Reģioni Krustpunktā

Lādes iedzīvotāji nogreiderē bedraino ceļu. Pašvaldība - šāda pašdarbība neesot pieļaujama

Reģioni Krustpunktā

Aizstājiet ar normālu oficiantu - sociālo uzņēmumu pieredze līdz šim ne vienmēr viegla

Lībiešu mantojuma gads kā brīdinājums

Lībiešu mantojuma gads – kā brīdinājums latviešiem, cik ātri var izzust tauta un valoda

Šis gads Latvijā aizrit lībiešu mantojuma zīmē. Šopavasar pirmie nozīmīgie pasākumi jau aizvadīti, līdzās Latvijas karogam plīvo arī lībiešu zaļi balti zilais. Pasākumus kuplina ne tikai tie, kuri Lībiešu krastam piederīgi vai to iemīlējuši, bet parādās arī citi interesenti. Lībiešu mantojuma gads Latvijā norit pirmo reizi. Vai šī unikālā iespēja ļauj otrai Latvijas pamattautai kļūt saredzētākai un sadzirdētākai?

Putnu modināšana kā jauna gada sākums

Kolkas rags šogad ir nevis viena no retajām, bet daudzajām vietām Latvijā, kur lībieši modina putnus. Lībieši tic, ka putni rudenī nevis aizlido uz siltajām zemēm, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dzelmē.

"Mītiskais pasaules skatījums. Var teikt, gadu simtiem, tūkstošiem sens," skaidroja Kolkas lībiešu ansambļa "Laula" vadītāja Dzintra Tauniņa. "Latviešu tradīcijā ir putnu dzīšana pazīstama, tie putni tādi slikti kā tēli. Bet lībiešu tradīcijā putns ir saikne starp viņsauli un šo sauli. Un tā senču piemiņa jāgodā. Un arī tie putni ir īpaši."

Lībiešu kopas pasākums
Lībiešu kopas pasākums

Čaklākās meitas mūsu ciemā, slinkās – citviet. Te arī treknākās butes un labākie meža zvēri – lībieši aicina putnus atgriezties vislabākajā zemē. Kolkas rags bija ietīts nelielā miglā, kas lībiešu tradīciju apvija ar mistiskumu. Tam piekrita SIA "Kolkasrags" direktors Jānis Dambītis.

"Ir tāds sakāmais – migla, tas ir Dieviņš, kas pa zemi staigā. Un, ja mēs to sasaistām kopā ar lībisko, ka putni atnes mūsu senču garus, mūsu senču dvēseles, lai viņi var visās jaukajās vasaras izrīcībās būt kopā ar mums, tad tas tā ļoti jauki sasaucas kopā," stāstīja Dambītis.

"Mēs abas bijām liecinieces, ka, dziedot un ejot rotaļās, tiešām tā saulīte uzspīdēja un bija pavasara sajūta... Gaišāks kļuva, putni arī pamodās – vesels kāsis tur bija debess jumā," atzina pasākuma apmeklētāja Līga Birzniece no Rīgas, kas Kolkā iegādājusies nelielu īpašumu un Lībiešu krastu cenšas iepazīt vairāk.

Šī viņai ir pirmā putnu modināšana. Ar to lībieši sāk ik pavasari, un tieši putnu modināšanu, nevis 1. janvāri viņi uzskata par jauna gada sākumu.

Bet šogad tradīcijai plašākai un redzamākai ļauj kļūt Lībiešu mantojuma gads. Lībieši uzskata, ka viņiem jābūt kā brīdinājumam latviešiem, cik ātri tauta un valoda var izzust.

Medņu ģimene grib būt piemērs, kam sekot 

"Strādājot skolā, es piedzīvoju šeit pat, Kolkā, ka bērni savā starpā sarunājas angliski. Mēs zaudējam kaut ko tik ļoti būtisku šodien, šeit un tagad," sacīja "Laulas" vadītāja Dzintra Tauniņa. "Redz, kur rakstīts "Piški mer" un "Sur mer". Kā jums liekas, kas ir "mer" lībiski? Jūra. Jā, pareizi. "Piški mer" ir mazā jūra un "'Sur mer" – lielā jūra," vienu mācību stundu Kolkas pamatskolas audzēkņiem lībiešu valodā ļauj ieskatīties Jānis Mednis.

Jānis Mednis kopā ar sievu Renāti radījis grāmatu ar nosaukumu "Zelta bērns", kas no zīdaiņa vecuma bērniem kopā ar vecākiem ļauj mācīties lībiešu valodu. Un abi ir piemērs, ka to patiešām var izdarīt, jo Medņu mazā meitiņa Kuldi ir vienīgais bērns Latvijā, kuras dzimtā valoda ir lībiešu valoda, un, lai ar Kuldi sarunātos, pirms viņas piedzimšanas Renāte iemācījās lībiešu valodu. Jānim ir svarīgi, lai tā nekļūst par vēsturi.

"Man paveicās, ka es satiku Renāti, jo es pat nezinu, kā tas būtu... citādā gadījumā, ko es darītu. Jo te ir vairāk runa nevis par asinīm tieši, bet par identitāti, jo cilvēks ir tas, kā viņš jūtas, nevis kādas viņam asinis. Ir ļoti daudz lībiešu, kas nerunā lībiski, kas saka: "Es i’ līvs!", īsts lībietis. Viss kārtībā, lai tā būtu, bet beigās izrādās tā, ka nevis tās asinis ir tas, kas nosaka, kas tu esi un kā tu runā, un kādu kultūru tu izvēlies kā pirmo, bet vairāk tieši tā griba un tā identitāte."

Jānis Mednis bērniem stāsta, ka, iemācoties lībiski, viņi bonusā sapratīs arī igauņu un somu valodas. Medņu ģimene grib būt piemērs, lai citi tam sekotu.

Viņi uzskata, ka nepārtraukti tiek runāts par lībiešu valodu, kultūru, revitalizāciju jeb iedzīvināšanu, bet ir jādara reāli darbi.

"Ir svarīgi to darīt, un pamatā ir ģimene, kā mēs zinām. Un tad ir sabiedrība, kas ir apkārt, vai tā motivē vai nemotivē. Un ļoti svarīgs ir arī valsts atbalsts, ka tomēr tam ir kāda attīstība, tam paredzēta vieta, tam paredzēta skola, bērnudārzs, universitāte un kāda programma. Un, ja tev ir tā vieta, kur izpausties, tad viss arī ļoti veiksmīgi strādā."

"Es domāju, ka tā interese pieauga ar katru stundas minūti," sacīja Kolkas pamatskolas direktore Antra Laukšteine. Lībiešu valodas stunda skolā notika pirmo reizi pēc pašas skolas un Jāņa Medņa iniciatīvas, un tas nebūs regulārs pasākums.

"Ikdienā, zinot, ka tāda lībiešu valoda pastāv, bērni noteikti neaizdomājas līdz daudzām lietām, gan par līdzību ar latviešu valodu. Kā, piemēram, to, ka Melnsils ir lībiešu ciems, manuprāt, mūsu puisis no Melnsila pat nezināja. Arī viņš man pajautāja, kāpēc jāmācās lībiešu valoda. Es domāju, ka atbildes ir saņemtas un bērni uzzināja, cik tas ir vērtīgi," vērtēja Laukšteine.

Putnu modināšana. Lībiešu kopas pasākums.
Putnu modināšana. Lībiešu kopas pasākums.

Lībiešu valodu lieto mazāk nekā 20 cilvēki

Mazāk nekā 20 – tik niecīgs skaits lībiešu valodas lietotāju kopā ar pētniekiem mūsdienās atlicis visā pasaulē. Pēc tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvo apmēram 250 lībiešu. Turklāt lībiešu valoda ir iekļauta UNESCO izzūdošo valodu Sarkanajā grāmatā kā viena no visvairāk apdraudētajām valodām pasaulē.

Par komentāriem, kāpēc tik mazam cilvēku skaitam nepieciešams atbalsts, Jānim Mednim kādreiz ļoti sāpējusi sirds. Bet Jānis sapratis, ka sabiedrība vienkārši par lībiešiem nav izglītota, par to nav dzirdēts ne ģimenē, ne skolā. "Tāpēc mūsu uzdevums ir izglītot.

Un man liels prieks, ka ir Lībiešu mantojuma dienā par godu arī Līvu savienībai, kam aprit 100 gadu, tagad ir tāds sprādziens!

Un tas ir labi, jo, ja mēs to ar Renāti varam, tad es domāju, ka ir vēl daudzi citi, kas to var."

Lībiskais ikdienā redzams maz – vietām Lībiešu krastā no Ovīšiem līdz Ģipkai plīvo lībiešu karogs, un Talsu novadā uzstādīta pirmā ceļa zīme lībiešu valodā. Pateicoties Vēsturisko zemju likumam, šogad zīmju būs vairāk. Bet tieši plānotās zīmes lībiešu un latgaliešu valodās izsauca negatīvus komentārus, kas uzskatīja, ka izmirstošai valodai nauda nav jātērē. 

Šodien Talsu ielās "ReTV" šādus cilvēkus gan nesatika:

"Man liekas, jā, ka tas ir interesanti. Ja būtu akurāt pašai vairāk laika, kā saka, piedurties, painteresēties, jā, būtu interesanti."

"Tagad tikai vecumdienās dzird, ka Lībiešu svētki ir un atklāts ir Talsu novadā lībiešu nosaukums. Vai tās ceļa zīmes vajag vairāk? Manis dēļ jau var likt. Man jau tās netraucē."

"Tas jau būtu atkal kaut kas tāds, kas piesaistītu tieši tajā vietā, kur viņi arī ir. Tāds savādāks kaut kas. Ja kaut vai daži cilvēki, kas par to cīnās, un viņiem tas ir svarīgi, tad kāpēc ne?"

"Tādi lībieši jau pastāvējuši no kura gadsimta, un pilnīgi pareizi, ka valdībai arī vajadzētu
atbalstīt viņus."

Lībiešu Grāmata
Lībiešu Grāmata

Idejas autori aicina citus domāt un rīkoties

"Mantojuma gadā un arī Lībiešu mantojuma dienās iecere bija pievērst uzmanību, likt aizdomāties par to, ka lībieši nav tikai Kurzemē," sacīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Tieši institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru pirmo reizi izsludināja 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu.

Pēc pirmajiem pasākumiem institūta vadītājs uzskata, ka gaidītais efekts ir ne tikai sasniegts, bet pat pārsniegts.

"Piemēram, no Siguldas stāstīja kolēģi, ka pa tiltu iet vecāki ar bērniem un bērni prasa, kas šis ir par karogu? Un tad vecāki velk ārā telefonus, meklē, kas tas tāds ir. Un varbūt arī paši pirmo reizi apzinās, ā, arī mums šeit Siguldā tas lībiskais mantojums ir apkārt, jo redz kur ir Turaidas pils un ļoti daudz ar lībiešiem saistītu vietu."

Lībiešu mantojuma gads ir izsludināts, bet paši idejas autori pasākumus neorganizēs. Domāt, aizdomāties un rīkoties idejas autori aicina citus.

Lībiešu Grāmata
Lībiešu Grāmata

"Līdzīgi, kā bija arī ar pašu mantojuma dienu," skaidroja Valts Ernštreits. "No mūsu puses nāca ārā uzsaukums, bet tā reakcija, piedalīšanās, paceltie karogi, krāsas un pasākumi nāca no tiem, kas gribēja parādīt savas zemes, savu cilvēku piederību lībiskajam."

Un idejas šobrīd patiešām topot, piemēram, Salacas lībiešu valodas ceļvedis, Kārļa Vērdiņa dzejas grāmata, kas veltīta lībiešu tematikai, Kurzemes pusē gaidāms lībiešu mākslinieka Jana Beltes piemiņai veltīts pasākums, pirmo reizi festivālā "Lampa" būs lībiešu tematikai veltīts panelis un citi pasākumi.

"Piemēram, Ventspilī tiek strādāts ļoti daudz ar skolniekiem, lai skolnieki iepazītu lībisko mantojumu. Tur ir gan zinātniski pētnieciskie darbi, gan skolēniem paredzēts doties ekskursijās pa lībiešu krastu, apkopojot to mantojumu un mēģinot to padarīt redzamāku," skaidroja Ernštreits.

Lībiešu mantojuma gads finansējumu projektiem un idejām lībiešiem neatnes, un arī pašam Lībiešu institūtam tas ir brīvprātīgais darbs.

"Man pašam šī šķiet ļoti laba investīcija, kur savu naudu un laiku ieguldīt, jo rezultāts ir patiešām apbrīnojams. Ja paskatās atpakaļ uz Mantojuma dienu, tad tas, ko mēs gaidījām, bija kaut kas stipri mazāks. Mums šķita, ka varbūt būs tā, ka būs pa kādam lībiešu karogam, viens vai otrs iesaistīsies. Tagad, apkopojot Mantojuma dienas norises, ir vairāk nekā 110 punkti kartē, kur šī Mantojuma diena notika."

Lībiešu Grāmata
Lībiešu Grāmata

Situācija uzlabojusies, bet arvien ir problēmas

"Nekādu lībiešu nav" – ar šāda nosaukuma audio vizuālu darbu un brīvdabas instalāciju Lībiešu krastā pirms diviem gadiem Ernštreits mēģināja pievērst uzmanību birokrātiskai cīņai, kas neļāva uzstādīt ceļa zīmes lībiešu valodā. Šogad tā uzvarēta. Vēl mazliet senāk lībieši pat rosināja grozīt Satversmi, ja valsts nepildīs saistības pret savu otro pamattautu.

Šobrīd Ernštreits atzina, ka situācija uzlabojusies, taču joprojām ir akūtas problēmas. "Tā arī nav izdevies nodrošināt to, lai lībiešu bērniem būtu pieejama lībiešu valodas mācīšanās skolā. Tas, kas daļēji ir izdevies pēdējos trijos gados, ka valsts ir uzņēmusies atbildību par lībiešu vasaras skolas norisi, kas ir vienu reizi gadā, bet tas ir tālu no pietiekamā."

Kolkas pamatskola ir reāls piemērs, kas, pat ja šobrīd ir vēlēšanās mācīt lībiešu valodu, to nemaz nevar nodrošināt, jo nav skolotāju, kas to prastu. Agrāk skolā bijis lībiešu valodas pulciņš, taču pēdējā skolotāja devusies pelnītā atpūtā.

Ernštreits norādīja, ka nepieciešami pedagogi, mūsdienīgi mācību materiāli un valodas lietošanas vide, kas uzreiz jārisina kā komplekss.

"Risināmo lietu ir ļoti daudz, to izdarīt var, bet ir vajadzīga griba. Tas, kā to var izdarīt, ir, izmantojot moderno  tehnoloģiju iespējas kombinācijā ar klātienes kaut kādām nodarbībām. Kaut kas līdzīgs jau šobrīd notiek tad, kad latviešu valoda tiek mācīta diasporas bērniem."

Ernštreits uzskata: lai veidotos izpratne, ka lībiskais neskar tikai nelielu cilvēku grupiņu, bet visu Latviju, ir jābūt zināšanām. Un to Lībiešu mantojuma gads šobrīd veido.  "Ja mēs iedomājamies, ka latviešu valodai būtu kaut kas tāds pats, vai mēs gribētu dzirdēt to, ka mums saka: "Priekš kam latviešu valoda ir vajadzīga?""

Ja Lībiešu mantojuma gads ir vienreizējs notikums, tad Mantojuma diena gan varētu kļūt par ikgadēju tradīciju Latvijas kultūrtelpā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti