Viņš norāda, ka pirmdien, 5. jūnijā, notika konstruktīvs dialogs ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), kura laikā KM informēja, ka radusi iespēju novirzīt veselības nozarei 1,2 miljonu eiro ietaupījumu.
Savukārt kino nozares finansējums netiks samazināts, bet tiks izvērtēta papildu iespēja pārkārtot atsevišķu kino un citu kultūras nozares projektu maksājumus no 2023. gada uz 2024. gadu, skaidroja kultūras ministrs.
Kā LSM noskaidroja Kultūras ministrijā – puse no 1,2 miljoniem, kurus KM plāno novirzīt veselības nozarei, ir 2023. gada nomas maksu samazinājums "Valsts nekustamajos īpašumos" (VNĪ), savukārt otru pusi veido izdevumu ekonomija, pozīcijas, kuru maksājumus var pārvirzīt uz 2024. gadu, kā arī projekti, kuriem piešķirtais finansējums šogad netiks apgūts.
Vairāk nekā 630 tūkstoši eiro tiks ietaupīti kultūras institūciju ēku – Muzeju krātuves, Rīgas biržas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Brīvības ielas nama – nomas maksu samazinājumos. 238 136 eiro būs pieejami no Rakstniecības un mūzikas muzeja telpu uzturēšanas izdevumu ekonomijas Mežaparka Lielajā estrādē. Ap 110 tūkstošiem eiro, ņemot vērā 2022. gada izdevumus, būs Muzeju krātuves Pulka ielā uzturēšanas izdevumu ekonomija. Savukārt vairāk nekā 100 tūkstoši rasti, atliekot plānoto pētījumu veikšanu, precizējot finansējumu, ņemot vērā pakalpojumu faktiskās izmaksas, kā arī pārceļot atsevišķus maksājumus no šī gada uz nākamo.
"Šim finansējuma samazinājumam nebūs nekādas ietekmes uz kultūras saturu.
Apzināmies, ka arī kultūras sektoram ir jābūt solidāram un jārod iespējas, kuras uz citu ministriju fona ir salīdzinoši mazas. Vienlaikus koalīcijā esmu rosinājis meklēt alternatīvos risinājumus, kur rast finansējumu veselības ministrijas resoram, piemēram – aktualizēt diskusiju un novest to līdz taustāmam rezultātam par bankas virspeļņas nodokli," LSM sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis ministrijām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Tas esot jāizdara līdz 26. maijam, lai jau 16. jūnijā informatīvo ziņojumu varētu skatīt valdībā.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka piekrita, ka finansējums veselības aprūpei ir jāparedz un par to ministrija nav jāpārliecina. Tomēr viņa nevarēja apsolīt, ka izdosies atrast nepieciešamos papildu 140 miljonus eiro. Ja tas neizdosies, tad tiks meklēti citi risinājumi.
Veselības ministre Līga Meņģelsone norādīja, ka pašlaik Latvijā ir izveidojusies kritiska situācija. Pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem ir par 20% vairāk pacientu, kuri iepriekš netika uz izmeklējumiem, nekā plānots. Turklāt, saskaņā ar OECD datiem, ja Eiropa izārstē konkrētu cilvēku skaitu, tad Latvijā tas skaits ir uz pusi mazāks, un to ietekmē inflācija, izmaksas, sabiedrības novecošanās un mazais veselības aprūpes nozares budžets.
Tāpat šobrīd cilvēki spiesti izmantot maksas medicīnu, speciālisti pāriet uz privāto sektoru, kā rezultātā nav ārstu, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Patlaban šī gada degošajām vajadzībām nepieciešami 164,5 miljoni eiro. Ar tiem varētu nodrošināt 90 000 bērnu zobārsta apmeklējumus, 610 000 ambulatoro pakalpojumu vienības, stiprināt ģimenes ārstu prakses, nodrošināt stacionāru pieejamību otrajā pusgadā, kā rezultātā tiktu kompensētas reālo izmaksu atšķirības salīdzinājumā ar tarifu. Tāpat ar šo finansējumu varētu palielināt analīžu un izmeklējumu skaitu laboratorijās.
Vidēji kritiskām vajadzībām šogad būtu nepieciešami 17,3 miljoni eiro, lai, piemēram, cilvēkiem būtu pieejami ģimenes ārsti bez pārtraukumiem atvaļinājumu un citas prombūtnes laikā, bet vēl 11,3 miljoni eiro vajadzīgi papildu darbinieka praksē nodrošināšanai.
