Kad muzejam būt atvērtam ir par maz
Tikko aizvadīta Muzeju nakts, un klāt Starptautiskā Muzeju diena ar moto "Ilgtspēja un labbūtība". Abstraktie termini liek uzdot jautājumu, kā muzeji ir mainījušies, ko tie dara un kādēļ to aktivitātes mums ir nepieciešamas?
Šajā rakstā iezīmēti daži virzieni, par kuriem domā muzeji, un pastāv liela iespēja, ka ikviens no mums ar šīm tēmām ir saskāries savā pieredzē, ikdienas vai profesionālajā dzīvē. Muzeji ir uzticami sabiedrotie, ar kuriem kopā domāt, kritiski vērtēt un ar piesardzīgu optimismu veidot kopīgo nezināmo nākotni.
Pirmais virziens skar stereotipu, ka kultūras mantojums pieder muzejam. Lai arī juridiski bieži tā ir, tomēr pēc būtības kultūras mantojums pieder ikvienam sabiedrības loceklim. Katram no mums būtu jāierauga sevi kolektīvajā atmiņā.
Šobrīd muzejos notiek liels darbs, lai pārskatītu savus krājumus un papildinātu kolekcijas ar tām balsīm, kas ir bijušas ignorētas, izslēgtas, nesadzirdētas.
Lai atgūtu to mantojumu, kas ir bijis nozagts citām valstīm. Lai pārdomātu valodu, kādā mēs saucam priekšmetus, cilvēkus, etnisko piederību, valstis. Te vietā minēt arī dzīves reāliju, ka mantojums, kas mīt muzejos, ne vienmēr ir pieejams visiem cilvēkiem. Vēl arvien daudzās kultūras institūcijās pastāv fiziskas barjeras – kāpnes, sliekšņi, nepiemērotas labierīcības, kas cilvēkus kavē kļūt par apmeklētājiem. Bieži saturs nav intelektuāli pieejams. Vai tas ir emocionāli nepieejams, ja mēs sevi nesaredzam stāstā, ko muzejs izveidojis. Muzeju vidē par pieejamību un piekļūstamību jau sen nerunā šauru grupu vai diagnožu kontekstā. Eiropa noveco. Tie, kas jau šobrīd kavējas mazināt barjeras, no muzeju dzīves ar laiku var tikt izslēgti arī paši.
Otrā tēma ir digitālās inovācijas. Pētnieki ir pierādījuši, ka attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām pastāv "pozitīvs aizspriedums"[1] – ka tās ir nepieciešamas, risina problēmas, atvieglo dzīvi. Arī muzeju pasaulē digitālās tehnoloģijas tiek augstu vērtētas. Varbūt ceļš līdz muzejam ir par tālu, tad talkā nāk attālinātā muzejpedagoģija. Tā ir iespēja ieskatīties muzeju darbā, kas ikdienā apmeklētājam ir neredzama. Tā ir iespēja novērst muzeju sezonalitāti un rekonstruēt notikumus un priekšmetus, kuru vairs nav. Latvijas gadījumā izaicinājums ir kūtrā digitāli dzimušā mantojuma saglabāšana – tas sastāda mazāk par 1% no kopējā saglabātā mantojuma. Nav arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, kuram piedienētu kļūt par flagmani muzeju digitālā mantojuma saglabāšanā un kopējo digitālās transformācijas tendenču noteikšanā nozarē.
Problēma rodas arī tad, ja digitālās tehnoloģijas sāk uzskatīt par vērtību neitrālām vai ja tehnoloģija tiek lietots kā sinonīms jaunai idejai vai praksei.
Diezin vai jauns produkts patiešām ir inovācija, ja tā kopē jau esošo pasauli un līdz ar to pārnes uz virtuālo pasauli stereotipus un netaisnības – prakses, kuras daļa muzeju cenšas vājināt reālajā pasaulē[2].
Trešais virziens atgriežas pie muzeju demokratizācijas centieniem, kas var izpausties kā sabiedrības līdzdalība muzeju piedāvājuma veidošanā. Ir grūti izveidot piedāvājumu, ja nav veikta auditorijas izpēte, vēl grūtāk – radīt izglītojošu, vērtīgu un aizraujošu pieredzi, piemēram, bērniem, viņu viedokli neizzinot[3]. No vienas puses, līdzdalība šķiet pašsaprotama – muzeja apmeklētājs var līdzdarboties muzeja programmā, tāpat kā skolēns var līdzdarboties stundā. No otras puses, mēs labi zinām, ka pieeja – muzejs stāsta un apmeklētājs klausās, skolotājs stāsta un skolēns klausās – tikai tagad sāk mainīties.
Līdzdalības kontekstā visneērtākā tēma ir dalīšanās ar varu, lai pārvarētu "es zinu labāk" pieņēmumu.
Dalīšanās ar varu nozīmē arī pieņemt domu, ka kāda cita (ārpus manas profesionāļu kopienas) unikālā pieredze var sniegt pievienoto vērtību.
Ceturtā tēma ir aktīvisms. Vai piekritīsiet, ja teikšu, ka aktīvisms kopumā skan aizdomīgi? Diezgan radikāli, varbūt nepieklājīgi, streiks kā beidzamais, radikālākais solis, bailes nokļūt ideoloģiskā slazdā, muzejs kā propagandas nesējs… Vai muzejam nevajadzētu būt profesionāli neitrālam? Bet vai atturēšanās pati par sevi nav aktīva pozīcija? Jo vardarbībai patīk klusums. Netaisnībai patīk novērsts skatiens. Muzeji, kuri izjūt pienākumu vai vajadzību iesaistīties universālu problēmu risināšanā, to sauc par sociālo aktīvismu, pilsonisko aktīvismu, dažkārt politisko aktīvismu. Aktīvisms ir gan pozīcija, gan darbības vārds. Tas var izpausties kā līdzdalības darbnīcas Ukrainas atbalstam, arī kā pilsoniska atmošanās, piemēram, bērniem darbojoties pilsētplānošanas muzejpedagoģiskā nodarbībā, kurā tie apjauš, ka viņu vārdam ir svars un ka viņiem ir tiesības ar savu ieguldījumu noteikt, kādā pilsētā viņi vēlas dzīvot.
Muzeji arvien biežāk piedāvā normalizēt to, ka būt aktīviem savā dzīvē un valstī ir pašsaprotami.
Visbeidzot labbūtība, mentālā veselība, garīgā veselība, psiholoģiskā noturība. Izsīkšanas, depresijas vai pašnāvības domas sabiedrībā ilgstoši bijusi tabu tēma. Taču muzeju un veselības sektora sadarbība ir sākusies jau pirms pandēmijas un pastiprinājusies globālās pandēmijas laikā. Piemēram, Monreālā ārsts var parakstīt muzeja apmeklējumu. Citviet notiek diskusijas, ka muzeja apmeklējums varētu tikt iekļauts veselības apdrošināšanas polisē. Te problemātika saistīta ar risku, ka sabiedrības veselība nokļūtu diletantu rokās. Ir kritiski svarīgi, lai meklējumi notiek ciešā sadarbībā starp muzeju un veselības sektora profesionāļiem. Pasaules pieredze rāda, ka muzeji ir piemērota vide, lai domātu par mentālo veselību, un arī Latvijā muzeju izglītojošā darba skats pavēries šajā virzienā.
Programmas "Latvijas skolas soma" vadītājas Aijas Tūnas komentārs
Programma "Latvijas skolas soma" sniedz iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises visā plašajā spektrā – mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā. Dažas no šīm jomām gan skolotājiem, gan skolēniem ir tuvākas un pazīstamākas, citas neko daudz neizsaka vai nav gadījies ar tām tā īsti sastapties un iepazīties. Šīs tematiskās izlases palīdz akcentēt kultūras daudzveidību un padarīt saprotamāku tās dažādo nozaru specifiku bērnu un jauniešu auditorijām, kā arī vēl vienā veidā sniegs atbalstu skolotājiem.
Ikdienas skrējienā vērts atcerēties, ka jautājumu uzdošana par veicamo uzdevumu un dziļākas jēgas meklēšana darāmajā nav lieka laika kavēšana, bet palīdz atrast labākos risinājumus daudziem tālākajiem ikdienas izaicinājumiem. Par šo visu jādomā, uzklausot arī vecāku pieredzes stāstus par to, kā dažādās skolās klājas programmai "Latvijas skolas soma". Ja skolotājs māca nevis fiziku, matemātiku vai vēsturi, bet bērnus un jauniešus, palīdzot tiem iepazīt pasauli, tad ieraksts E-klasē vai "Whatsapp" grupā nebūs "tad un tad braucam ekskursijā", bet "tad un tad dodamies iepazīt / izzināt / pieredzēt to un to". Arī kultūras norišu izvēle šī skolotāja audzēkņiem būs daudzveidīga un sabalansēta, radot iespēju skolēnu līdzpārdzīvojumam, rosinot viņu pārdomas, palīdzot atrast savas šī brīža atbildes uz sev, savam burbulim vai kopienai un plašākai sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Ar koncertiem, izrādēm un izstādēm viss šķiet skaidrs, bet kā ar muzejiem, kurus pēc veca ieraduma "apmeklē"?
Ik gadu maijā muzeji tiek celti īpašā godā, un tas ir pamatoti, jo muzeji ir milzu resurss, kura nozīme tā pa īstam vēl jāizprot ne vien publikai, bet arī pašiem muzejniekiem, lai no atturīgām "tajā un tajā gadā" un "tikai neaiztieciet!" vietām kļūtu par draugu un ceļabiedru visu paaudžu un interešu cilvēkiem. Tiesa, daudzi muzeji jau kļuvuši daudz darbīgāki un atvērtāki, un mēs no programmas "Latvijas skolas soma" puses esam gandarīti par kopīgi atrastajiem risinājumiem. Vienlaikus svarīgi, lai darbīgumā muzejs nepazaudē savu īpašo vēstījumu.
Mums Latvijā ir daudz lielisku muzeju darbības piemēru, kur bērni un jaunieši sastopami kā pašsaprotama auditorijas daļa. Tūkstošiem skolēnu pabija katrā no pēdējā laika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm, satiekoties ar Purvīti, Lancmani un citiem māksliniekiem. Nule par skumjām ne vienam vien gausākam plānotājam noslēdzās izstāde "Snīkeri: eko x ego" Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Toties Daugavpilī ieradušies jauni Marka Rotko darbi, tapušas to replikas mūsu šodienas izcilo mākslinieku redzējumā, kuru digitālo fotogrāfiju versijas redzamas Dailes teātrī Rīgā. Aizvien biežāk kā interesants objekts tiek minēts Preiļu muzejs. Protams, Alūksnes bānīša muzejs, Lūznavas muiža un Hoijeres kundzes viesu nams Liepājā, kur, ejot no stāva uz stāvu, no baroka raupjuma nonākam līdz "kūkiņu" nogaršošanai art deco vidē, bet ap Ziemassvētkiem varēs cept piparkūkas, izmantojot vēsturiskas formiņas.
Kā intervijā raidījumā "Kultūrdeva" skaidro Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vadītājs Kaspars Vanags, "man liekas, ka veids, kā radīt dziļāku interesi par vēsturiskiem vai muzejiskiem priekšmetiem, ir ļaut izmantot krājumu tādā veidā, lai muzeja lietotājs var saprast, kā veidojas vēstījums vai stāsts, ka viņš pats veido savu argumentāciju, kādus faktus viņš izvēlas. Mums ļoti bieži izstādē vienkārši ir gatavs artefakts patēriņam, un bieži, protams, ir arī ļoti neveiksmīgi mēģinājumi nodot vēstījumu vai stāstu. Šī iesaiste ekspozīciju veidošanā, lai apgūtu kritiskās domāšanas prasmes, iespējams, arī ir jauns virziens muzejos".
Un te nu mēs atkal nonākam pie skolas, kur vienalga kā nosaukta mācību standarta, programmas vai saturiskās jomas ietvaros skolēniem ir jāpalīdz apgūt kritisko domāšanu un pielietot to, spējot vienlaikus analītiski un empātiski izvērtēt informāciju un procesus. Tas ir par demokrātijas mācīšanos, kas notiek ne vien vēstures, bet arī dabas, medicīnas, dzelzceļa un jebkurā citā muzejā un ietver varas, atbildības, taisnīguma un privātuma nozīmes saskatīšanu. Tas ir par ģimenē notiekošo, kur valda "tāpēc, ka es tā teicu" vai "saki, ko tu par to domā" attiecības. Tas ir par dzīves mācīšanos, un šajā mācību priekšmetā muzeji ir izcils resurss.
Kultūras mantojuma nozares piedāvājums programmā "Latvijas skolas soma"
Izrāde "Dzīvs"
Kas? "Istabas teātris" sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.
Izrādē tiek aktualizēta dzīvības kā vienota veseluma nozīmība un trauslums, kas sasaucas ar 1.–4. klašu dabaszinību programmas saturu. "Istabas teātra" komandai rezidējot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un izzinot muzeja krājuma kolekcijas, pamatekspozīciju un iztēli rosinošus eksponātu stāstus, ir radīts notikums, kas mazus un lielus skatītājus aicinās domāt par dzīvību kā cilvēkā, tā koka lapā un putnā.
Nodarbība tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšana" atbalstu.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts "No-zīmes" – inovatīva attālinātās izglītības programma skolēniem mākslas muzejos
Kas? Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, mākslas muzejs "Rīgas Birža", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma, digitālās norises
Kam? 1.–12. klase
Projektā "No-zīmes" ir sagatavotas 15 tiešsaistes nodarbības četros mākslas muzejos – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, mākslas muzejā "Rīgas Birža", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Katrs muzejs piedāvā vairākas attālinātās nodarbības sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klašu grupām. Nodarbību saturs skolēniem palīdzēs izzināt un iesaistīties mākslas un dizaina tapšanas procesos, kā arī ļaus ieskatīties muzeju darba aizkulisēs.
Programma "No-zīmes" ir izstrādāta ar mērķi radīt inovatīvu, skolēnu auditorijai saistošu un digitālās vides tehnoloģiskajām iespējām īpaši pielāgotu mākslas muzeju izglītības piedāvājumu tiešsaistē. Nodarbībās skolēni varēs attālināti ielūkoties pat tādās muzeja daļās, kas apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas, piemēram, krātuvēs. Video formātā notiks tikšanās ar dažādiem mākslas muzeja un kultūras nozares speciālistiem. Projektā piedalās nozares profesionāļi – muzeju vadītāji, mākslas zinātnieki, restauratori, izstāžu kuratori un scenogrāfi, mākslinieki, dizaineri un citi.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas piedāvājums
No-zīmes: Kas ir muzejs? (1.–4. klase)
No-zīmes: Kāds ir mākslas darba ceļš muzejā? (5.–9. klase)
No-zīmes: Vai klasiskā māksla vēl ir aktuāla? (10.–12. klase)
Mākslas muzeja "Rīgas Birža" piedāvājums
No-zīmes: Kā šifrēt mākslas valodu? (1.–4. klase)
No-zīmes: Vai skaistuma ideāli ir mainīgi? (5.–9. klase)
No-zīmes: Kas nosaka mākslas un kolekciju vērtību? (10.–12. klase)
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvājums
No-zīmes: Kā dizaineri un mākslinieki iedvesmojas no dabas? (1.–4. klase)
No-zīmes: Naudas stāsti (1.–4. klase)
No-zīmes: Dizains un pieejamība (1.–12. klase)
No-zīmes: Kā notiek dizaina process? (5.–9. klase)
No-zīmes: Naudas dizains un māksla (5.–9. klase)
No-zīmes: Kā dizains un burtveidoli ienāk manā ikdienā? (10.–12. klase)
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja piedāvājums
No-zīmes: Kas ir mākslinieks? (1.–4. klase)
No-zīmes: Kas ir modernisms? (5.–9. klase)
No-zīmes: Vai mākslā pastāv robežas? (10.–12. klase)
Tiešsaistes nodarbība "Romāns ar zeltu"
Kas? Andreja Upīša memoriālais muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 10.–12. klase
"Zelts" (1921) ir pats aktuālākais Andreja Upīša romāns, kas asprātīgi ataino kredītu "burbuļa" saceltās kaislības Rīgā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Romāna centrā – nabadzīgā un rūpju māktā Sveiļu ģimene, kuru dzīve pilnīgi mainās pēc dāsna mantojuma saņemšanas.
Andreja Upīša savulaik romānā uzdotie jautājumi nav zaudējuši savu svaru arī šodien: kāpēc zelts mūs tā vilina? Cik bīstama var būt viegla peļņa? Vai nauda pieder mums, vai tomēr mēs – naudai? Savas atbildes jāmeklē arī katram 21. gadsimta pusaudzim, kas pavisam drīz sasniegs pilngadību un līdz ar to – visas pieaugušo pasaules iespējas un problēmas.
Tiešsaistes nodarbību "Romāns ar zeltu" ievada jautājums par to, kā jaunie cilvēki rīkotos romāna varoņu vietā, piepeši iegūstot daudz naudas? Tāpat skolēniem būs jāatpazīst romāna sižets pēc Otto Medņa zīmējumiem un tā varoņi pēc Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izteiksmīgajām grafikām.
Skolēni izzinās arī romāna "Zelts" tapšanas laiku Andreja Upīša dzīvē, atšķirīgus romāna izdevumus un dažas tā "mūzas" – 20. gadsimta sākuma rosīgo Rīgu un vairākus reālisma literatūras autorus (Emīlu Zolā, Teodoru Dreizeru, Viktoru Margeritu).
Muzejpedagoģiskā video nodarbība "Spoku stunda"
Kas? Rakstniecības un mūzikas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 1.–6. klase
Attālinātajā nodarbībā, kas veidota kā videofilma, skolēni iepazīs muzeja krājumu daudzveidību, veidos izpratni par to, kas ir spoku stāsti un kāpēc tos vajag klausīties un stāstīt, kā arī pārliecināsies, ka muzejā nav briesmīgu/biedējošu lietu un ka bailes rada mūsu iztēle.
Videoierakstā par spoku stāstiem, to pētīšanu un savu pieredzi ar baidīšanos skolēniem stāstīs mākslinieks Kristians Brekte, folkloras pētnieks Guntis Pakalns, kā arī rakstnieks Māris Rungulis.
Nodarbība mudinās skolēnus saglabāt spoku stāstu stāstīšanas tradīcijas, kas attīsta prasmes secīgi formulēt savu domu, nepazaudēt ideju un saglabāt intrigu, stāstot vai rakstot spoku stāstus.
Izstāde "Skaistas lietas un citi nesmukumi"
Kas? Tēlnieks Egons Peršēvics sadarbībā ar Jūrmalas muzeju
Kad? Līdz 28. maijam, klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Izstādē ir apkopoti tēlnieka darbi, kas ar vieglu ironiju aizskar mūsdienās aktuālas un bieži arī politizētas tēmas kā dzimumu līdztiesība, ekoloģija, kultūras vērtību pārvērtēšana. Lielākā daļa no darbiem ir tapuši doktora studiju laikā.
Savus lielformāta plastiskos darbus mākslinieks pārsvarā veido, izmantodams kompozītmateriālus un akrila krāsu, reālistisku figurālu veidojumu apvienojot ar glezniecību. Gandrīz visi izstādes darbi tikuši veidoti kā publiskās vides skulptūras, jo tas ir veids, kā tieši komunicēt ar plašu auditoriju, tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai iekodētie arhetipi būtu nolasāmi.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Bēgļu gaitās"
Kas? Muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē"
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 31. maijam; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
"Bēgļu gaitās" ir aktīva nodarbība pamatskolas skolēniem ar mērķi palīdzēt izprast kara bēgļu pieredzi. Ar muzeja krājuma priekšmetu, Otrā pasaules kara bēgļu atmiņu stāstu fragmentu un fotogrāfiju palīdzību skolēni iepazīst kara ietekmi uz civiliedzīvotāju dzīvi. Nodarbības noslēgumā skolēni izdara secinājumus par jebkura kara postošo ietekmi cilvēka dzīvē.
Nodarbību veido trīs daļas: 1) īss ievads vēsturiskajā situācijā, 2) mazā grupā veicams praktisks darbs, kas ietver muzeja priekšmetu pētīšanu, informācijas meklēšanu, atjautības un sadarbības uzdevumus, 3) secinājumu apkopošana muzejpedagoga vadībā.
Nodarbība pieejama izstādē "Bēgļu gaitās" muzeja telpās Berga Bazārā.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Deportācijas. Ģimeņu stāsti"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Skolēniem būs iespēja uzlabot savu izpratni par okupāciju un padomju režīma īstenotajām represijām, izmantojot ekspozīcijā pieejamajos ģimeņu stāstus, plašāk apskatot tieši izsūtīšanu uz ieslodzījuma un nometinājuma vietām.
Nodarbības ievadā skolēni iepazīsies ar muzeja ekspozīciju, apskatot tēmas un jēdzienus, kas saistīti ar padomju okupāciju, deportācijām, GULAG nometnēm. Skolēni veiks grupu darbu, kurā viņiem būs iespēja iepazīties ar piecām ģimenēm – Aivariem, kuru dēli bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieki; Kaleviciem, Jakovičiem un Lasmaņiem, kuru tēvi bija Aizsargu organizācijas dalībnieki; un Bāriem, kuru tēvs bija lieltirgotājs. Lielākā daļa no viņiem deportēti 1941. gadā, kad tēvi, šķirti no pārējās ģimenes, izcieta sodu ieslodzījuma vietās, bet pārējie ģimenes locekļi centās izdzīvot nometinājuma vietās. Katra grupa ekspozīcijā meklēs informāciju par konkrēto ģimeni, kuru skāra deportācijas, kā arī analizēs vēstures avotus. Nodarbības noslēgumā skolēni prezentēs grupu darbā paveikto, kā arī uzzinās, kā un kad deportētie cilvēki atgriezās, kāda bija viņu dzīve pēc izsūtījuma, kad viņi tika reabilitēti un kad uzsākta viņu kā upuru pieminēšana.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Ebreju glābēji Latvijā"
Kas? Žaņa Lipkes memoriāls
Kad? Pēc pieprasījuma, klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Nodarbība veltīta tiem bezbailīgajiem, līdzjūtīgajiem un taisnajiem cilvēkiem, kuri nacistu okupācijas gados Latvijā no holokausta (pilnīgas iznīcības) paglāba ebrejus. Skolēniem nodarbības laikā tiek dota iespēja uzzināt ebreju glābšanas stāstus no dažādām Latvijas pilsētām un izanalizēt katra glābēja iespējamo motivāciju, glābšanas stratēģiju un galarezultātu. Daugavas Tautas konservatorijas pasniedzējam un direktoram Paulam Krūmiņam izdevās izglābt savu talantīgāko skolnieci Cecīliju un viņas māsu, sarūpējot abām jaunajām sievietēm viltus dokumentus. Preiļos Vladislavs Vuškāns prasīja samaksu par vietu slēptuvē, bet Vladimirs Mičko Rīgā apņēmas slēpt bēgli no geto bez maksas. Lai izglābtu ārsta Presa un viņa dēla dzīvību, slēpšanas risku uzņēmās visi profesora Artura Krūmiņa ģimenes locekļi, bet galdnieks Ansis Didrihsons viens pats paslēpa un aprūpēja sešus no koncentrācijas nometnes "Lenta" izbēgušus ebrejus. Ko par savu motivāciju vai pārdzīvotām bailēm un šausmām teikuši glābēji un izglābtie?
Multimediāla ekspozīcija "Izdīgt kā zālei caur asfaltu"
Kas? SIA "Liepaja Music"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Multimediālā ekspozīcija rada priekšstatu un sekmē izpratnes veidošanos par dzīvi un radošumu padomju laikos Latvijā. Ekspozīcijas tematiskā līnija veidota trīs daļās: propaganda, kas kā pāļu dzinējs blieza ļaudīm smadzenēs komunistisko ideoloģiju un slavēja padomju iekārtu kā vislabāko sistēmu pasaulē; plaisas, kas simbolizē reālās dzīves neatbilstību propagandai; caur asfaltu – kā izpaudās centieni saglabāt savu radošo domu unikalitāti ideālu un ticības sagrūšanas laikā.
Ekspozīcija veidota mūsdienīgā formātā, kurā apvienojas video un audiālās projekcijas ar autentiskiem rekvizītiem (ciparnīcas telefons, kura klausuli paceļot skan imitēta čekas pārstāvja runa radošai personībai, radio aparāts ar staciju meklēšanas viļņu skaņām, televizors, kas parāda programmu neesamību, armijā iesaukta jaunieša atmiņu albums u. c.), plakāts ar Vizmas Belševicas dzejoli, kuru izlasīt var, tikai izmantojot klāt pievienoto filtru, interaktīvs fotostūrītis, kur uz sejas projicējas zīmīgi elementi, kas simbolizē nebrīvību tam, ko redz, dzird, runā.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Pretošanās"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Nodarbības mērķis ir izprast, kā notika pretošanās padomju okupācijas režīmam un kāpēc ir svarīgi iestāties pret ļaunumu vēsturē un šodien. Skolēni iepazīs muzeja jauno ekspozīciju, pievēršoties ar tēmu saistītiem jēdzieniem – okupācija, aneksija, bruņota pretošanās, nevardarbīga pretošanās, represijas. Pēc tam skolēni ekspozīcijā meklēs atbildes uz jautājumiem, PAR un PRET ko iestājās indivīdi un organizācijas gan okupētajā Latvijā, gan trimdā, kādas metodes izmantoja un kas ar viņiem notika. Skolēni kopā analizēs iegūto informāciju un nodarbības noslēgumā piedalīsies improvizētā demonstrācijā "Neesi vienaldzīgs, esi aktīvs", kurai būs jāsagatavo plakāts par skolēniem aktuālu problēmu – PAR vai PRET ko viņi iestājas šobrīd.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Propaganda. Karš Ukrainā"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 9.–12. klase
Mūsdienās demokrātiskajās valstīs uzskatu un vārda brīvība ir pašsaprotama. Laikā, kad notiek Krievijas karš Ukrainā, informācijas par to masu medijos, sociālajos tīklos un dažādās interneta platformās ir daudz, taču – kā tajā visā orientēties? Kas ir propaganda, un kā tā strādā? Kā saprast, ka fakti ir sagrozīti un nepatiesi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģināsim rast atbildes nodarbības laikā.
Skolēni izzinās propagandu Otrā pasaules kara laikā, ko izmantoja divi totalitāri režīmi – nacistiskā Vācija un PSRS – savu interešu īstenošanai. Tāpat uzzinās par mūsdienu Krievijas propagandu, kas ar dezinformāciju un meliem mēģina attaisnot savas valsts veiktos noziegumus pret Ukrainas tautu un valsti. Skolēni tiks mudināti izprast savas iespējas atpazīt viltus ziņas un dezinformāciju.
Izstāde "Kā es jūtos pēdējā laikā"
Kas? Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju
Kad? No 26. maija līdz 31. augustam; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Ģeopolitiskā spriedze, klimata trauksme, pandēmijas radītā nošķirtība un pastiprinātā tehnoloģiju lietošana atstājusi ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Kopš pandēmijas laika šī tēma publiskajā telpā kļuvusi arvien aktuālāka, taču joprojām valda arī daudz aizspriedumu, aizdomu un nosodījuma. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un mazinātu aizspriedumus par šo tēmu, izstāde pievēršas dažādiem psihiskās veselības skatpunktiem – personīgai cīņai ar depresiju, pārdzīvojumam, pieredzot tuvinieka zaudējumu, pašpalīdzības tehnikām un profilaksei, kā arī stereotipu atsegšanai.
Izglītojoša un izzinoša programma "Anšlavs Eglītis. No Inciema līdz Holivudai"
Kas? Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbības uzmanības centrā ir trimdas rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks un korespondents Anšlavs Eglītis. Skolēni tiks iepazīstināti ar rakstnieku video formātā – kas ir Anšlavs Eglītis, kā viņš nonāca Inciemā, ko viņš te darīja un kāpēc viņa ceļš aizveda līdz pat Holivudai, kur Anšlavs Eglītis darbojās kā kino žurnālists un tikās ar tā laika kino zvaigznēm.
Inciema torņa 2. stāvā izvietota ekspozīcija "anšlavs eglītis. jaunais cilvēks", kurā var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu vizuāli uztveramā veidā. Veidojot ekspozīciju par rakstnieka personību un daiļradi, izveidota arī interaktīva grāmata, kura dod iespēju apmeklētājiem "sarunāties" ar Anšlavu Eglīti. 3. stāva nelielajā viesistabā izveidota Anšlava lasītava, kurā ir apkopota gandrīz visa rakstnieka daiļrade.
Telpa ir veidota kā grāmata – stāsts bez robežām, pilns humora, neraugoties uz grūtībām, meklējot savu pašizpausmes ceļu. Ekspozīcijas dizaina pamatā izmantots "Bauhaus" mākslas virziens. Pētot un iepazīstot Anšlava Eglīša personību, veidojot ekspozīcijas dizaina konceptu neviens cits virziens nebija tik tuvs un atbilstošs kā "Bauhaus" – nebaidīties no visa jaunā, spēt paraudzīties uz lietām no cita skatpunkta, eksperimentēt un būt "jaunajam cilvēkam" saskan gan ar Anšlava Eglīša personību, gan "Bauhaus" garu, kuri veidojušies vienlaicīgi.
Mijiedarbībā ar ekspozīcijas saturu – Anšlava biogrāfiju – skolēni tiks rosināti domāt par dzīvē svarīgiem jautājumiem – ko var panākt ar neatlaidību un uzdrīkstēšanos, cik nozīmīgi ir nepazaudēt sevi plašajā pasaulē un spēt paraudzīties uz lietām no citu skatpunkta.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Ienāc viesu nama īpašnieces Margarētas Hoijeres kambaros!"
Kas? Liepājas muzeja filiāle – Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs "Hoijeres kundzes viesu nams"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Liepājas muzejs vēris durvis jaunai muzeja filiālei ar nosaukumu "Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs "Hoijeres kundzes viesu nams" un aicina gan skolēnus, gan skolotājus piedzīvot vēstures klātesamības sajūtu un īpašo atmosfēru šajā Liepājai nozīmīgajā kultūrvēsturiskā mantojuma objektā, kas ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17.–18. gs. interjeru, pievēršot uzmanību podiņu krāsnīm, manteļskursteņiem un sienu gleznojumiem. Skolēniem būs iespēja iztēloties, kā cilvēki dzīvoja šajā laikposmā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Tāpat skolēni uzzinās vēsturiskus faktus un nostāstus gan par senatnīgās ēkas vēsturi un tās restaurācijas procesu, gan arī par cilvēkiem, kas ēkā saimniekojuši un viesu namā ciemojušies. Liepājas interjera muzeja vēsture saistīta ar Davidu Hoijeru, ieceļotāju no Holandes, kurš 1677. gadā salaulājies ar Margarētu Holstu (pēc laulībām Hoijeri), kuras vārdā arī nodēvēts jaunais interjera muzejs.
Citi noderīgi resursi
Iepazīstot muzeju nozari plašāk, aicinām ielūkoties vairākos informatīvos materiālos:
- Latvijas Muzeju biedrības mājaslapa.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis "Muzeji Latvijā".
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
[1] Rogers, E.M. (2003) Diffusion of Innovations. Free Press, New York
[2] Vikmane, E., Kristala, A. (2022). Pandemic-Driven Digital Innovation in Latvian Museums: Diversity, Diffusion, and Role in Sustainable Development. In: Furferi, R., Governi, L., Volpe, Y., Seymour, K., Pelagotti, A., Gherardini, F. (eds) The Future of Heritage Science and Technologies: ICT and Digital Heritage. Florence Heri-Tech 2022. Communications in Computer and Information Science, vol 1645. Springer, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-031-20302-2_22
[3] Saistībā ar muzeju izglītojošā darba izzināšanu no 2023. līdz 2025.gadam Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts īsteno pētījuma projektu "Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte (MEET)" (Nr. lzp-2022/1-0379; ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu).
