jau pirms 10 gadiem.

Lēmums par kompleksa celtniecību

2011.gadā valdība pieņēma lēmumu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa celtniecības finansēšanu. Rīkojums paredzēja, ka muzeja pārbūve un piebūves celtniecība jāpabeidz līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas ir brīdis, kad Okupācijas muzejs pameta savas telpas un pārcēlās uz bijušo ASV vēstniecības ēku.

Toreiz muzeja direktors Gunārs Nāgels, runājot par to, kā muzeja atrašanās ārpus savām telpām ietekmē tā darbu, atzina, ka nekas nav pastāvīgāks par „pagaidām”.

"Muzejs pārcēlās uz šīm telpām 2012.gada novembrī. Tajā mirklī bija Ministru kabineta rīkojums, ka jaunā ēka būs gatava un mums nodota 2013.gada decembrī. Bijām paredzējuši, ka te būsim, augstākais, kādus divus gadus. (..) Kad bijām Vecrīgā, tad apmeklētāju skaits pēdējos gados bija apmēram 110 tūkstoši [gadā]. Tagad izskatās, ka šajā ēkā varētu būt kādi 40 – 45 tūkstoši.

Tā kā ar savu stāstu mēs sasniedzam daudz mazāk cilvēku un arī ieņemam daudz mazāk ziedojumos," teica Nāgels.

Iebilst vairāki zināmi arhitekti

Okupācijas muzejs ir privāts muzejs ar valsts deleģētu funkciju un valsts atbalstu, tomēr lielāko daļu tā budžeta veido ziedojumi. Pēc pauzes 2014.gadā valdība nolēma piešķirt 7,4 miljonus eiro muzeja rekonstrukcijai, un atkal sākās garš saskaņošanas process. Tam pa vidu 2015.gadā nāca arī 20 arhitektu atklātā vēstule ar aicinājumu nepārveidot Strēlnieku laukuma ansambli kā vienu no nedaudzajiem modernisma arhitektūras pieminekļiem.

Viena no skaļākajiem kritiķiem bija arhitekte Zaiga Gaile, kura atgādina, kāpēc:

"Pirmais aspekts – tas ir padomju arhitektūras mantojums un izcils piemineklis – tik viengabalains! Tas ir tā, it kā kādam piemineklim kaut ko piebūvētu klāt.

Otrkārt, man liekas, ka tā piebūve nav veiksmīgs projekts. Šis ļoti lakoniskais bronzas apjoms, kurš manā acu priekšā tika uzbūvēts… tie bija mani skolotāji, kas šo projektu virzīja, un es joprojām uzskatu, ka tas būtu atstājams tāds, kāds tas ir, sakopjams, atjaunojams, un papildu funkcijas var atrisināt pazemē, tā nav nekāda problēma."

Un trešais aspekts, ko min Gaile, ir tukšā Stūra māja, kuru Okupācijas muzejs varētu izmantot savām vajadzībām. Nollendorfs gan vairākkārt uzsvēris, ka šīs telpas nav piemērotas muzejam un arī simboliski ir tikai vienas okupācijas varas vieta.

Gaile šodien saka, ka ir gatava samierināties un mēģināt saskatīt labo šajā Strēlnieku laukuma piebūvē.

"Ja nu projekts tagad notiek, mums visiem jāpriecājas, ka tā vieta beidzot tiks sakopta. Ka lielais priekšlaukums pret Daugavu nebūs vairs autobusu apgriešanās laukums ar dažādām būdām un apšaubāmiem objektiem, ka tiks nomainīts laukuma segums, ka vecā ēka tiks notīrīta un savestas kārtībā komunikācijas. Okupācijas muzejam tiešām ir vajadzīgas telpas, to jau mēs visi redzam."

Muzeja atkalatvēršanas termiņi ir ne agrāki par 2020.gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti