"Tas ir arī tāds mūsu sens sapnis, ka baznīcas apkārtni vajadzētu izgaismot, tikai mēs īsti tā nevarējām sadūšoties, arī finansiāli," Lutera baznīcas teritorijā, kas pamazām pārtop Ziemassvētku dārzā "12 svētās naktis", stāsta mācītājs Linards Rozentāls.
No 24. decembra vakara līdz pat Zvaigznes dienai te būs īsta gaismas oāze, mazliet netipiska citkārt visai tumšajai Torņakalna apkārtnei un iespējama, pateicoties baznīcas sadarbības partneru atbalstam.
Līdzās īpašajam izgaismojumam teritorijā būs 12 pieturvietas ar dažādiem objektiem un atziņu stendiem, kas piedāvās dziļāk pietuvoties Ziemassvētku stāstam. Visa centrā – Ziemassvētku silīte, ko jau otro gadu veido māksliniece Ance Eikena.
Mācītājs Linards Rozentāls stāsta: "Šis neparastais mākslas darbs "Silīte" mums ir jau otro gadu, un tajā katrs var iegulties un ne tikai piedzīvot pašūpošanos un debesīs paskatīšanos, bet padomāt par lielajām, eksistenciālajām, milzīgajām tēmām."
Interesants filozofisks objekts ir arī baznīcas pulksteņa vecā ciparnīca. Tā atrasta pirms dažiem gadiem šķūnītī aiz baznīcas, tai ir nolūzuši rādītāji, palikuši tikai cipari un arī to kā īpaši izgaismotu objektu varēs apskatīt Ziemassvētku dārzā, aicinot aizdomāties, kuri tad īsti ir tie mūsu dzīves brīži, ko mēs uzskatām par patiesi piepildīti un jēgpilni izdzīvotiem.
Līdzās objektiem teritorijā būs 12 stendi vai pieturvietas, katra veltīta kādai pārdomu vērtai atziņai, uzdevumam vai aicinājumam.
"Piemēram, pirmā pietura ir vācu teologa Dītriha Bonhēfera ticības apliecība. Viņš to sāk ar vārdiem – es ticu, ka Dievs no visa, kas ir, pat no visļaunākā, var likt rasties kam labam," stāsta Linards Rozentāls. "Vai, piemēram, 28. decembrī ir aicinājums aiziet mājās un iestādīt mazā biķerītī ar zemi sēkliņu, uzdāvināt šo biķerīti sev un zināt, ka no katra vismazākā kaut kas var izaugt.
Tikai vajadzīgs mazliet ūdens, mazliet paļāvības, mazliet uzticēšanās, un tad kaut kas liels tavā dzīvē var notikt."
Kādā citā no pieturām savukārt ir stāstiņš par Mēness neredzamo pusi. Mācītājs turpina: "Tā doma ir, ka tā, kas ir tumšā Mēness puse, tā patiesībā ir daudz vairāk saules apspīdēta nekā tā, ko mēs redzam. Tas nozīmē, ka, iespējams, arī tur, kur mēs savā dzīvē jūtamies kā tumsā, neskaidrībā, kā neziņā, kā miglā, tas viss, iespējams, ir kādas mums neredzamas gaismas ļoti apspīdēts. Nu, šāda veida tie stāstiņi, tādi kā impulsi patiesībā."
Sniegt impulsus šādām dziļākām pārdomām un aicināt izdzīvot gaismas un tumsas saspēli gan tiešā, gan pārnestā nozīmē arī ir galvenie Ziemassvētku dārza izveides mērķi – atzīst Linards Rozentāls. Īpaši laikā, kad jēdzieni "gaisma" un "siltums" saistībā ar globāliem notikumiem ieguvuši vēl ietilpīgāku simbolisko un arī praktisko nozīmi.
Linarda Rozentāla vadmotīvs tieši šī gada svētkiem ir, ka Ziemassvētki ir visu mūsu kopīgā dzimšanas diena: "Tas ir kaut kas vispārcilvēcisks. Es teiktu tā, ka svinot to, ka ir dzimis Kristus, un zinot to, kāds Viņš bija kā cilvēks un kāds ir Viņa gars arī šobrīd, mēs šajos svētkos svinam to, ka cilvēkā ir cilvēks dzimis. Proti, tas, ka tu esi bioloģiska, psiholoģiska būtne, ka tu izskaties pēc cilvēka, tas vēl nenozīmē, ka tevī cilvēks ir klātesošs, ka tu izturies kā cilvēks. Šajā laikā mēs to ļoti labi redzam, mēs to ekrānos redzam, kas notiek tad, ja cilvēkā cilvēks ir miris. Un tāpēc man šķiet, ka Ziemassvētki ir tāda visu mūsu kopīgā dzimšanas diena.
Un tāpēc var teikt tā – jā, tas Bērniņš silītē dus, bet varbūt viņš manī dus un tieši manī viņam ir jādzimst, tieši manī viņam ir jāpamostas."
Ziemassvētku dārzs "12 svētās naktis" Torņakalnā, Lutera baznīcas teritorijā, būs atvērts, sākot no 24. decembra vakara līdz 6. janvārim, Zvaigznes dienai, no pulksten 9.00 rītā līdz 22.00.
Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos, 25. decembrī un 26. decembrī, notiks arī bezmaksas koncerti, kuros uzstāsies Normunds Pauniņš, Normunds Rutulis, Anete Kozlovska, grupa "Jorspeis" un vēl citi mūziķi. Būs aktivitātes ģimenēm, darbosies ziedojumu telts "Zvaigzne austrumos".
