Kopš 2022. gada Kultūrkapitāla fonda rocību veido nevis valsts budžetā noteikts skaitlis, bet finansējums no akcīzes, izlozes un azartspēļu nodokļiem. Pateicoties šādam modelim, fonda finansējums līdz šim ik gadu pieaug, Latvijas Radio norādīja fonda direktora vietniece Linda Karlina.
"Nākamgad plānotais pieaugums ir 1,6 miljoni [eiro]. Iepriekšējais gads arī bija ar pieaugumu," par KKF finansēm teica Karlina.
Visi 2024. gada konkursi ir noslēgušies - lielākie finansējuma saņēmēji šogad bija mūzikā un vizuālajā mākslā, kas ierasti ir fonda ietilpīgākās nozares. Mazāko atbalstu savukārt saņēmusi dizaina un arhitektūras nozare un tradicionālās kultūras nozare.
No visiem pieteiktajiem projektiem atbalstīti vairāk nekā 40%, katrs projekts saņēmis aptuveni 30% pieprasītā finansējuma.
"Lielākoties regulārajos projektu konkursos tas ir daļējs finansējums, kas nozīmē, ka projekta īstenotājam vai nu ir jārod vēl kāds cits līdzfinansējums, kas pēdējos gados ir ļoti sarežģīti, jo arī ar izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā arī sponsorēšana vai mecenātisms ir ļoti samazinājies, vai nu projekta īstenotāji projektu tomēr īsteno mazākā intensitātē nekā viņi bija sākumā iecerējuši," sacīja Karlina.
Novembrī jau ir izsludināta pieteikšanās četros nākamā gada konkursos četrās mērķprogrammās. Viena no tām ir pilnīgi jauna – "Kultūras radošo rezidenču atbalsts". Daļa rezidenču jau līdz šim saņēma atbalstu citās programmās, bet, tā kā to kļūst arvien vairāk, fonda padome lēmusi par atsevišķas programmas izveidi.
Īpašu ievērību šoreiz pelna programma, kas atbalsta profesionālas nevaldības kultūras organizācijas, jo tajā uz atbalstu varēs pretendēt arī akreditētie privātie muzeji, kas līdz šim darbības nodrošināšanai saņēmuši Kultūras ministrijas dotāciju.
Jau vēstīts, ka privātie muzeji par šīm izmaiņām pauž lielu satraukumu, jo uzskata to par apdraudējumu pastāvēšanai.
"Mums šobrīd KKF sistēma nerada pārliecību, ka mūsu muzejs viņu vērtētāju acīs būs tas, kurš kotēsies, lai varētu saņemt atbilstošu finansējumu, kas tomēr ir pamatfunkciju nodrošināšanai," pauda Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite.
Lai sniegtu atbalstu privāto muzeju darbībai, no Kultūrkapitāla fonda kopējā finansējuma īpaši izdalīts 240 000 eiro finansējums, norādīja Karlina.
"Tā nav ierobežota summa. Nozare var šim mērķim pieprasīt arī lielāku atbalstu," uzsvēra Karlina. "Nevienai nevaldības organizācijai finansējums netiek piešķirts automātiski, tas ir vēl joprojām projektu konkurss, bet attiecībā uz šiem muzejiem tie ir tomēr tādā īpašākā situācijā, jo daļa finansējuma ir iezīmēta tikai tam mērķim."
Projektu pieteikumi 2025. gada konkursiem iesniedzami līdz 22. novembrim, bet rezultāti būs zināmi pēc 19. decembra.
