Izstādes autori ir Ukrainas mākslinieku grupa "TIGOIS project", kas savos abstraktajos darbos atspoguļo gan kara nežēlību, gan pārlaicīgas un filozofiskas tēmas. Ņemot vērā izstādes vērienīgumu, tā eksponēta divās Rīgas vietās – Nacionālajā bibliotēkā, kur tā eksponēta ārtelpā un Oranžērijas zālē, un Mākslinieku savienības galerijā.
Lielākā formāta darbi izvietoti ārtelpā pie Nacionālās bibliotēkas un jau pa gabalu pievērš uzmanību ar savu monumentalitāti. Tās ir liela augstuma un 500 un vairāk kilogramu smagas skulptūras, kurās raupjums savijas ar plastiskumu un īpašu izteiksmību. Daļa darbu veidoti tiešā metināšanas tehnikā, izmantojot šāviņu atlūzu metālu.
Izstādes autori ir Ukrainas mākslinieku grupa "TIGOIS project", kas apvieno piecus māksliniekus – tēlniekus un gleznotāju. Izstādi pirmo reizi varēja aplūkot šī gada aprīlī Ļvivas Mākslas pilī Ukrainā.
Mākslinieki šādi izsāp karu. Karš ir mirušo bērnu templis – vēstī mākslinieka Danilo Turija metinātā tērauda skulptūra. Mākslinieks stāstīja: "Piemēram, šis darbs saucas "Sērkociņš kareivis". Un tā doma ir tāda, ka kādam karavīri ir tikai kā sērkociņi, kas ātri aizdegas un ātri nodziest. Cilvēki no tā abstrahējas. Negrib zināt to, ka ir karš. Tas ir jāatgādina aizvien biežāk un skaļāk par to jākliedz."
Savukārt mākslinieku grupas vadītājs Ilja Trofimčuks sacīja: "Šādā veidā es iegūstu savu personisko brīvību. Māksla šobrīd, kopš kara sākuma, ļauj fokusēties uz to, kas ir noderīgs, nodzīvot katru dienu ar kādu mērķi. (..) Emocionālajā plānā man tas ir ļoti svarīgi. Tādējādi es atbrīvoju savu radošo enerģiju, kas man kā māksliniekam ir vienīgais veids, lai es justos harmonijā ar pasauli. Tiklīdz viens darbs ir pabeigts, es ķeros atkal pie nākamā, lai koncentrētu visu savu uzmanību uz mākslu un neizniekotu nevienu savai dzīvei atvēlēto minūti. Karš man ir iemācījis novērtēt laiku. Es priecājos par katru jaunu dienu un daru to, ko es kā mākslinieks protu vislabāk. Tas palīdz man pašam, un es ļoti ceru – spēj uzrunāt arī citus cilvēkus."
Brīvprātīgo kustības "UA&LV" pārstāve Klaida Kalniņa pauda: "Tas apstāklis, ka daļa darbu ir radīti no šāviņu atlūzām, nostrādāja ļoti spēcīgi. Riktīga saikne ar šodienu. Jo viss tur notiek arī šodien."
Ideja izstādi atvest uz Latviju pieder azovietim, Ļvivas "Azov" medicīnas korpusa komandierim Jaroslavam Soloduham un Normundam Kalniņam, kurš regulāri ved palīdzību uz Ukrainu.
Brīvprātīgo kustības pārstāve Kalniņa stāstīja: "Es domāju, ka daudz nemelotu, ja teiktu, ka varbūt šī pat ir viena no ātrāk noorganizētajām izstādēm. Nu, vismaz šāda vēriena izstādēm. Praktiski divu mēnešu laikā viss ir noticis. Kad sapratām, ka ir vērts vest, meklējām padomdevējus. Es uzrunāju Inesi Zagorsku, Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāju Igoru Dobičinu. Kad viņi redzēja šos darbus, viņiem arī bija skaidrs, ka to vajag darīt, un viņi ar visu sirdi pieslēdzās. Vēl gribu atzīmēt, ka viss process ir noticis absolūti bez finansējuma. Tikai ar sabiedrības atbalstu un atsaucību. Tik ļoti emocionāli bija uz Rīgu atvestos darbus izpakot! Jūs pat nevarat iedomāties! Stāvam, pakojam tās galvas, turpat Ukrainas karogi plīvo, un liekas – ārprāts, gandrīz nereāli, bet mēs to esam izdarījuši!"
Izstādē vairākas skulptūras attēlo nāvi ļoti tieši.
Soloduha pauda: "Es redzu šoku cilvēku sejās. Varu pateikt, ka man te, Latvijā, ir lielais brālis. Un, kad mans lielais brālis gāja skatīties skulptūru "Mariupoles spāre", viņš nosēdināja telefonu, to filmēdams. Un viņš teica, es ieskatījos viņai acīs. Ja jūs paskatīsieties uz tām, arī jūs sajutīsiet to efektu."
Soloduha atcerējās, kā pirmo reizi ieraudzīja darbus "TIGOIS project" Trofimčuka darbnīcā: "Iebraucām pie viņa darbnīcā, un es biju vienkārši šokā, redzot šīs iespaidīgās un monumentālās skulptūras. Tad arī radās ideja – parādīt tās Rīgā. Lielākā daļa no tām veltīta kara tematikai un caur abstraktiem tēliem atspoguļo orku zvērības mūsu zemē. Ļoti būtisks aspekts, ka skulptūrās izmantots metāls no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē. Skulptūras pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzstādījām pirms dažām dienām un redzam, ka cilvēkus tās ļoti piesaista ar savu vizuālo izteiksmību un emocionalitāti."
Tēlnieki uz Rīgu atveduši 60 darbu kolekciju, kurā ir gan tēlniecības darbi, gan gleznas.
Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs, tēlnieks Igors Dobičins izstādi raksturojis kā ļoti dzīvu, aktuālu un dziļi personiski izsāpētu mākslu: "Ļoti būtiski ir tas, kas tas ir dzīvs process, ka māksla šeit neatrodas tādā galeriju vai pasūtījuma līmenī, kad mākslinieks domā miera laika mērvienībās un ir attālināts no hamletiskā nostādījuma – dzīvība un nāve. Ukraiņu māksliniekiem šobrīd tas ir tuvu, pat ļoti tuvu. Mēs arī nevaram zināt, varbūt šie mākslinieki jau rīt atradīsies frontē. Tas viss ir ļoti saasināti. Šie darbi ir kā vēstules no frontes. Es domāju, ir ļoti būtiski Latvijas skatītājiem redzēt šo tiešo kontaktu."
