Kopš 1999. gada autoru biedrība AKKA/LAA apkopo ziņas par aizritējušā gadā visdaudzveidīgāk izmantotajiem darbiem, par ko autoriem iekasēta atlīdzība.
2022. gada laureāti
Rakstniece un dramaturģe Lelde Stumbre – ar lugu "Nākošpavasar", kas iestudēta Valmieras Drāmas teātrī (pirmoreiz 1988. g. Māras Ķimeles režijā, atkārtoti 2021. g. janvārī, rež. Toms Treinis), publicēta grāmatā "Tā, lai var redzēt ceļu: lugas" (Liesma, 1989), iestudēta arī Latvijas amatierteātros – Saldus Tautas teātrī (2009), Ukru TN amatierteātrī (2019).
Rakstniece Zane Zusta – ar grāmatu "Ucipuci meklē mājas" ("Ucipuci izdevniecība", 2015), kas tulkota lietuviešu, maķedoniešu, ķīniešu un nupat arī igauņu valodā. 2020. gadā stāsts iestudēts Liepājas Leļļu teātrī, 2021. gadā veikts iestudējuma ieraksts, un "Ucipuci meklē mājas" izrādīts arī tiešsaistē.
Mūziķis Reinis Sējāns – ar dziesmu "Visā visumā Visums ir viss" (Māra Melgalva dzeja), kas izmantota lielākajās mūzikas platformās Eiropā un citur pasaulē, tai skaitā Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un 2020. gadā piedzīvojusi remiksu (Normunds Rutulis).
Mūziķis Marats Ogļezņevs – ar dziesmu "Sāc ar sevi", kas izmantota lielākajās mūzikas platformās Eiropā un citur pasaulē, tai skaitā Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē.
Komponists Romualds Kalsons – ar simfoniskajām svītām "Mozaīka" un "Kāzu dziesmas", kas skanējušas gan koncertos, gan ierakstā, raidītas radio ne tikai Latvijā, arī TV un kabeļtelevīzijās, pieejamas arī internetā.
Komponiste Laura Polence un teksta autore Inga Mastiņa – ar "Tutas dziesmiņu", kas skanējusi koncertos un ierakstos, pieejama internetā, raidīta radio, TV un kabeļtelevīzijās.
Horeogrāfe Dagmāra Barbale un mūzikas apdares autori Kaspars Bārbals un Mārtiņš Miļevskis – ar deju "Čimaru, čamaru", kas izpildīta koncertos un sarīkojumos, demonstrēta ierakstā, raidīta TV un kabeļtelevīzijās.
Māksliniece Dace Lielā – ar gleznu "Pie dzintara jūras", kas reproducēta un publiskota, demonstrēta TV, kabeļtelevīzijās un publiskota internetā Latvijā (www.mula.lv), Igaunijā, Francijā, Nīderlandē un Austrijā.
Fotogrāfs Jānis Deinats – ar fotogrāfijām no vairāk nekā 15 teātra izrādēm, kas publicētas izdevumā "Agnese Zeltiņa A-Z" ("Soulstones", 2021); Olgas Dreģes portretu krājumā "Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop!" ("Aminori", 2021); 29 fotogrāfijām Edītes Putniņas grāmatā "Bērnība "Knīpās un Knauķos"" (fonds "Inteliģence", 2022), kas demonstrētas TV. Publiskotas arī internetā (kulturaskanons.lv; dailesteatris.lv).
Pieminot bezgalību, autori saņems naudas balvu – 888 eiro – un piemiņai – metālmākslinieka Arvīda Endziņa apdarinātu smilšu pulksteni.
Autortiesību bezgalības balva ir atgādinājums par ceļiem, kādos pasaulē laists darbs spēj aiziet, pat ja sākotnēji autors tādus nav pat iedomājies. Kā skaidroja balvas organizatori: "Dzejolis iekrīt dziesmā, kas tāpat kā glezna vai fotogrāfija var iekļūt filmā vai videoklipā, stāsts var pārtapt lugā, scenārijā vai rokoperā, glezna vai tās daļa piepeši kļūst vajadzīga grāmatu māksliniekam vai muzejam, darbs var ieslīgt aizmirstībā uz gadu gadiem un tad atkal atdzimt iepriekš neparedzētā veidolā."
Daudzveidīgs izmantojums nenozīmē, ka darbs autoram bijis ienesīgs naudas izteiksmē, uzsvēra AKKA/LAA. Turklāt jāņem vērā, ka AKKA/LAA vienotās informācijas sistēma uzrāda darījumus caur licenci, t.i., gadījumus, kad autoru darbu izmantotāji atļaujas par autordarbu izmantojumu kārtojuši caur biedrību AKKA/LAA.
Biedrība AKKA/LAA ir starpnieks – no vienas puses, autori tai uzticējuši pārstāvēt savas tiesības, un, no otras puses, ir tie, kas autoru darbus vēlas izmantot un par izmantojumu saņēmuši atļauju – licenci.
AKKA/LAA pārstāv visas radošās nozares – mūzikas, filmu, stāstu, lugu, vizuālo darbu un deju autorus.
