Strenču bibliotēkas vadītāja Sarmīte Kosmane šķirsta apjomīgo fotogrāmatu "Stikla Strenči", kuru izdevusi mākslinieku apvienība "Orbīta" sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju un kas tapusi no Dāvja Spundes stikla fotoplatēm, kurās viņš fiksējis starpkaru perioda Strenču dzīvi.
"Pārsvarā visa lielākā daļa, ko mantinieki ir nodevuši, tas ir Fotogrāfijas muzejā. Visu, kas ir noticis, viņš visu ir ļoti, ļoti cītīgi dokumentējis," saka bibliotēkas vadītāja.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumos ir gandrīz 13 tūkstoši stikla negatīvu, bet Dāvja Spundes fotogrāfijas jau glabā arī strencēniešu dzimtas albumi, vienu no šādiem albumiem atnesusi Sandra Muižniece.
"Tas ir Poškus ģimenes albums. Te ir vecāki abi divi un šeit ir bērni, viņiem bija katram bērnam iekārots savs albums. Šīs te bildes ir Spundes fotogrāfijas, man ar viņām ir nācies iepazīties caur manu vīra ģimeni, viņi ir bijuši strencēnieši jau no Latvijas laikiem, tad arī viņiem ir šīs te fotogrāfijas un tas tiešām ir – šī te visa Strenču senā apbūve, kas ir redzama šajās fotogrāfijās, man liekas, ka tā ir milzīga bagātība, ka kaut kas tāds ir Strenčos bijis, par ko mums, ja nebūtu šo fotogrāfiju, pat nebūtu nojausmas, ka ir bijusi tik grezna viesnīca, tik grezns pilsētas centrs un arī Strenčos ir bijušas ap 100 dažādām tirdzniecības un pakalpojumu vietām. Šobrīd nez vai līdz 20 aizejam, bet tajā Latvijas laikā te tik daudz bijušas frizētavas, gaļas skārņi, velosipēdu darbnīcas. Nu tā ir tāda liela daļa Strenču un arī visas Latvijas vēstures, un es domāju, ka caur šīm te fotogrāfijām arī Latvijas vēsturi mēs varam izzināt," stāsta Muižniece.
Dāvja Spundes fotogrāfijas ir raksturīgas ne tikai ar salonā fotografētiem portretiem, kā tas lielākoties bija aizvadītā gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados, bet arī dokumentētas dažādu darbu un svētku norises, saviesīgā dzīve, koku pludināšana Gaujā, pat Saules aptumsums. Vēstures skolotāja Sarmīte Krūze stāsta, ka var tikai apbrīnot, kā ar tā laika fototehniku to visu varēja dokumentēt.
"Vai viņš ir aicināts, vai nav aicināts, bet viņš ir visur klātesošs, neskatoties uz to, ka tā fotoaparatūra tajā laikā bija gana liela. Fascinējoši ir tas, ka viņš ir rausies uz māju jumtiem, nu tā kā ar dronu, lai uzbildētu. Tas arī ir interesanti, jo patiesību sakot, no augšas Latvijas laikā pārāk daudz foto nav. Viņam ir bijusi kaut kāda rozīnīte. Viņš arī visu laiku par savu dzīves moto ir teicis – es iemūžinu, fotografēju, lai paliek vēsturei, viņš sapratis ir vērtību," skaidro Krūze.
Dāvim Spundem bija svarīgi ne tikai vienkārši dokumentēt, bet fotogrāfijām bija jābūt arī skaistām, interesantām, tāpēc viņš tam veltīja daudz laika. Piemēram, ir atmiņu stāsts, ka lai nofotografētu melnā stārķa ligzdu, fotogrāfs esot sēdējis kokā vairākas dienas. Un vēl viena iezīme, kas atšķir Dāvja Spundes foto, tā ir augstā attēlu kvalitāte.
"Ja mēs ņemam jebkuru bildi, kopbildi, mēs varam izņemt ārā portretu, tas atkal ir super. Un vēl viena tāda interesanta lieta, Strenčos īstenībā tajā laikā iedzīvotāju skaits ir bijis apmēram tāds pats kā tagad, bet tā liekas, ka tajā laikā dzīve ir situsi augstu vilni," turpina Krūze.
Šogad martā aprit 145 gadi kopš dzimis Dāvis Spunde. Sagaidot šo jubileju, Strenču bibliotēkā bija skatāma neliela viņa fotogrāfiju izstāde, kas nākusi no kādas privātkolekcijas. Bet Strenčos Dāvja Spundes iesāktais, dokumentējot savu pilsētu, kā stāsta Sarmīte Kosmane, tiek turpināts. Un tā ir foto akcija "Starp diviem saullēktiem".
"Tā radās, svinot Spundem 130 gadus, un šī ir jau ceturtā akcija. Ik pa pieciem gadiem. Tas ir tas laika sprīdis, kad mēs dokumentējam, kādi tad ir mūsu Strenči. Mums ir arī izveidots digitālais variants, ko var gan sociālajos tīklos redzēt, gan arī pie mums bibliotēkā. Ļoti jau interesanti, ka varam redzēt, kādi bija no 2008. gada Strenči un kādi šodien ir. Spunde teica, lai paliek vēsturei, tad arī šī akcija varbūt arī pēc gadiem kādam būs tāda pati vērtība, kā mums ir Spundes bildes," saka Kosmane.
Šī akcija notiek vienu dienu, Dāvja Spundes dzimšanas dienā un, kā jau liecina nosaukums, tā norit no saullēkta līdz saullēktam. Viena no šīs akcijas dalībniecēm ir strencēniete Sandra Muižniece.
"Tu ieej tādā azartā, ka tev gribas pamosties ātrāk nekā ikdienā un iziet un noķert tos pirmos saules starus, un līdz vakaram, tumsiņai iziet pafotografēt tos Strenčus. Es pat to neuztveru kā fotokonkursu, un es sevi absolūti neuzskatu par fotogrāfu, es vienkārši dokumentēju savu darba ikdienu, jo es vairāk nekā 29 gadus nostrādāju Strenču pirmskolas iestādē "Minkāns", man likās, ka tas ir interesanti fiksēt šos bērnus, kā viņi izaug," atzīst Muižniece.
Arī šajā akcijā tapušie darbi tiks apkopoti, lai turpinātu veidot pilsētas vēstures fotostāstu.
"Es esmu novērojusi, ka ne tikai akcijas dienā, bet vispār sociālajos tīklos skatamies, ka katru dienu iet cilvēki un fotografē, pat var teikt, ka katru dienu tiek fiksēts, kas notiek pie mums, Spunde laikam ir kaut kādus gēnus atstājis mums visiem," saka akcijas rīkotājas.
Godinot fotogrāfa Dāvja Spundes piemiņu, aizvadītajā vasarā viņa atdusas vietā Strenču kapsētā uzstādīts īpašs piemineklis, ar fotoaparātu un viņa teikto: "Es fotografēju Strenčus un saglabāju liecības vēsturei."
