Kamēr Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunajās telpās Vecrīgā, Mārstaļu ielā, noris vērienīgi remontdarbi, izveidota komanda, kurā, pieaicinot rakstnieci Noru Ikstenu, komponistu Ēriku Ešenvaldu un mākslinieci Annu Heinrihsoni, radusies vienota vīzija par muzeja satura piepildījumu nākotnē. Tās centrā – Latvijas radošuma telpa. Izmantojot autentiskus priekšmetus no muzeja ekspozīcijas, tiks izceltas līdz šim maz zināmas epizodes no 100 izcilu rakstniecības un mūzikas jomas personību dzīves.
Ekspozīcijas vēstījuma koncepcijas autore Una Rozenbauma skaidro, ka ekspozīcija ir mēģinājums parādīt to, ka autors un radītājs patiesībā ir dzīvs cilvēks, noņemt mākslinieka “noslēpumu un mistifikācijas oreolu”, jo radīšana nenāk viegli.
“Tam posmam, kas saucas “prokrastinācija”, vai radošās mokas, ir jāiziet cauri katram,” uzsver Rozenbauma.
Rakstnieces Noras Ikstenas pārziņā, izmantojot rūpīgi izraudzītos materiālus, ir uzrakstīt 100 nelielas esejas, kas ekspozīcijā tiks atskaņotas kopā ar komponista Ērika Ešenvalda īpaši radīto mūziku.
“Tiek radīta īsa eseja, kuras laikā cilvēks it kā tiek ievests tās radīšanas brīža pašās krustugunīs, pašā punktā, kad šī radošā ideja ir notikusi,” stāsta Nora Ikstena.
“Mēs nezinām cilvēcīgi, kā šie darbi tapa. Kas notika ar šo cilvēku tajā laikmetā, tajā vēsturiskajā situācijā. Tajā ģimenes situācijā vai tajā momentā, kad šī cilvēka galvā radās šī brīnišķīgā radošā ideja.”
100 autorus vienotā mākslas darbā un telpā apkopos Anna Heinrihsone, kura darbu pie muzeja scenogrāfijas salīdzina ar daudzdzīvokļu nama iekārtošanu vienotā stilistikā.
“Pieliekot savu subjektīvo skatu par katru konkrēto autoru, es viņu mēģinu ielikt tādā instalācijā,” stāsta Heinrihsone un atklāj: “Tas ir katra scenogrāfa sapnis, šāds pasūtījums, jo man ir izcila iespēja izmēģināt visdažādākajos veidos parādīt cilvēka personību.”
Rakstniecības un mūzikas muzejs Vecrīgā, Mārstaļu ielā, durvis apmeklētājiem iecerējis vērt 2022. gadā.
