ĪSUMĀ:
- Pirāti nešķiro autorus – zog gan pensionētu rakstnieku darbus, gan pasaules dižpārdokļus.
- Kopš 2012. gada par pirātiskajām grāmatu vietnēm ierosināti divi kriminālprocesi, uz atsevišķu autoru iesniegumiem par savu tiesību aizskārumu policija pat neatbild.
- Grāmatizdevējiem radītie zaudējumi sasniedz pusmiljonu eiro gadā.
- Augstā pirātisma līmeņa dēļ daļa ārvalstu autoru Latvijā liedz izdot elektroniskās grāmatas.
- Kultūras ministrija gatavo grozījumus Autortiesību likumā, kas dotu iespēju NEPLP bloķēt vietnes, kas piedāvā nelegālu saturu.
Rakstniekam Aivaram Kļavim nozagts 10 gadu darbs
Grāmatu pirāti žurnāla "Avots" kādreizējam galvenajam redaktoram, rakstniekam Aivaram Kļavim nozaguši viņa tetraloģiju "Viņpus vārtiem", kam rakstnieks veltījis 10 dzīves gadus un par ko saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā. Pirātu vietnēs atrodama arī viņa triloģija "Ceļojums uz nezināmo zemi," kas godalgota ar Jāņa Baltvilka balvu: "Kad es uzzināju to, ka es arī tur esmu, mani pārņēma sajūta… Kaut kad 80. gadu sākumā man apzaga dzīvokli, kad es vēl dzīvoju Rīgā. Un tā sajūta, kas ir šobrīd, tā ir uz mata tieši tāda pati kā toreiz, kad es iegāju tajā izvandītajā istabā, kur kāds bija nometis visas manas grāmatas, grāmatu plauktu izārdījis, veļas skapi un plauktus, un viss tur mētājās. Kaut arī es skaidri zināju, ka man tur nav ne briljantu, ne tūkstoši, ne kādas milzīgi vērtīgas lietas, tā sajūta ir pretīga. Un man tagad uz mata ir tieši tāda pati sajūta. Es esmu klasiski apzagts."
Rakstnieks atzīst, ka nezināmo pirātu priekšā jūtas pilnīgi bezspēcīgs un nesaprot, kā aizsargāt savas tiesības: "Vienīgais, ko es varu, es mēģinātu uzrunāt latviešu valodas un literatūras skolotājus nemudināt bērniem un neieteikt viņiem izmantot šo portālu un šo zagto literatūru, jo skolēnam teikt – izmanto zagtu mantu, tas ir absolūti amorāli un pedagoga necienīgi.
Bet es pieņemu, ka daļa pedagogu paši nemaz nezina, ka šis portāls, kas ir it kā par velti, ka tas ir patiesībā nelegāls, ka tā ir zagtu lietu vitrīna."
Latvijā apzagti līdz astoņiem tūkstošiem autoru
Apzagti ir gan pašmāju autori, gan pasaules mēroga dižpārdokļu radītāji. Pirātiskajās vietnēs var atrast un lejupielādēt arī Džoannas Roulingas "Hariju Poteru" un Dena Brauna "Da Vinči kodu." Grāmatas apgāda "Zvaigzne ABC" īpašnieci un valdes priekšsēdētāju Viju Kilbloku uztrauc, ka pirātus atbalsta arī interneta pārlūkprogrammas: "Ja ievada "Google" "grāmatas elektroniski par brīvu", tad pirmais, ko jūs redzat, ir pirātiskais portāls, nevis 3TD vai kāda cita vietne, kur grāmata ir elektroniski vai par velti, vai maksu, bet legāli. Un kas ir pats bēdīgākais, ka cilvēki pat neizšķir šo, ka tā ir pirātiska vietne, jo viņi sevi pasniedz kā izdevniecību, elektronisko grāmatu izdevniecību, un mēs redzam, ka bibliotēkas, dodot saviem lasītājiem ieteikumus, norāda pat saiti, ja viņiem grāmata nav bibliotēkā, viņi norāda, ka to var paņemt šeit elektroniski." Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks un kultūras žurnālists Arno Jundze uzskata, ka radīta sistēma, kas gremdē grāmatu tirgu: "Mēs kā autori nesaņemam to, kas mums pienākas, ko paņem kāds par velti. Kaut kur krūmos nav atrasts, bet tas ir nozagts, un, otrkārt, daudzi vecākās paaudzes rakstnieki un tulkotāji dzīvo diezgan grūtos apstākļos šodien, un redzu, ka viņu darbi tur iet rūkdami. Vai tad pensionāri var sevi aizstāvēt?
Tāda ir tā ciniskā domāšana, un vēl tas tiek iepakots tādā Robina Huda stilā – cīnos pret buržuāziju, slikto, pārdalu viņu īpašumus, rakstnieki jau tā ir nez kādas naudas saņēmuši."
Pirātus ķer un nenoķer jau 12 gadus
Latvijas grāmatu izdevēji cīņu ar pirātiem sāka 2011. gadā. Jau toreiz, kā stāsta zvērināts advokāts Juris Balodis-Bolužs, zagļi vairs neaprobežojās tikai ar pāris autordarbu nelegālām kopijām: "Šajā pirmajā gadījumā policija visai ātri arī noreaģēja, ierosinot kriminālprocesu, un tad sākās garais izmeklēšanas ceļš. Diemžēl šis garais izmeklēšanas ceļš nesekmējās ar rezultātiem, un parādījās jauna pirātiskā vietne, un to Latvijas grāmatizdevēji pamanīja ap 2017./ 2018. gadu un atkal vērsās policijā ar jaunu iesniegumu. Tur mums tas ceļš līdz kriminālprocesa ierosināšanai bija grūtāks, bet vismaz panākumi kriminālprocesa ierosināšanā mums bija, un sanāk, ka ir divi kriminālprocesi."
Tomēr pēc 12 gadiem pirātiskās grāmatu vietnes joprojām nav bloķētas. Tagad tajās pieejami jau tūkstošiem grāmatu, un Juris Balodis-Bolužs lēš, ka apzagto autoru skaits varētu sasniegt sešus līdz astoņus tūkstošus: "Kas varētu būt svarīgi, ka mēs šeit nerunājam par to, ka šajos 12 gados vieni pirāti nomainās ar citiem un tad atkal nomainās ar nākamiem, un tā ir tāda ļoti dinamiska sistēma. Nē, faktiski tas, ko mēs redzam, ir bijušas divas pirātiskas vietnes, vairāk vai mazāk tie paši cilvēki.
Ir slikti, ka valsts nav spējusi tikt galā ar šo problēmu, ņemot vērā, ka mēs runājam par salīdzinoši nelielu cilvēku grupu vai daļu, kas tajā ir iesaistīti."
Grāmatu izdevēja Vija Kilbloka stāsta, ka šajā laikā ir klauvēts pie daudzu atbildīgo iestāžu durvīm, lūdzot tikt galā ar pirātiem: "Šādi tik ilgi, ka var pastāvēt tāds liels pirātiskais kuģis, kas nelielā teritorijā aptver tik plašu autoru loku, es nevaru nosaukt citu Eiropas valsti, kur tas tā būtu. Tas liekas arī ļoti svarīgi šobrīd ar to tikt galā. Mēs konsultējāmies Interpolā, un Interpolā tā arī mums teica, ka tas ir kibernoziegums, un policijai taču ir tādi resursi, kura ar to var cīnīties."
Policijai nepietiek ar "teorētiskiem" pirātu radīto zaudējuma apmēriem
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, grāmatu autors un žurnālists Arno Jundze atzīst, ka rakstījis divus iesniegumus policijai par pirātiem, taču likumsargu attieksme bijusi nepārprotama: "Man šķiet, ka uz pirmo viņi atbildēja, ka ir saņemts, uz otru viņi neatbildēja neko.
Mums reiz bija tikšanās ar izmeklētāju, kas kaut ko saprata no autortiesību lietām, un viņš taujāja, kā jūs varat pierādīt, ka jums ir zaudējumi."
Grāmatu izdevēju tiesību aizstāvis, zvērinātais advokāts Juris Balodis-Bolužs lēš, ka naudas izteiksmē pirātiskās vietnes samazina grāmatizdevēju ieņēmumus par pusmiljonu eiro gadā: "Šie pirāti ir visai prasmīgi, viņi zina, ko viņi dara, viņi labi slēpjas, tikai tā es droši vien varu skaidrot, es nezinu, kas … Tas droši vien būtu tas iemesls, ka viņi diezgan prasmīgi prot slēpt savas pēdas, bet tik un tā, pat ja tas tā ir, tas nodarījuma mērogs ir tik liels, ka, manuprāt, šeit ar šādu apsvērumu rezultātu nesasniegšanu mēs nevaram attaisnot, jo pārāk daudz ir skarto personu, interešu, lai mēs vienkārši pateiktu, ka nesekmējās, ir grūti un tā. Problēma ir liela nozares mērogā, tā ir būtiska."
Pēc advokāta aprēķiniem, 12 gadu laikā radītie zaudējumi sasniedz 6 miljonus eiro, taču policijai ar teorētiskiem aprēķiniem ir par maz, lai ierosinātie kriminālprocesi tiktu novesti līdz galam. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska atbildē LTV raidījumam "Kultūršoks" raksta: "Autortiesību pārkāpumu lietās izmeklēšanā ir divi galvenie virzieni – vainīgās personas noskaidrošana un kaitējuma noskaidrošana un pamatošana, jo kriminālatbildība iestājas tikai ar nosacījumu, ja ir radīts būtisks kaitējums. Šādās lietās ir sarežģīti sniegt faktos un dokumentos balstītu pamatojumu pieteiktajam kaitējumam."
Latvija pirātu flagmanis Eiropas Savienībā
Pētījumi liecina, ka vidēji Latvijas iedzīvotāji nelegālo saturu patērē 14 reizes mēnesī, kamēr Eiropā tas notiek 8 reizes mēnesī. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka aprēķinājis, ka pie vispieticīgākajām prognozēm gadā industrija pirātiskā satura patēriņa dēļ Latvijā zaudē vismaz 30 miljonus eiro. Biedrības "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka norāda, ka Latvija šobrīd ir kļuvusi par pirātiskāko valsti Eiropas Savienībā: "Zinot, cik vispār mēs varam atļauties tērēt, lai atbalstītu industriju, šis cipars ir pietiekami nopietns, un ir liels pamats uztraukumam. Protams, pirātisms nav nekas jauns. Šī problēma uztrauc arī Eiropu un pasauli, un audiovizuālās industrijas nemitīgi par to atgādina politikas veidotājiem, ka šie jautājumi ir jārisina. Bet Latvijā šī aktivitāte ir visai zema, ieinteresētība ir visai zema. Ir pēdējais brīdis pievērst uzmanību tieši tam, kas notiek audiovizuālajā nozarē, ja mēs negribam šo nozari pazaudēt kā legālu." Grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka atzīst, ka uzņēmēji un autori no pirātisma līmeņa Latvijā cieš, ne tikai nepārdodot vairāk grāmatu eksemplāru vai zaudējot autortiesību maksājumus:
"Ļoti bieži, kad ir jāizlemj, vai izdot kādu grāmatu no jauna, tad tas, ka grāmata ir brīvpieejā kādā pirātiskā portālā, izdevējam liek izvērtēt, vai ir jēga ieguldīt.
Mums ir gadījumi, kur autoriem aģentūras saka nē, šo autoru jūs nevarēsiet publicēt elektroniski, jo jūsu teritorijā ir liels pirātisms. Baidās, ka elektroniskā grāmata, nonākot apritē, tiks piratizēta, bet Latvijas gadījumā, kas nav tipiski, grāmatas tiek skenētas masveidā un tad tiek ievietotas brīvpieejā pirātiskā vietnē. Tāpēc dažkārt mums nedod e-grāmatu publicēšanas tiesības."
Gatavo grozījumus likumā, kas ļaus bloķēt pirātiskās lapas
Kamēr policisti meklē adatu siena kaudzē, politikas veidotāji plāno izmaiņas likumos, kam vajadzētu līdzēt cīņā ar pirātiem. Jūlijā valdībā tiks iesniegta jauna ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģija. Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone uz to liek lielas cerības: "Šobrīd ir izstrādāti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un ar tiem saistītie grozījumi Autortiesību likumā, ar kuriem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiks sniegtas pilnvaras ierobežot piekļuvi tām mājaslapām, kurās tiek prettiesiski izmantoti autortiesību blakustiesību objekti jeb pirātiskajām mājaslapām, un padomei būs pilnvaras ierobežot jebkāda veida saturu, proti, ne tikai audiovizuālos darbus – filmas, bet arī mūziku un arī grāmatas un e-grāmatas." Biedrības "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka cer, ka ministrija ar grozījumu pieņemšanu vairs ilgi garumā nevilks:
"Mēs ar milzīgām cerībām gaidām, ka tie pēc iespējas ātrāk tiks pieņemti, bet šobrīd tas notiek ļoti, ļoti lēni, un industrijas turpina ciest zaudējumus.
Par to, ka grozījumi būs tuvākajās dienās, ministrija mums saka jau labu laiku, mēs skaitām dienas, kad tas varētu notikt."
Vietņu bloķēšanai pirātu darbu vajadzētu apgrūtināt, bet maz ticams, ka policijai izdosies, filmas "Karību jūras pirāti" galvenā varoņa Džeka Sperova vārdiem runājot, "gandrīz noķert" kādu no pirātiem. Kultūras ministrijas Autortiesību vadītāja Ilona Pētersone apgalvo, ka līdzšinējā saziņa ar pirātiem neko nav devusi: "Ar šo lapu uzturētājiem sazināties vienmēr tiek mēģināts, bet ļoti bieži vai nu neviens vispār neatbild, vai atnāk atpakaļ atbilde, ka adresāts nav sasniedzams. Protams, ka būtu ļoti labi, varētu atrast arī tās konkrētās personas, kas šīs mājaslapas tad uztur, bet šo grozījumu mērķis tāds nav."
