Dienas ziņas

Daudzbērnu ģimenes pulcējas zoodārzā

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Maija dziedājumi notiek arī suitos

«Mēs nākam no pagātnes». Pirmais maija dziedājums «Gāču» mājās suitos

Maijs Romas Katoļu baznīcas kalendārā ir svētās Jaunavas Marijas mēnesis, tad Dievmātei tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas, saukti arī par maija dziedājumiem. Šī tradīcija visspilgtāk saglabājusies Latgalē. Lai zinātu, kāda tā ir Kurzemē, jādodas uz suitiem, tas ir, Alsungas, Gudenieku vai Jūrkalnes pagastiem, kur šīs tradīcijas kopj joprojām.

Uz pirmo maija dziedājumu suitos aicinājusi Lidija Jansone savās dzimtas mājās "Gāčās". Tās ir mājas ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, kas nodots no paaudzes paaudzē, arī maija dziedājumu tradīcija. Pirms vairākiem gadiem te atjaunota mājas kapela.

"Šeit tās kapelas ir bijušas vectēva laikā. Un tā kā šeit pēc mūsu izsūtīšanas bija ieplānots veidot kolhoza centru un kolhoza centrā šādas svētlietas neiederējās, tās lūdza nozāģēt, ar visām skulptūrām jau pirmajos Jāņos sadedzināja kalnā. Mēs nākam no pagātnes. Viss, kas vecvecākiem bija svēts, mums tomēr ir nozīmīgs arī mūsdienās," stāsta suitu tradīciju kopēja, "Gāču" saimniece Lidija Jansone.

Maijs Romas Katoļu baznīcas kalendārā ir svētās Jaunavas Marijas mēnesis – laiks, kad Dievmātei tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas. Tie pārsvarā notiek brīvā dabā ceļmalās vai pie mājām izvietotiem krustiem.

"Tiek lūgts, Rožukroņa lūgšana, un tad tiek dziedātas dažādas dziesmas Dievmātes godam. Un pats svarīgākais – Vissvētākās Jaunavas Marijas litānija tiek dziedāta," skaidro Kuldīgas, Alsungas, Gudenieku, Jūrkalnes draudžu priesteris Vjačeslavs Bogdanovs.

Šī ir viena no spilgtākajām tautas dievbijības izpausmēm Latgalē, kas kā vienota vērtība kopā ar mirušo ofīcija tradīciju Latgalē un Augšzemē iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Kurzemē spēcīgas katoļu tradīcijas joprojām ir suitos, tāpēc arī te maijā vairākas reizes nedēļā katru reizi citā vietā ļaudis pulcējas un godina Jaunavu Mariju.

"Man dod Dieva svētību, es izlūdzos dievmammīti, vārdsakot, kādreiz kādās grūtībās. Un tādā veidā tik tiešām man palīdz, jo mēs jau no bērna kājas – mana mammīte vienmēr mani audzinājusi reliģiskā garā. Tas man ir pamatos," stāsta Gudenieku pagasta iedzīvotājs Dominiks Meirupskis.

Kurzemē vēl pagājušā gadsimta 20. gadu vidū bijuši šādi dziedājumi, pamazām sāka izzust, kad uzlabojies dzīves līmenis un bija vieglāk nokļūt līdz baznīcai. Padomju gadi šo tradīciju pārtrauca. Šai reizē izskanēja arī lūgšanas par mieru Ukrainā un citviet, arī par mūsu tautu, mājām un ģimeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti