Brīvzemnieku pagasta vadītāja Dace Tauriņa stāsta, ka pilij, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, pēc tam, kad te tika likvidēta pamatskola, ļoti būtiski ir atrast jaunu saimnieku, "jo jebkura ēka, ja netiek apsaimniekota, tad tās uzturēšanas izmaksas ir ļoti dārgas, ja tu tur neko nedari".
Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļaunieks stāsta, ka novada deputātiem nāksies lemt, vai pili nodot nomai, vai atsavināt un pārdot, pirmie pretendenti jau ir: "Ozolmuižas pils ir pašvaldības īpašums, un šobrīd mums šī te pils nav nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai, tāpēc mēs tagad meklējam labāko risinājumu. [..] Pašvaldība ir saņēmusi no biedrības "Vienoti mūzikā", ka viņi vēlētos šo pili iznomāt, esam saņēmuši arī no vienas Ozolmuižas iedzīvotājas ierosinājumu, ka varētu dome izskatīt arī iespēju pili atsavināt."
Savu ieceri par to, ko vēlas īstenot Ozolmuižas pilī, pašvaldībai jau prezentējusi biedrība "Pasaules latviešu mūzikas centrs "Vienoti mūzikā". Šī biedrība dibināta ar mērķi izveidot speciālu krātuvi, kur varētu tikt apkopots, uzglabāts un arī digitalizēts trimdā dzīvojušo latviešu mūzikas mantojums.
Biedrības valdes loceklis Andris Ābelīte stāsta: "Ir tā, ka reizēm tas viss mantojums, kas paliek pēc, viņš kļūst nevienam nevajadzīgs, jo ir cilvēki, jaunā paaudze, kas asimilējas, viņi, kā saka, sāk dzīvot citu dzīvi citā mentalitātē, un viņiem tas paliek vairs ne tik svarīgi. Tas bija pamats šai idejai, kāpēc arī radās biedrība, ka šo visu mantojumu, protams, šķirojot, saprotot viņa nozīmību šajā kontekstā, kurā mēs esam, savā kultūrā, valodā, izvērtēt viņu, uzkrāt un digitalizēt to, ko ir iespējams. Apzināt to un lepoties, ka mums šī vēsture ir, mēs viņu zinām un attīstām, un arī tajā visā integrēt arī jauno mūziku, jaunos cilvēkus, mums ir svarīgi to visu dabūt kopā."
To, ka būtu jābūt krātuvei vai vietai, kur glabātos pasaules latviešu kultūrvēsturiskais mantojums, uzsver arī folklorists, biedrības "Vienoti mūzikai" valdes loceklis Austris Grasis: "Ne jau tikai kopš Otrā pasaules kara, arī 19. gadsimteņa beigās jau pirmie ieceļotāji ir Amerikā, un tur izveidotas ir latviskās kultūras vērtības, un, protams, paaudzēm ejot, tas viss draud iznīkt, mums vienkārši ir jāgādā par to, lai tās lietas saglabātu. Varētu būt notis, varētu būt plates, lenšu ieraksti, man, piemēram, ir radio "Brīvība" raidījums, reportāža no Jāņa Jaunsudrabiņa bērēm, ko neviens nav te, Latvijā, dzirdējis, tās lentes, protams, iznīks ar laiku, es ceru, ka maniem mazbērniem būs interese, bet par visiem to nevar droši teikt, tāpēc ar steigu vajadzētu ķerties tam klāt."
Austris Grasis stāsta, ka pieredzēts ne viens vien gadījums, kad, aizejot cilvēkam mūžībā, zudībā aiziet arī šis ārvalstīs dzīvojošo latviešu krātais kultūrvēsturiskais mantojums: "Nomira Vācijā mūsu korporācijas seniors, un viņam nebija pēcteču, un burtiski visi viņa materiāli tika izmesti, vācu iestādes tur nekādu vērtību nesaredz, un tas tika izgāzts miskastē, pirms mēs paguvām to savākt. Latvijā par daudziem pat vispār neko nezina, kaut vai tās pašas grāmatas, tās jau šeit nebija pieejamas, cik nu mēs spējām, ciemojoties iešmugulēt, tik arī bija, bet ir jau ļoti daudz... Starp citu, trimdas gados ir izdots vairāk grāmatu nosaukumu nekā Latvijā tajā laikā. Tāpat arī meklēju mājas savai bibliotēkai, kur man ir apmēram 25 tūkstoši sējumu, kur ir praktiski viss, kas ir trimdā izdots."
Jāpiebilst, ka līdzīga krātuve mākslas darbiem ir Cēsīs, kur izveidots Pasaules latviešu mākslas centrs, kas apkopo un izstāda mākslas darbus, kurus radījuši latvieši, kas savulaik devās emigrācijā, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze.
Biedrība "Vienoti mūzikai" Ozolmuižas pili saredz arī kā vietu, kur varētu notikt arī dažādi pasākumi, vasaras nometnes bērniem. Bet, protams, jautājums jau ir, kā būs ar finansējumu pils remontam, uzturēšanai. Andris Ābelīte skaidro: "Tas naudas apjoms ir diezgan liels, un vienīgais, kas to var zināmā mērā mums palīdzēt izdarīt, ir Eiropas struktūrfondi, ja mēs atbilstam vienai vai otrai programmai, šajā gadījumā tas ir kultūrvēsturiskais mantojums, un struktūrfondi ir aktuāli tikai partnerībā ar pašvaldību, tas nozīmē to, ka šis īpašums, par ko daudzi baidās, viņš nekādā ziņā nezūd vietējiem cilvēkiem, viņš ir atvērts šai pašvaldībai, šiem cilvēkiem."
To, vai biedrībai "Vienoti mūzikā" izdosies savas ieceres īstenot tieši Ozolmuižā, rādīs laiks, jo, kā stāsta Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļavnieks, vispirms novada deputātiem priekšā ir izšķiršanās, kādu ceļu pils īpašumtiesībām izvēlēties: "Pašvaldībai ir jāievēro normatīvie akti, mēs nedrīkstam uzreiz ar pirmo interesentu slēgt līgumu, tātad mums ir saistošs regulējums, ka ir jābūt publiskai izsolei, vai tā ir noma, vai tā ir atsavināšana, un mēs jau arī nevaram prognozēt, kādi būs interesenti šajā izsolē, un mēs nevaram uzreiz garantēt, ka šis pretendents arī būs. Mēs gribētu, lai jaunais saimnieks Ozolmuižā būtu ieinteresēts sadarbībā ar vietējo kopienu un sasniegtu maksimāli labāko rezultātu."
To, vai Ozolmuižas pilij nevar būt vēl kāds pretendents, jau rādīs arī 11. marts, kad no pulksten 11.00 līdz 14.00 pils apmeklētājiem atvērs savas durvis ar mērķi atrast pils saimnieku.
