Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors Andris Vītoliņš izceļ vairākus aspektus, kas traucē attīstīt karjeru mākslā. Viens no tiem ir nodokļu politika: "Dažādi reformējot un mokoties, un cīnoties ar negodīgo sabiedrības daļu, ir cietusi māksla un visas radošās nozares. Ja salīdzinām pret Rietumeiropas valstīm vai tepat tuvējām Baltijas valstīm, tad viss ir pārmests pār vienu kārti un māksla ir pielīdzināta brutālam biznesam. Otra lieta ir mākslinieka statuss, tas ir neskaidrs. [..] Tas pats arī attiecas uz mākslinieka darbnīcu statusu, ja paskatāmies – ja māksliniekam ir darbnīca, viņam ir paaugstināts elektrības tarifs un vēl, viņam piemēro noteikumus, kādus piemēro komercstruktūrām. [..] Un plus pēc neatkarības atgūšanas mēs esam zaudējuši ļoti daudz izstāžu telpu."
Meklējot atbildes uz jautājumu, kur un kā mākslā rast karjeras iespējas, Latvijas Mākslas akadēmijas jaundibinātais Studentu karjeras atbalsta centrs rīko sarunu seriālu ar māksliniekiem, kuratoriem un kritiķiem. Piemēram, starptautiski atzītais dizainers Artūrs Analts iesaka jaunajiem māksliniekiem rēķināties, ka tevi nesapratīs, nenovērtēs, tavas idejas saskaldīs, tāpēc meklē iedvesmu citviet, izgulies, paēd un pasmaidi: "Ir mākslinieki, ir talantīgi mākslinieki, bet kaut kur viņi atsitas, mēs visi atsitamies pret kaut kādu sienu. [..]Trūkst tirgus, tas ir neeksistējošs. Tu radi darbus, skaidrs, pārsvarā radi sev, bet kaut kādā brīdī ir jāizdzīvo, un tad ir tā siena, tā finansiālā. Tas, ka trūkst muzeja, skaidrs, – vismaz būtu iespēja izstādīties, atbrauktu ārzemnieki, ieraudzītu, tagad mums pašiem kaut kā jākuļas un jāmēģina tomēr droši vien [skatīties] uz ārzemēm."
Jaunā māksliniece Brenda Jansone, kas strādā ar ļoti dārgu materiālu – silikonu, kam Latvijā īsti nav pieprasījuma, runājot par karjeru mākslā, iesaka uzticēties sev, pievērsties kvalitātei, nevis kvantitātei, un sociālos tīklus nenovērtēt par zemu: "Jāsaka skarbi un tieši, ir tāda sajūta, ka no valsts puses es nejūtos diezgan atbalstīta. Tas atbalsts ir tikai no līdzcilvēkiem. [..] Noteikti ir jābūt ļoti lielam dzīvessparam, ļoti lielai pašgribai izsisties. [..] Pašatklājums, ko es uzzināju ceļā, ir, ka nevajag ne uz vienu paļauties, ne uz Kultūrkapitāla fonda rezultātu, ne uz ko. Tev ir jābūt gatavam, ka viss var noiet pilnīgi greizi jebkurā brīdī."
LMA Studentu karjeras atbalsta centra vadītāja Ieva Stalšene norāda: "Tas, ka mums nav to izstāžu zāļu, tas ir kritiski, īstenībā tā ir ārkārtēji liela problēma, par kuru varbūt ikdienā pat neaizdomājamies. Bet, ja mums nav šīs kultūrizglītības, ja mums nav izpratnes par to, kā lasīt mākslu abstraktā veidolā un mēs varam komentēt mākslu tikai tādā amata prasmes vērtēšanas līmenī, mēs vienkārši kā kultūra un kā sabiedrība šļūcam ātrā tempā lejā pa kalnu."
Tikko izdota Zanes Neimanes grāmata "Jaunā mākslinieka karjeras attīstības stratēģijas un biznesa modeļi". Autore ieguvusi jau otru maģistra grādu mākslās, vispirms pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, pērn absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgo maģistra programmu "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments", un šobrīd pilnveido zināšanas galeriju darbībā "Erasmus" praksē Spānijā.
"Kopumā Latvijā diemžēl tā situācija ir grūtāka, smagāka, jo tirgus ir mazs un tie, kas tajā darbojās, viņiem ir savs, ļoti šaurs redzējums, tāpēc īsti jauniem no malas ir ienākt grūti. Bet nekādā gadījumā nedrīkst izslēgt lielu darbu un talantu, jo bez tā arī būs grūti," pārliecināta Neimane. "Mākslas akadēmijā veidojas šis priekštats, ja tu neesi šis atzītais mākslinieks, tad īsti nav vērts neko turpināt un darīt. Pats galvenais jautājums, ko tad darīt tiem pārējiem, kas nav atzītie, kurus kritiķi nemīl – kā viņi var sevi realizēt? "
Veiksmīgs piemērs ir starptautiski godalgotās gleznotājas Sandras Strēles karjera, kas nepārprotami saistīta ar talantu un darbaspējām. Rīgas Mākslas telpā personālizstādē "Nenotikušās izstādes" viņa pievēršas mākslinieka ikdienai, izstāžu zāļu trūkumam un gleznu liktenim.
Strēle atklāj: "Latvijā, runājot par šādu lielformāta glezniecību, vispār ir ļoti maz telpu, kur izstādīties, un droši vien, ka tas telpu trūkums daudzus māksliniekus satrauc, protams, neatkarīgi no formāta. Un tad ir tā sanācis, ka es lielā mērā sadarbojos ar Lietuvu, ar "The Ruster" galeriju Viļņā, kas mani pārstāv, un tad mēs kopā piedalāmies dažādās mesās, un šī sadarbība starp mākslinieku un galeriju jau ir gan izstāžu veidošana, gan procesa uzraudzība, un viņi liek sistemātiski strādāt, kas man vismaz šobrīd patīk, ka ir tāds atskaites punkts, kad tu zini, ka ej un ej uz priekšu, nevis veido tos darbus vienkārši kaut kam."
Latvijas Kultūras akadēmijā studētgribētāju skaits aug. Akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela ir pārliecināta: "Kultūra šobrīd ir arī drošības jautājums. Tas, kas ir ārkārtīgi svarīgi mūsdienās, ka kultūrā un mākslā tu vari paļauties galvenokārt tomēr uz sevi. Un, arī iegūstot profesiju mākslas, kultūras nozarē, radošās industrijas nozarē, audiovizuālajā mākslā, galvenokārt cilvēki kļūst par tiem, kas piedāvā darbu. Viņi kļūst par darba devējiem. Un, kā mēs zinām, izklaides industrija, pie kā pieder arī kultūra un māksla, ir trešā pēc militārās un farmakoloģijas industrijām. Tā ka es nešaubos, ka kultūrā sevi ieraudzīt ir ļoti, ļoti lietderīgi."
