"Tad, kad apmeklētājs ienāk izstādē, pirmais, ko viņš redz, ir Arkādijas parka plāns, ko ir veidojis pats Georgs Kūfalts. Kūfalts ir tas, kurš parkus veido mazliet ēnainus, kā angļu ainavu parkus, kur liela nozīme kokiem, skatu perspektīvām," izstādes stāstā ievada tās kuratore Anda Boluža.
Tālāk ejot, izstāde atklāj, ka stāsts nebūs par Arkādijas parku kā tikai par kādu idillisku vietu, bet arī par vietu, kur pirms 35 gadiem skanēja kaismīgas runas un tika vākti paraksti pret metro celtniecību. Par to izstādē vēsta Ulda Brieža fotogrāfijas.
Izstāde kopumā veidota tā, ka pagātne tajā cieši savijas ar tagadni un nākotni un atklāj Rīgas parkus no ne tik ierasta skatupunkta. Anda Boluža skaidro:
"Parasti cilvēki asociē parkus ar mierīgu atpūtu, klusumu. Bet, ja mēs iedziļināmies parku vēsturē, mēs redzam, ka parki ir cieši saistīti arī ar konfliktiem. Mēs zinām, ka mūsdienās ir bijuši protesti pret koku izciršanu, piemēram, bijušā velotreka "Marss" teritorijā, jo cilvēki ļoti vēlējās, lai koki tiek saglabāti un tiek veidots parks. Tāpat attiecībā uz protestiem ļoti uzskatāms piemērs ir Uzvaras parks un Uzvaras piemineklis. Mēs redzam, ka parki patiesībā ir cieši saistīti arī ar politiku. Kā teicis izcilais pilsētplānotājs Georgs Kūfalts – tiesības uz parku ir ikvienam. Acīmredzot tas arī veido šo šūmēšanos vai burzīšanos ap parkiem."
Unikāli būs senāko vēsturisko slāni pārstāvošie materiāli – Georga Kūfalta, Andreja Zeidaka un citu parku autoru oriģinālie plānojumi, ko varēs apskatīt izstādē.
"Šī ir Uzvaras parka teritorija. Izstādē mums būs arī pašas pirmās Georga Kūfalta ieceres, kur viņš šajā teritorijā bija paredzējis angļu ainavu. Un tad pamazām parks jau iegūst savas aprises. Šis, piemēram, ir jau Andreja Zeidaka plānojums. Te mēs redzam, kas ir ļoti interesanti tam laikam, ka viņš jau arī ir plānojis autostāvvietu pie parka. Kaut arī 30. gados auto vēl nebija tik pašsaprotams pārvietošanās līdzeklis kā mūsdienās. Tas saistīts ar to, ka parkā notika lieli valstiski pasākumi, kur, protams, bija jāierodas Valsts prezidentam," Anda Boluža rāda un stāsta par izstādē redzamo.
Pie katra plānojuma būs arī fotogrāfijas, kur redzēsim parkus dažādos laikos, to vidū vēlākā Uzvaras parka teritoriju 19. gadsimta beigās, kad tur vēl atradās siena pļavas.
Unikālākais materiāls, kas atspoguļo protestu klātbūtni parkos, savukārt būs 1905. gada dārznieku streika vēstule.
"Strādnieki ir izvirzījuši savas prasības. Ir 16 dažādi punkti vēstulē iekļauti, mēs to esam arī atšifrējuši. Georgs Kūfalts arī novērtēja savu strādnieku darbu un uzskatīja, ka ir jāatrod veids, kā paaugstināt viņiem algas, un daļēji tas arī izdevās," stāsta Anda Boluža.
Īpašs izstādes akcents būs mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas lielformāta gleznojums, veidots kā Rīgas parku ilustrācija, bet noslēdzošajā daļā izstāde aicinās pārdomāt Rīgas parku nākotni.
Izstādi atklās sestdien, Muzeju naktī, kad to pavadīs arī dažādas aktivitātes, to vidū radošās darbnīcas un dažādu gadu dokumentālās filmas par Rīgas parkiem, digitalizētas speciāli šim pasākumam. Bibliotēkas kultūras projektu vadītāja Alīse Vorobeja: "Tas ir skats uz Rīgas parku vēsturi. Dažas filmas stāsta par pirmajiem Rīgas parkiem, to veidotājiem un attīstību. Mums šķiet, ka apmeklētājiem būs interesanti redzēt, kādi tad parki ir bijuši, piemēram, 1969. gadā, kas tur ir šobrīd mainījies un kā mēs vispār uztveram parkus šodien."
Izstādi "No Arkādijas līdz Marsam" Nacionālajā bibliotēkā atklās sestdien, 13. maijā, un tā būs skatāma līdz novembra vidum.
