Lielajos kapos starp sūnām apaugušiem, pelēcīgiem pieminekļiem, sarūsējušiem žogiem un daļēji brūkošām būvēm kā gaismas stars, kā bāka izceļas balta, vien pāris metrus plata kapliča ar pelēku jumtu un krēmkrāsas koka durvīm. Tā ir Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera dzimtas kādreizējā apbedījumu vieta.
"Šīs kapenes ir mazliet tāds triks, jo cilvēki augšā redz tādu mazu, elegantu, neoromantisma būdiņu. [..] Tāda maza, sakrāla celtnīte, bet vietā, kur [it kā būtu jābūt] mazai telpai ar Dievmātes bildi, tur ir spirālveida kāpnes, kas ved dziļumā," Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja, domes deputāte Rita Našeniece ("Jaunā Vienotība") stāsta, ka 19. gadsimta kapličas restaurācija gandrīz pilnīgā ir pabeigta. Tuvākajās dienās atsevišķās vietās piestiprināšot metāla daļas. Tad arī varēšot noņemt celtniecības žogu, kas apjož celtni. Savukārt nākamajā gadā pašvaldība cer uzstādīt metāla sētu.
Kapličas durvis ir atslēgtas, un acu priekšā paveras vītņu kāpnes uz tumšo pazemi. Tur divās baltās telpās ir vietas vairākiem sarkofāgiem. Rīgas pieminekļu aģentūrā stāsta, ka apbedījumi jau sen ir izņemti un, visticamāk, pārapbedīti citviet. Vēl pirms pavasarī sāktā remonta kapenēs bijis kāds pusmetrs sadzīves atkritumu un stikla pudeļu. Bet kopumā pazeme bija labi saglabājusies, tāpēc lielas grūtības darbs neesot sagādājis. Pirmo reizi Krēgera dzimtas kapenēs viesojas arī grāmatas "Lielie kapi Rīgā" autors un filoloģijas zinātņu doktors Juris Millers.
"Ņemot vērā latviešu interesi par kapu kultūru, par kapu vēsturi, jā, šī, manuprāt, būtu lieliska vieta, kur ar laiku izveidot, pirmkārt, Lielo kapu vēsturei veltītu pastāvīgu ekspozīciju un, otrkārt, kur arī eksponēt tieši ar apbedīšanas tradīcijām saistītos artefaktus, kas ir atrasti Lielajos kapos un kurus dažādu iemeslu dēļ varbūt nav iespējams saglabāt tieši tajās vietās, kur tie tika atrasti," komentē Juris Millers.
Kapeņu centrā, paceļot galvu uz augšu, skatam paveras ar kapakmeni nosegta lūka, caur kuru savulaik pazemē nolaida sarkofāgus. Redzētais iespaidojot arī kultūrvēstures pētnieku Gunāru Armanu: "Šobrīd ļoti daudzas kapu plāksnes, padomju laikā sakārtojot gar celiņiem tā kā ekspozīciju, – zem viņām vairs nav tukšuma. Nojaucot pašas kapličas, aizbēra kapliču telpas pazemē. Jura Millera milzīgajā grāmatā jau var palasīties, ka tur pēc kara dzīvoja labi bruņoti bandīti un visā garumā bija savienotas to rindu kapliču pazemes."
No 1700. gadiem līdz pagājušā gadsimta vidum Lielajos kapos apglabāja pat desmitiem tūkstošus cilvēku. Savukārt kapliču ir tikai vairāki desmiti, no kurām atjaunotas ir vien divas. Tā stāsta Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais speciālists Jānis Galdiņš, sakot, ka iecerēts atjaunot vēl vienas kapenes: "Galvenais mērķis, protams, ir sniegt priekšstatu Rīgas iedzīvotājiem par to, kā šeit ir izskatījies. Protams, svarīgi arī, lai tā ir vizuāli pievilcīga un sakopta vide."
Komentējot, vai plānots atjaunot arī citas kapličas, Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais speciālists norāda: "Lielākā daļa no tām, kuras bija tādā bēdīgā stāvoklī pēc tam, kad Rīgas pašvaldība pārņēma šo teritoriju savā īpašumā, ir iekonservētas, tā ka iedzīvotājiem bīstamas vairāk viņas nav. Bet tā, lai varētu atjaunot līdzīgi kā Krēgera kapliču, tas prasīs noteikti daudzus gadus, gadu desmitus, es domāju, un ļoti daudz līdzekļu."
Domes deputāte Našeniece teic, ka Krēgera dzimtas kapličas atjaunošanai pašvaldība veltījusi aptuveni simt tūkstošus eiro. Galvaspilsēta apņēmusies katru gadu veltīt naudu Lielo kapu atjaunošanai. Tiesa, nākamā gada tēriņi vēl neesot zināmi.
