Bibliotēku loma kopumā ir mainījusies
Pagājušā gada nogalē Kultūras ministrijā darbu uzsāka pēc Bibliotēku padomes ierosinājuma izveidotā darba grupa, kas nodarbojas ar Bibliotēku likuma grozījumiem un sniegs ieteikumus politiķiem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidro, ka šādas darba grupas izveide ir nepieciešama, jo "bibliotēku loma kopumā ir mainījusies, un to var izmantot kā resursu tieši demokrātiskos procesos, ņemot vērā dažādas trauksmainības sabiedrībā un dažādus sabiedrības izaicinājumus. Pirmo reizi Eiropas kultūras plānā ir iekļauts uzdevums stiprināt bibliotēkas kā tiltus ar kopienām demokrātiskos procesos."
"Bibliotēka vairs nav tikai grāmatu krātuve, bet arī socializēšanās vieta, kļūstot par daļu no sociālās infrastruktūras," uzsver Kukaine.
Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba izceļ, ka Bibliotēku likuma grozījumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo bibliotēku uzdevumi ir paplašinājušies – bibliotēkas nu ir atbildīgas par kopienas mūžizglītību, informācijas un zinātnes veicināšanu un lasītprasmes veicināšanu. "Šobrīd Eiropā apmēram 15–20% cilvēku piemīt funkcionālais analfabētisms – nespēja izprast tekstu," uz situācijas nopietnību norāda Erba, – "bibliotēka ir demokrātijas stūrakmens un pamatakmens, un likums ir jāpielāgo mainīgajiem laikiem."
Jautājums ir par reģionālo politiku
Katrīna Kukaine norāda, ka problēma ir arī ar bibliotekāra profesijas nenovērtētību un zemo atalgojumu, kas neveicina jauno profesionāļu piesaisti nomales bibliotēkām. Tomēr Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš uzsver, ka bibliotēku jautājums ir cieši saistīts ar reģionālo politiku. Kvalitatīvu valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšana reģionos ir būtiska, lai cilvēki varētu izvēlēties dzīvot ārpus lielajām pilsētām, un šobrīd tā nav.
Bibliotēku padome no pašvaldībām, kurās tiek slēgtas bibliotēkas, vēlas dzirdēt skaidru piedāvājumu tam, kā iedzīvotājiem turpmāk tiks nodrošināts bibliotekārais pakalpojums, un tā ir vairāku risinājumu kombinācija, klāsta Uldis Zariņš – kur atrodas pašvaldībai tuvākā bibliotēka, kādas ir iedzīvotāju iespējas tur nokļūt, tajā skaitā ar sabiedrisko transportu. Limbažu pašvaldība, kura plāno slēgt vienu no divām novada bibliotēkām, solot pakalpojuma sniegšanu mājās – aizvedot uz cilvēka mājām datoru ar internetu un palīdzot to izmantot.
Tomēr lielākā problēma, kurai šobrīd nav rasts risinājums:
"Cilvēkam vajag satikt citus dzīvus cilvēkus, un bieži vien reģionos bibliotēka ir šī satikšanās vieta,"
norāda Zariņš, uzsverot, ka jo īpaši šī nepieciešamība pēc vietas, kur klātienē socializēties, ir izgaismojusies pēc pandēmijas laika.
Risinājums: kopienu bibliotēkas?
Viens no risinājumiem, lai saglabātu bibliotēku pieejamību vietējām kopienām, ir hibrīda formātu un kopienu bibliotēku izveide. Šie formāti dotu iespēju pielāgot bibliotēkas konkrētās kopienas vajadzībām un īpatnībām, tā kļūstot par elastīgām un daudzfunkcionālām iestādēm.
Arī kopienu bibliotēkas, ko pārvalda nevalstiskās organizācijas vai brīvprātīgie, varētu būt risinājums, īpaši mazākos ciematos, kur pašvaldībai ir grūti uzturēt pilnvērtīgu bibliotēku. Šāda pieeja veicinātu kopienas iesaisti un atbildību par bibliotēkas uzturēšanu un attīstību. Svarīgi domāt arī par sasniedzamību un zaļo kursu – zaļiem pārvietošanās līdzekļiem. "Siguldā vasarās, piemēram, darbojas velo bibliotēka, kas piedāvā grāmatas aizvest uz mājām ar velosipēdiem, izmantojot skolēnu darbaspēku," stāsta Kukaine.
Šobrīd sešdesmit divās Latvijas bibliotēkās ir ieviesti vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanās centri, kur iespējams saņemt visus pašvaldības un valsts pakalpojumus, arī digitālos. Kukaine norāda, ka viens no ieguvumiem šādos apvienojumos ir iespēja, ka cilvēks, kas ieradies pēc kāda pakalpojuma, var tikt ieinteresēts citos bibliotēkas pakalpojumos, tā piepildot šīs ēkas ar dzīvību. Tomēr, uzsver Kukaine, "svarīgi saprast, ka bibliotēkām šī vidutāja funkcija starp pašvaldību vai valsts pakalpojumiem un iedzīvotāju ir tikai viena no – bibliotēkām ir vēl daudzas citas funkcijas, kas vērstas tieši uz individuālo lasītāju, jo tās nav tikai rupors valsts un pašvaldības informācijai un pakalpojumiem – tām ir jāstrādā ar cilvēku un viņa vēlmēm."
