Kultūršoks

Kultūršoks. Laikmetīgās mūzikas komponists Latvijā – profesija vai hobijs?

Kultūršoks

Kultūršoks: Dumpis uz Dziesmu svētku kuģa

Kultūršoks. Rīgas Filharmonija jāgaida vēl 7 gadus

Ar īpašu likumu varētu pasargāt Rīgas Filharmonijas būvniecību politiskās varas maiņas gadījumā

Rīgas Filharmonija izpelnījusies rekordaugstu arhitektu interesi no visas pasaules. Lai gan neviens filharmonijas mets konkursam vēl nav iesniegts, Arhitektu savienībā izņemti vairāk nekā 120 konkursa pieteikumi Kongresu nama pārbūvei, tostarp 95 no ārzemēm. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone prognozē, ka jaunā Rīgas Filharmonija savas durvis varētu vērt 2029. vai 2030. gadā. Lai novērstu iespēju, ka, nomainoties pie varas esošajiem politiķiem, atkal viss nebūtu jāsāk no nulles, ministrija grasās Saeimā virzīt Rīgas Filharmonijas likumu.

ĪSUMĀ: 

  • Rīgas Filharmonijas projekts piesaistījis rekordaugstu arhitektu interesi.
  • Projekta lielākais izaicinājums – postmodernisma tradīcijās celto un 1982. gadā uzbūvēto Kongresa namu nedrīkst nojaukt.
  • Mūziķiem Rīgas Filharmonijā būs jādzīvo kompakti – iepriekš pieprasītie platību apjomi samazināti par 2000 m2.
  • Rīgas Filharmonijas arhitekts tiks noskaidrots līdz gada beigām, tad arī būs zināmas aptuvenās projekta izmaksas.
  • Līdzšinējie politiķu lēmumi koncertzāles būvniecības sāgā nodokļu maksātājiem prasījuši miljonus.
  • Lai novērstu iespēju, ka arī Rīgas Filharmoniju sagaida Anda Sīļa koncertzāles projekta liktenis, Kultūras ministrija gatavos speciālu likumu.

Rīgas Filharmoniju grib būvēt arhitekti no visas pasaules

Daudzi arhitektu biroji šobrīd koncentrējuši savus radošos spēkus Latvijas gadsimta projektam – Rīgas akustiskajai koncertzālei. Latvijas Arhitektu savienībā ir izņemti vairāk nekā 120 pieteikumi, gandrīz 100 no ārzemēm. Pagaidām neviens mets nav iesniegts, bet tas parasti notiekot pēdējā konkursa nedēļā. Arhitekts Gatis Didrihsons ir priekšsēdētājs ekspertu žūrijai, kura pēc 10. maija ķersies pie darba, lai vērtētu arhitektu iesniegtās idejas jaunās Rīgas Filharmonijas metu konkursā: "Man ir vesels saraksts ar koncertzālēm, kuras es tagad regulāri apmeklēju, lai es zinātu, lai es būtu tiešām kompetents šajā lietā. Tagad brauksim pie Andra Pogas uz Stavangeru, uz Oslo. Nupat bijām Parīzes filharmonijā kopā ar Ivetu Apkalnu. Brauksim arī uz Elbas filharmoniju. Tas viss ir tāda privātā iniciatīva, lai pēc iespējas būtu kompetents tajā lietā, kas tev jātiesā."

Jau tagad ir skaidrs, ka žūriju vieglas dienas negaida, pat ja tikai puse pieteikuma izņēmēju iesniegs savus darbus konkursam. Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga pieļauj, ka šis būs rekordkonkurss: "Līdz šim Nacionālā mākslas muzeja konkurss – 23 meti, Mežaparka estrādes starptautiskajā konkursā bija 17 darbi, un iekšzemes plašākais konkurss ir Liepājā par Jūrniecības muzeju, kur bija pāri par 50 iesniegumu. Arī tā bija pārbūve."

Rīgas Kongresu namu nedrīkstēs nojaukt

Pirms trim gadiem pēc Kultūras ministrijas aicinājuma Latvijas Arhitektu savienība nacionālās akustiskās koncertzāles epopejā sāka rakstīt jaunu nodaļu. Aizmirstot visu iepriekš nolemto, uzprojektēto un izdotos miljonus, eksperti sāka no nulles meklēt jaunu vietu koncertzālei. No 36 identificētajiem iespējamiem būvlaukumiem izvēle krita par labu Rīgas Kongresu namam, kura pārbūvei bija gatava arī ēkas un zemes īpašumtiesību turētāja – Rīgas dome. Konkursa nolikums paredz, ka postmodernisma tradīcijās celto un 1982. gadā uzbūvēto namu nedrīkst nojaukt. Arhitektu savienības prezidents Juris Poga skaidro, ka arhitektu uzdevums ir četrdesmit gadus vecās ēkas pārbūve, ietilpinot tajā visu, kas vajadzīgs modernai Eiropas līmeņa filharmonijai: "Tas ir izaicinājums, bet tas ir risināms pārbūves ceļā. Un tā ir tā arhitektūras valoda, pārbūves valoda, ko beigās iegūs sabiedrība. Latvijā ir laba pieredze pārbūvēm. Atcerēsimies tādus zīmīgus objektus kā "Hanzas perons", kur preču stacijas ēkā ir ielikta jauna publiska funkcija. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūve – toreiz konkursā uzvarēja piedāvājums, kur jaunbūve, kas ir tikpat liela kā vēsturiskais apjoms, vienkārši nav redzama. Un tas viss ir noticis zem apjoma. Es varu minēt daudzus piemērus, un tas vieš cerību, ka mūsu arhitekti ir spējīgi tikt galā.

Vienreiz pat biju pārsteigts, tiekoties ar igauņu arhitektiem, ka viņi uzsvēra, ka viņus iedvesmo Latvijas arhitektu panākumi tieši pārbūvēs."

Uz "Bilbao efektu" necer 

Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava vēlas, lai Rīgas Filharmonija būtu īsts arhitektūras meistardarbs – sapnis, skaists no iekšienes un ārpuses:

"Zālei ir jābūt mākslas darbam, kur ir ērti visu infrastruktūru izveidot un ērti veidot sadzīvi. Pats galvenais – ir jābūt mājas dvēselei, tur labi jādzīvo mūzikas garam.

Ja zālē šo dvēseli auklēs un saudzēs, kultivēs, tad viss būs kārtībā, galvenais nelaist iekšā bleķi. Prastas lietas."

Arhitekts Gatis Didrihsons pieļauj, ka Kongresu nama novietojums uz Rīgas kartes un ierobežojumi ēkas pārbūvē neļaus mums sagaidīt ēkas fasādē pārsteidzošus radošos lidojumus: "Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo variantu, kas bija AB dambī, tad tā bija tāds, kā mēs to saucam, ar "Bilbao efektu". Tā ir tāda ēka kā kaut kāds ļoti spožs magnēts, vietas zīme, kuru pilnīgi noteikti cilvēki redz un apbrīno, un grib to apmeklēt kā notikumu, un tas ir viens stāsts. Kongresu nams, baidos, ka īsti nav tāds stāsts, tā vieta ir vairāk nost, salīdzinot ar AB dambi,  kur visi kā uz paplātes redz, lūk, mums ir tā koncertzāle. Kongresu nams ir atkal tādā plūsmā iekšā."

Rīgas Filharmonijā mūziķiem nebūs lieli plašumi

Ja pirms tam mūziķiem nepieciešamo kvadrātmetru daudzums bija krietni lielāks, Kongresu nama vēsturiskie izmēri likuši pārskatīt platību apjomus. Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga uzskata, ka tas nekādi mūziķus neierobežos: "Strādājot kopā ar Nacionālo simfonisko orķestri, "Latvijas Koncertu" cilvēkiem, tika rūpīgi caurskatītas visas tās telpas. Mēs atklājām, ka tur bija daudz dublēšanās. Līdz ar to, ja mēs sākam salīdzināt to sākuma uzskaiti, tad bez īpaša nolūka saīsināt platības, tās optimizējās. Mēs samazinājām pāri par 2000 kvadrātmetriem." Konkursa žūrijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons atzīst, ka izvēlētā vieta ļoti ierobežo: "Ļoti sarežģīts uzdevums, bet tas ir veicams. Es ticu, ka tur var izdarīt, lai būtu tiešām ļoti laba akustiskā zāle, man tas liekas pats primārais – tā iekšpuse. Ārpusē ir jābūt, protams, tādai iedvesmojošai tai ēkai, bet par to, cik tai jābūt kliedzošai, skaļai, to mēs redzēsim variantos. Jo, protams, redzot šo ēku, cilvēkiem ir arī jābūt sajūtai, ka te tā nauda ir aizgājusi, te ir kaut kas dižs izdarīts."

Pagaidām Rīgas Filharmonijas cenrāža nav

Pagaidām nav nekādas aplēses, cik varētu izmaksāt Kongresu nama pārtapšana par Rīgas Filharmoniju. Pasaulē dārgākās filharmonijas gods joprojām pieder Elbas filharmonijai Hamburgā, kura tika būvēta 25 gadus un vāciešiem izmaksāja 866 miljonus eiro. Pēc Kultūras ministrijas 2016. gada aprēķiniem Anda Sīļa koncertzāles būvniecība izmaksātu 90 miljonus eiro.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone negrib šobrīd spekulēt ar skaitļiem:

"Šobrīd jebkāda skaitļa minēšana principā būtu tāda tukša runāšana tādēļ, ka tieši uzzīmētā arhitekta ideja, tā, kura tiks apstiprināta, tieši tās idejas realizācijai ir jāveic kontroltāmes aprēķini, kas arī tad iedos tādu sapratni."

Šobrīd Rīgas dome ir nodrošinājusi konkursa norisi ar kopējo balvu fondu 240 tūkstoši eiro, kam divās kārtās jāfinišē gada nogalē. Rīgas domes īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes vadītājs Māris Mežzīle stāsta, ka viss šobrīd rīt veiksmīgi un pēc plāna: "Pēc 10. maija astoņu nedēļu laikā tehniskā žūrija izvērtē pieteikumus. Pēc tam paliek seši pretendenti, ko izvirza otrajai kārtai. Otrās kārtas darbiem tiek dots laiks 18 nedēļas darbu precizēšanai, aktualizēšanai, uzlabošanai, nepieciešamo kvalifikācijas prasību nodrošināšanai."

Gada nogalē jābūt zināmam konkursa uzvarētājam, kurš tad ķersies pie būvprojekta izstrādāšanas. "Šiem mērķiem ir arī paredzēts finansējums nākamā gada budžetā, un tas ir trīsarpus miljoni eiro. Līdz ar to es gribētu apgalvot, ka šobrīd viss starta kapitāls, lai šo projektu varētu sākt realizēt, ir no valsts puses sagādāts," uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Līdzšinējie politiķu lēmumi saistībā ar koncertzāli – vējā izmesta nauda

Trīs desmitgades neuzceltā valsts akustiskā koncertzāle nodokļu maksātājiem jau ir  izmaksājusi miljonus. Ļoti dārgs izrādījies arī steigā pieņemtais lēmums par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2. Toreiz pēc 2020. gada lēmuma ēkas uzturētāji – "Valsts nekustamie īpašumi" – atbrīvoja namu no īrniekiem.

"Uzturēt šādu ēku ilgtermiņā ir nesaimnieciski un arī ļoti dārgi. Ja mēs paskatāmies gada izmaksas šādai ēkai, kas ir neapdzīvota, tas sastāda vairāk par 300 tūkstošiem eiro, faktiski 250 tūkstoši ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko mēs kā "Valsts nekustamie īpašumi" maksājam Rīgas pašvaldībai, un aptuveni 60 tūkstoši ir minimālā sastāvā uzturēšana dažādām inženierkomunikācijām, komunālajiem pakalpojumiem, protams, arī visas apkārtnes uzturēšanai kārtībā, kas arī maksā pietiekami lielus līdzekļus," stāsta VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone par ēkas likteni un izdevumiem negrib uzņemties nekādu atbildību: "Ja mēs runājam par to, ka Elizabetes ielu 2 ir atstājuši īrnieki, tad šis lēmums, lai ēka tiktu atbrīvota no īrniekiem, tika balstīts nevis uz to, ka ēku gribētu izmantot kādai citai funkcijai, bet tas bija saistīts ar to, ka ēka ir nolietojusies un bija būveksperti atzinuši, ka turpmāk šīs ēkas ekspluatācija bez ieguldījumiem nav iespējama."

Tomēr Renārs Griškevics atgādina notikumu gaitu, kāpēc "Valsts nekustamie īpašumi" neveica tūlītējas investīcijas, bet atbrīvoja ēku: "Mēs līgumus ar nomniekiem pārtraucām, jo ēka tika rezervēta koncertzāles vajadzībām. Ēkai bija nepieciešamas investīcijas ugunsdrošībā un citās sistēmās, un nebija racionāli pieņemt lēmumu un apstiprināt investīcijas vairāku miljonu eiro apmērā, ja nav saprotams, kādai funkcijai ēka tiks pielāgota."

Kamēr "Valsts nekustamie īpašumi" nav zaudējuši cerības Elizabetes ielas 2 ēkā izmitināt vairākas ministrijas un gatavo savu vīziju iesniegšanai valdībā, koncertzāles celšanas vēsture liek uzdot jautājumus, vai tas pats liktenis pēc pāris gadiem nesagaida Kongresu namu. Arī tur pandēmijas laikā iesāktā pārbūve tika apturēta, vienojoties ar Kultūras ministriju par Rīgas Filharmonijas vietu. Rīgas domes Īpašumu departamenta Būvniecības pārvaldes vadītājs Māris Mežzīle nevar pateikt, cik šobrīd izmaksā Kongresu nama dīkstāve: "Par izmaksām es jums nevarēšu komentēt, bet ir panākta arī vienošanās par Dziesmu svētku laiku, ka tiks izvietoti Kongresu namā šie atbalsta punkti, tā kā faktiski nav tā, ka ēka netiek izmantota, tā vienkārši ir rezervēta šai funkcijai – Filharmonijas būvniecībai. Uzturēšanas izdevumus sedz Kultūras ministrija."

Taps Rīgas Filharmonijas likums 

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone sola, ka šoreiz tiks padomāts, lai, mainoties pie varas esošajiem politiķiem, iepriekšpieņemtie lēmumi būtu jāturpina īstenot: "Tāda neatgriezeniska procesa nofiksēšanai, iespējams, labākais veids ir, Saeimai pieņemot lēmumu likuma veidā par to, ka konkrēts objekts ir jārealizē, un nosakot šī objekta realizēšanas fāzes. Mēs arī esam no Kultūras ministrijas puses domājuši par šādu aspektu, līdz ar to mēs vēlamies sagaidīt šo risinājumu ar metu, mēs gribam ieraudzīt, kāda būs labākā arhitektu vīzija. Un pēc tam skatīties par iespējamo risinājumu arī virzīt likumprojektu, lai stiprinātu šī projekta nozīmi sabiedrībā un realizācijas iespēju."

Ja koncertzāles sāgā neparādīsies jauni pavērsieni, Rīgas Kongresu nama vietā jauno Rīgas Filharmoniju varētu atklāt 2029. vai 2030. gadā. Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava atzīst, ka beidzot redz to kalna virsotni, uz kuru tik ilgi iets: "Muzikālā sabiedrība ir gatava pašlaik gan piedāvāt, gan pieņemt visaugstākās raudzes mūzikas mākslu. Es to saku ne tāpēc, ka tas raidījumam labi izklausās, bet tas standarts, kādā pašlaik dzīvo latviešu mūzika un mūziķi, ir ārkārtīgi pat magnetizējošs. Un esmu pārliecināts, ja zāle sadzīvos ar šo augstās kvalitātes mākslu, tad tā būs viena ļoti liela iespēja, ka kultūrtūrisma aprises, aprite palielināsies. Kad mūziķi raksta savu CV, viena no sadaļām, ar ko katrs dižojas – kādās koncertzālēs viņš ir diriģējis, dejojis vai uzstājies, spēlējis.

Mums jādara viss, lai katrs mūziķis gribētu ierakstīt blakus Amsterdamai, Losandželosai, Berlīnei un citām  arī Rīgas koncertzāles vārdu. Un tas ir iespējams."

Rīgas Filharmonijas metu konkursa žūrijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons cer, ka labāk, kā lietas izvērtušās tagad, nav bijis iespējams: "To laiks rādīs, vai šis tiešām ir tas, ko beidzot realizēsim. To es neuzdrīkstos apgalvot, bet man ir tāda ļoti laba sajūta."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti