Labrīt

Re:Check: Vai līdz šim lauksaimniecības dzīvniekus varēja kaut bez sertifikāta?

Labrīt

Talsos ražo atmīnēšanas iekārtas; pēc kara tās vajadzēs vēl 50 gadus

Anatomijas muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Profesora Hohštetera anatomiskais kabinets"

Ķermeņi, kas kalpoja zinātnei. Anatomijas muzejā atklās «Profesora Hohštetera kabinetu»

Ceturtdien, 5. septembrī, Anatomijas muzejā atvērs jaunu ļoti nozīmīgu ekspozīciju "Profesora Hohštetera anatomiskais kabinets". Tās pamatā ir vēsturisko anatomisko preparātu kolekcija, ko pirms vairākiem gadiem muzejs saņēma kā dāvinājumu no Šveices.

Ja mūsu muzejā līdz šim apskatāmie eksponāti atspoguļo galvenokārt 20. gadsimta sākumu, tad jauniegūtā kolekcija ir ieskats daudz tālākā vēsturē, jo tās senākie priekšmeti nāk no 18. gadsimta.

Jauniegūtā kolekcija jo īpaši spilgti atspoguļo anatomijas divas puses – līdzās zinātniskajai arī cilvēcisko, jo daļu tās eksponātu grūti uztvert distancēti, nedomājot par cilvēku, kura ķermenis kalpojis zinātnei.

Kolekcija ir arī ļoti spilgta laika liecība, tā atklāj anatomu metodes laikā, kad formalīns vēl nebija atklāts, stāsta Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete: "Tā kā formalīnu izgudroja tikai 19. gadsimta beigās, atklājot to, ka, formalīnā ievietojot ķermeņa daļas, tās ilgi saglabājas nemainīgas, un tādējādi sāka gatavot vairāk slapjos preparātus, tad līdz 19. gadsimta beigām tomēr prevalēja sausie preparāti. Tā kā lielākā daļa no preparātiem, ko varēs redzēt šajā jaunā ekspozīcijā, ir veidoti mākslīgas mumifikācijas ceļā. Tos izžāvējot, tad dažādi apstrādājot un demonstrējot gan muskuļus, gan asinsvadus, gan arī dobos orgānus."

Būs arī vairāki preparāti, ko varēs aplūkot tikai gida klātbūtnē, jo tie pieprasa plašāku skaidrojumu, citādi var tikt nepareizi uztverti.

Muzeja vadītāja skaidro: "Nesagatavotam apmeklētājam tie var šķist šokējoši, bet tāds nekad, nekad, nekad nav bijis šo preparātu mērķis. To mērķis bijis vienmēr kaut ko demonstrēt zinātniekiem, medicīnas studentiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to pavisam daži no preparātiem būs apskatāmi tikai gida klātbūtnē."

Runa galvenokārt ir par preparātiem, kas saistīti ar bērniem. Kāpēc tieši bērni? Atbilde slēpjas pilnīgi atšķirīgajā situācijā, kāda valdīja medicīnā un zinātnē pirms vairāk nekā 200 gadiem un līdz pat 20. gadsimtam. "Ir vairāki iemesli, kāpēc vēsturiskajās anatomiskajās kolekcijās ir šie bērnu preparāti. Pirmais un galvenais iemesls ir tā milzīgā bērnu mirstība, kas bija pirms 20. gadsimta visiem medicīnas atklājumiem. Ir pat teikts, ka tolaik līdz piecu gadu vecumam izdzīvoja viens no pieciem bērniem.

Anatomiem bija vieglāk bērnus pārpirkt vai nu no bērnunamiem vai nu no vecākiem, kas bērnus atdeva zinātniskajai izpētei.

Bija arī praktiski iemesli, jo bērnu preparātus bija vieglāk pagatavot, mazāk vajadzēja visu izejvielu. Turklāt tos bija arī vieglāk pārvadāt," stāsta Ieva Lībiete.

Viens no senākajiem un centrālākajiem eksponātiem jauniegūtajā kolekcijā ir 18. gadsimta nogales preparāts – mumificēts bērns ar iekrāsotiem asinsvadiem, kas demonstrē cilvēka ķermeņa asinsvadu gaitu. Kopumā kolekciju veido 35 vienības.

Tā ir neliela daļa no ļoti plašās austriešu izcelsmes Šveices anatoma Artūra fon Hohštetera kolekcijas, ko viņš sakrāja savas dzīves laikā, bieži vien glābjot no iznīcības vēsturiskos 18., 19. un arī 20. gadsimta sākuma preparātus, kas līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību vairs netika uzskatīti par vērtību. Muzeja vadītāja atzīmē: "Profesors Hohšteters teica – nē! Tām ir tik liela vērtība! Šīs kolekcijas nekad neaizstās modeļi, zīmējumi vai kaut kādi digitāli risinājumi, tās ir jāturpina lietot studentu apmācībā.

Līdz ar to viņš principā to kolekciju ieguva no tām lietām, ko citas institūcijas vienkārši meta ārā.

Ir tāds stāsts, kā pie profesora Hohštetera 70. gados ierodas apkopējs ar maisu, ko viņš ir izvilcis ārā no miskastes, un saka – varbūt tevi tas interesē? Un tur ir iekšā bērnu galvaskausi dažādās attīstības stadijās. Viņš to visu paņem. Šādā veidā tā lielā kolekcija izveidojas."

Lai mūsu muzejam dāvinātos preparātus varētu izlikt ekspozīcijā, rūpīgu darbu ar tiem veicis restaurators Fabians Naiskenvirts: "Lielākais izaicinājums bija skeletu sagatavošana eksponēšanai, jo bija jānovērš dažādi bojājumi, kas tiem laika gaitā bija radušies.

Tāpat bija ļoti uzmanīgi jādarbojas arī ar slapjajiem preparātiem. Tos atsūtīja plastikāta kastēs, no kurām tos vajadzēja pārvietot uz speciālajiem muzeja traukiem un precīzi salikt un pozicionēt."

Jaunā ekspozīcija "Profesora Hohštetera kabinets" Anatomijas muzejā būs skatāma no ceturtdienas, 5. septembra.

Ceturtdien 15.00, 17.00 un 19.00, piektdien 13.00, 15.00 un 17.00, sestdien 13.00, 15.00 un 17.00 būs iespējams noklausīties gida stāstījumu par jauno ekspozīciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti