Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500
Jaunākais "Grāmatai pa pēdām" stāsts apdzīvo Kurzemes hercogisti, kura atradās lēņatkarībā no katoliciskās Polijas, un kurā teritoriāli politiskā reģiona pirmais hercogs Gotfrīds Ketlers mērķtiecīgi sekmēja luterānisma nostiprināšanos, kas savukārt veidoja hercogistes valstisko patstāvību. Šī nodoma stiprināšanas virknē, kurā ietilpa, piemēram, konsistorijas (administratīvas baznīcas institūcijas) veidošana, baznīcu celšana un draudžu dibināšana; ietilpa arī dievkalpojumu kārtības noteikšana. Īpaša mācītāju redkolēģija sastādīja luterāņu rokasgrāmatu tekstus latviešu draudzēm.
Kāda bija šo rokasgrāmatu saturiskā tiecība: vai tie bija tikai didaktiski, sausi shematiski teksti, vai arī tajās bija ietilpināta kāda dzīvinošāka ticības dzīves apliecināšana?
Enhiridija pirmā daļa “Mazais katehisms jeb kristīgā audzināšana parastajiem mācītājiem un sprediķotājiem, arī mājastēviem u. c.” ietvēra Martina Lutera katehisma tulkojumu; otra, plašākā daļa saturēja dažādus garīgos tekstus. Grāmatas nosaukums latviski: “Evaņģēliji un epistulas, tulkoti no vācu valodas nevācu valodā, kuri visu cauru gadu visās svētdienās un galvenajos svētkos jālasa priekšā nevāciem Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcās Livonijā”. Trešā daļa “Nevācu psalmi un garīgas dziesmas jeb dziedājumi, kas tiek dziedāti Kurzemes un Zemgales hercogistē” ietvēra arī agendas – tekstus par baznīcas amatiem un dievkalpojumu, arī ceremoniju izpildes kārtību.
Enhiridija nozīme bija ļoti būtiska ne tikai jaunās luteriskās ticības ieviešanā, bet kultūrvēsturiski daudz plašākos kontekstos. Pirmie iespiestie teksti veidoja sākumus grūtajam un ilgajam latviešu literārās valodas veidošanās ceļam un kļuva par grāmatniecības attīstības pamatu. No enhiridija gadsimtu gaitā izauguši neskaitāmi katehismu izdevumi un literatūras vēsturē nozīmīgā latviešu dziesmugrāmata, kura tika jo īpaši daudz pārveidota, paplašināta un pilnveidota.
1586. gada izdevumu veidoja toreiz jaunajā luteriskajā ticībā pārnākuši katoļu garīdznieki, līdzi atnesdami jau esošo tradīciju, kādā tika veikti tulkojumi no vācu valodas. Pie tekstu izdošanas strādāja tolaik literāri spēcīgāko mācītāju kolēģija. Šeit trīs mācītāji no Bauskas, Tukuma un Saldus turpināja rediģēt iepriekš gatavotos Jēkaba baznīcas, vēlāk Dobeles mācītāja Johana Rīvija (?– 1586) tekstus un lasīja tipogrāfijas korektūras.
Jāatzīmē, ka turpmākie izdevumi sāka attīstīt un nostiprināt atšķirīgu grāmatu, jo īpaši dziesmugrāmatu, veidošanu Vidzemei un Kurzemei. Nākamais enhiridija izdevums tika iespiests Rīgā (1615), bet Kurzemē Georga Manceļa tulkotais katehisms (1685) klajā nāca Jelgavā.
Raidījums "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.
