ĪSUMĀ:
- Latvijas tūrisma portālā "Latvia Travel" grūti atrast informāciju par Rundāles pili.
- Piedāvājumā tūristiem galvenie akcenti likti uz Latvijas dabu un latviešu virtuvi.
- Arī Rīga izceļ ēdienu, taču galvaspilsētas reklamētāji "Live Riga" apgalvo, ka viņu vīzijā kultūra un virtuve ir līdzvērtīgas.
- Liepāja, kas šobrīd Latvijā ir tūristu galamērķis Nr. 2, ir sapratusi, ka, attīstot un reklamējot kultūras dzīvi, tūristi pilsētu apmeklē biežāk un uzturas tajā ilgāk.
- Pasaules ekonomikas foruma 2021. gada pētījumā Latvija tūrisma attīstībā bijusi vislēnākā Baltijā.
- Zīmolu pētniece Lolita Ozoliņa uzskata, ka Latvijai šobrīd nav valsts zīmola un tā stratēģijas.
Par Rundāles pili nejauši uzzina kādā blogā
Četri poļu jaunieši pēc Rīgas apmeklējuma, pirms doties mājup, gribēja vēl ko Latvijā apskatīt. Izvēle krita par labu Rundāles pilij. "Šī vieta meklējot uzreiz neparādījās. Tā bija tikai kādā blogā, kur tika nosaukta par Ziemeļu Versaļu. Tas ļoti ieintriģēja, tāpēc izlēmām to apskatīt un esam ļoti priecīgi," stāsta poļu tūriste.
"Ziemeļu Versaļa", "Baltijas baroka pērle" – 18. gadsimta vidū celtā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence ir saņēmusi daudzus slavinošus apzīmējumus. UNESCO mājaslapā Rundāles pils ansamblis ar lielāko rožu dārzu reģionā tiek raksturots kā spilgtākais feodālās rezidences piemērs un izcils fenomens visas Ziemeļeiropas kontekstā. "Kas Latvijā ir Rundāles pils, es tā varbūt naivi iedomājos, ka to var uzzināt meklētājā, ja skatās "apskates objekti Latvijā". Varbūt izlēks starp tiem 10 apskates objektiem arī Rundāles pils kā viena no lietām, kas ir jāredz. Sagaidāmi būtu, ka tas ir tādā kā nacionālā lepnuma plānā, ka Rundāles pils ir viens no tiem dārgumiem, ar ko mēs lepojamies un ko mēs gribam popularizēt starptautiskā vidē," domā Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Tomēr, atverot oficiālo Latvijas tūrisma portālu "Latvia Travel", informāciju par Rundāli lapas angliskajā un krieviskajā versijā nav viegli atrast. Rundāles pils nav minēta pie kultūrvietām, ko vērts apskatīt. Rundāles vārda nav arī Zemgales ievērojamāko apskates objektu sarakstā. Rundāle ir pieminēta pie Latvijas pilīm un muižām, taču tikai tekstā. Fotogrāfiju nav.
Rundāles pils fotogrāfija tiek piedāvāta, tikai atverot oficiālā Latvijas tūrisma portāla lapu japāņu valodā.
Kultūrvēsturiskā mantojuma vietā uzsvars uz dabu un latviešu virtuvi
Galvenās Latvijas vērtības, ko piedāvājam angliski un krieviski runājošajiem tūristiem, ir Latvijas daba un gastronomija. Rundāles pils muzeja direktorei Laurai Lūsei tomēr šķiet, ka kultūra ir visa pamatā: "Tas ir veids un līdzeklis, kā var piesaistīt cilvēkus un ļoti daudzveidīgu cilvēku auditoriju. Jo iedomāties, ka cilvēkus interesē tikai ēdiens vai tikai daba, būtu pilnībā aplami tāpēc, ka visas šīs lietas savstarpēji ir saistītas. Ja cilvēks bauda kultūru, bauda vidi, tam obligāti nav jābūt vēsturniekam vai cilvēkam ar pieredzi arhitektūrā vai kultūras un mākslas izzināšanā, bet pietiek ar to, ka cilvēkam tiek dota iespēja izbaudīt un piedzīvot kaut ko oriģinālu, kas ir tai vietai raksturīgs."
Dzīvesstila žurnālistei Unai Meisterei kultūras pastumšana malā ir nesaprotama:
"Es domāju, ka gan daba, gan kultūra patiesībā ir ļoti saistītas, jo tās nav atdalāmas viena no otras, jo mēs arī esam daļa no dabas, un būtībā arī kultūra līdz ar to ir cilvēka kā dabas daļas izpausme.
Kādēļ tas tiek nodalīts atsevišķi… Manuprāt, varbūt tā ir tāda netālredzīga un neprasmīga pieeja, jo, ja mēs skatāmies uz Latvijā notiekošo, tad Latvijā, protams, dabas tūrisms un daba ir ārkārtīgi spēcīga, un tas ir viens no elementiem, kas šobrīd ir ļoti svarīgs, arī domājot par mentālo veselību, jo tā ir tā vieta, kur mēs varam atgūt spēkus, bet, pabraukājot ārpus Rīgas, mēs redzam, ka Latvijā notiek ļoti daudz kultūras notikumu."
Latvijas Tūrisma politikas veidotāji un reklamētāji – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) – interviju klātienē vai attālināti "Kultūršokam" atteica. Atbildes par akcentu maiņu mūsu valsts piedāvājumā tūristiem LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava iesūtīja rakstiski: "Saskaņā ar 2023. gada sākumā veikto pētījumu desmit valstīs (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Vācija, Beļģija, ASV, Dienvidkoreja, Japāna), cilvēkus, kuri vēlas apmeklēt Latviju, visvairāk piesaista Latvijas daba un apskates objekti, viņi vēlas nogaršot latviešu ēdienu un izbaudīt kultūru. "Latvia Travel" mājaslapas piedāvājums ir daudzveidīgs un aptver plašu tematisko piedāvājumu. Tūrisma mērķa tirgi un tematiskie vēstījumi tiek veidoti sadarbībā ar nozari."
Dabas takas, bērzu sula un aukstā zupa
Latvijas oficiālajā ceļojumu vietnē kā pirmā aktivitāte ārvalstu tūristiem tiek piedāvātas dabas takas. Arī pirmā latviskā garša saistīta ar mežu – bērzu sula. Pie tās gan tūrists, ja izpratīs, kā tā rodas, cauru gadu Latvijā netiks, un pēc Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantes, zīmolu pētnieces Lolitas Ozoliņas domām te sākas problēmas:
"Mums ir ļoti, ļoti jāiejūtas tūrista kurpēs, pēc būtības saprotot – kas mums ir pašsaprotams, tas nebūs saprotams tūristam.
Un otrs ir jautājums par šo pieejamību – kur mēs to spējam nodrošināt, kā mēs to spējam, šo te bērzu sulu, nodrošināt. Zinām, ka tas ir specifisks sezonas jautājums, nu tad, iespējams, bērzu sula un šī pieredze arī attiecīgi jāiepako tajā sezonā, tajā laikā, kad tas ir."
Lai gan "Latvia Travel" gastronomiskās sadaļas titulbildē goda vietā ir garneles un sparģeļi, kā pārējās Latvijas garšas tūristiem tiek izceltas aukstā zupa, Līgo siers, cidonijas, gailenes, pelēkie zirņi un konfektes "Gotiņa". Tikai pēdējās "garšas" tūrists Latvijā var iegādāties cauru gadu. Rupjmaizes sarakstā nav, taču "Kultūršoka" satiktie poļu jaunieši pat pēc īsas viesošanās Latvijā tieši rupjmaizi uzskata par Latvijas garšu: "Mūs ļoti interesēja arī vietējā virtuve, un tā bija diezgan laba. Mēs pamēģinājām desertu – maizes zupu, tā bija diezgan laba. Un vēl dažas citas lietas. Piemēram, maizi ar ķiplokiem, kas ir tāda kā uzkoda."
Mūsu virtuvi – "neatklāto dārgakmeni" – LIAA vēl pulēs
Slavenā britu pavāra Džeimija Olivera citāts, ka Latvija tiek dēvēta par neatklāto kulinārijas dārgakmeni Eiropā, mūsu valsts tūrisma portālā ievada vairākus rakstus, kas veltīti modernajai Latvijas virtuvei, kulinārijai, vīndarīšanas un kokteiļu gatavošanas kultūrai. Lai uzlabotu nozares piedāvājumu, šogad LIAA organizē arī gastronomijas tūrisma mācību ciklu. Pagaidām gan Latvijā neviens restorāns nevar lepoties ar "Michelin" zvaigzni, bet LIAA pērnā gada nogalē noslēdza 150 tūkstošu eiro vērtu līgumu ar "Michelin", lai uzņēmuma eksperti vērtētu Latvijas gastronomijas potenciālu.
"Gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī LIAA veikto aptauju rezultāti apliecina, ka viens no tūristu piesaistes elementiem ir tieši gastronomiskais piedāvājums.
Tāpat šie tūristi interesējas arī par kultūru, vēsturi, tradīcijām un dabas baudīšanu. Proti, ieguvēji no šī tūristu segmenta nav tikai restorāni, bet arī citi tūrisma nozares pakalpojumu sniedzēji," rakstiski norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
Šo tendenci pārņēmuši arī Rīgas reklamētāji "Live Riga". Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras Mārketinga nodaļas vadītāja Rita Pētersone gan uzsver, ka Rīga virtuvi neliek pirms kultūras: "Es domāju, ka tas ir ļoti līdzvērtīgi. Tas ir ļoti svarīgi, jo tā ir, protams, mūsu pamatvajadzība, bez tās neviens tūrists nevar iztikt, tāpēc tā ir noteikti tēma, par ko mēs runājam daudz un runāsim arī turpmāk. Tāpat arī mūsu aģentūras pārziņā, kas ir vairāk iekšēji rīdziniekiem, bet mēs arī organizējam Restorānu nedēļu, kas ir arī svarīgi, un arī tūristi tās pamana un izmanto šo piedāvājumu. Tāpēc tas noteikti vienmēr būs un paliks kā prioritāte, bet kultūra noteikti ir tikpat liela prioritāte, es domāju, to tā nevar nošķirt, jo tas jau iet tomēr roku rokā."
Vai gribam izlikties par tiem, kas neesam?
Dzīvesstila žurnāliste Una Meistere piekrīt, ka cilvēki arvien vairāk domā par to, ko ēd, bet ir jābūt sinerģiskai pieejai, nevis gastronomija jāizceļ kā kaut kas īpašs: "Man liekas, mēs ļoti ilgu laiku esam mēģinājuši sekot tā dēvētajām pasaules tendencēm, kaut kā adaptēt viņas Latvijā un izlikties par to, kas mēs neesam. Mēs noteikti neizmantojam šo savu potenciālu, jo man liekas, ka mums pašiem tas ir jāsajūt, mēs paši esam varbūt bijuši kādu laiku ļoti ārpus vērsti.
Mēs esam ļoti daudz ceļojuši, skatījušies, kā dara citi, bet mēs neesam ieskatījušies, kas ir mums."
Par to, vai patiesi atklājam pasaulei to, kas esam, šaubās arī zīmolu pētniece Lolita Ozoliņa: "Pēc būtības mēs esam tie, kas mēs esam. Jautājums ir, kas ir tās vērtības, un jautājums ir šo vērtību pēctecībā. Jo bieži vien mēs, iespējams, zināmā mērā varbūt pat maldāmies par priekšstatiem, kas ir aktuāls mums, tas ir aktuāls arī tūristiem. Bet drīzāk tā stratēģija tad varētu būt tāda, ka tiešām mēs novērtējam tās vērtības, kas mums ir potenciālas, kurās mēs esam spēcīgi un kuras mēs arī varam nodrošināt ilgtermiņā, tātad tas būtu par to stāsts, bet dabīgi, ka kultūra kā tāda (nemateriālās kultūras mantojuma vērtības, kultūras mantojums kopumā) ir ārkārtīgi interesants, netaustāms, tajā pašā laikā [nozīmīgs] kapitāls, ko izmantot zīmolvedībā. Bet šeit ir jautājums par profesionalitāti gan no zīmolvežu puses, gan arī, protams, pašiem noticēt kā valstij, kā nācijai kopumā, ka tie esam mēs."
Liepāja grib būt godīga, kultūru liekot pirmajā vietā
Liepāja pat bez īpašas stratēģijas bija tūristu otrais galamērķis Latvijā. Iegūstot 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, tūrisma attīstība ir kļuvusi par pilsētas prioritāti. Un liepājnieki savu kultūras piedāvājumu tūristiem negrasās likt aiz labāko restorānu saraksta. "Visās aktivitātēs, ko mēs darām, mēs ļoti mērām atdevi, un īpaši brīdī, kad uzcēla koncertzāli, mēs kā pilsēta ieguvām pilnīgi jaunu elpu arī ekonomikas ziņā. Ja pirms tam bija pāris viesnīcas un pāris restorāni, kafejnīcas, tad, kopš uzcēla koncertzāli, mums ir krietni, krietni pieaudzis gan jaunu restorānu un kafejnīcu skaits, gan arī jaunas viesnīcas," stāsta Liepājas valstspilsētas administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne. Tuvojoties 2027. gadam, Liepāja uz kultūras piedāvājumu likšot vēl lielāku akcentu: "Tas ir tas, ar ko Liepāja [lepojas], nu tas ir vienkārši fundamentāli mums, liepājniekiem, asinīs tā kultūra un radošums ielikts. Mēs nemaz nevaram citādāk to pilsētu ne reklamēt, ne arī pievilināt.
Atslēga jau ir tāda jebkurā komunikācijas tēmā – tev ir jābūt godīgam, un tev ir maksimāli godīgi jāstāsta par sevi. Protams, izceļot tās priekšrocības, kas ir."
Latvija tūrisma attīstības ziņā pēdējā vietā Baltijā
Zita Lazdāne uzskata, ka svarīgākais jebkuras vietas tēla veidošanā ir pēctecība, lai nebūtu tā, ka katru gadu mēģinām radīt ko jaunu. Rīgas reklamētāji neslēpj, ka pēdējos divus gadus iet jaunā virzienā ar mērķi Latvijas galvaspilsētu pasniegt kā mūsdienīgu Ziemeļeiropas metropoli. "Ir ļoti liels darbs pēdējo divu gadu laikā paveikts, un tagad mēs redzam jau pamazām augļus gan iekšēji pilsētvidē, mēs redzam, kā mainās noformējums, kā mainās vispār izpratne par to, kas tad ir Rīgas zīmols, un tas pats attiecināms, protams, uz to, kā mēs Rīgu prezentējām ārpus Latvijas," stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Rita Pētersone.
Arī Latvijas reklamētāji iet jaunus ceļus.
Latvijas agrākais sauklis "Zeme, kas dzied" vairs nav priekšplānā. Simtpiecdesmitgades Dziesmu un deju svētki Latvijas tūrisma portālā nav izcelti.
Pasaules ekonomikas foruma 2021. gada pētījumā Latvija tūrisma attīstībā attiecībā pret 2019. gadu bijusi vislēnākā Baltijā. Igaunija, kas aktīvi sevis reklamēšanā pie mums izmanto arī Latvijas slavenības, ierindojas 29. vietā pasaulē, Lietuva 117 valstu konkurencē paliek 42. vietā, bet Latvija – 48. Zīmolu pētniece Lolita Ozoliņa ir skarba: "Šobrīd nav valsts zīmola. Nav valsts zīmola stratēģijas, neskatoties uz to, ko dara Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un citi atbildīgie, ieinteresētās puses šajā kontekstā."
