Latvijas Leļļu teātra repertuārā ir vairāk nekā desmit izrāžu bērniem krievu valodā, tostarp "Drosmīgā mangusta Rikitikitavi piedzīvojumi", pasakas par Sniegbaltīti, Princesi uz zirņa, Sarkangalvīti. Un tagad ir pēdējā iespēja tās redzēt. Jaunajā sezonā izrāžu krievu valodā nebūs.
"Tas ir Kultūras ministrijas rīkojums, kas stāsies spēkā nākamās sezonas sākumā. Pašlaik mums ir pārejas posms. Mēs spēlējam gandrīz visas izrādes, kas mums ir krievu valodā. Jaunas neiestudējam. Līdz sezonas beigām spēlēsim, pēc šīs sezonas mēs tās vairāk nespēlēsim," pastāstīja teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe.
Kultūras ministrijā savu rīkojumu skaidro ar izglītības politiku. "Tas notiek, ejot līdzi izmaiņām izglītības politikā, atbilstoši kurām no šā gada 1. septembra izglītības process pakāpeniski pāriet tikai uz latviešu valodu, sākot tieši ar pirmsskolas izglītību. Tāpēc Latvijas Leļļu teātris, kam līdz šim bija izrādes gan latviešu, gan krievu valodā, arī pakāpeniski pāriet tikai uz latviešu valodu," skaidroja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūras politikas jautājumos Uldis Zariņš.
Teātra administrācijā izjūtas ir ļoti dažādas. "Pirmā reakcija – kāpēc tā ir jādara? No otras puses, mums kā kultūras iestādei viens no uzdevumiem ir izglītība. Un ministrijas rīkojums ir saistīts ar izglītības pāreju uz latviešu valodu, bet viens no šiem posmiem ir māksla.
Nodrošināt bērniem repertuāru krievu valodā deleģēts Mihaila Čehova teātrim. Tas būs viņu uzdevums. Tā es sapratu no sarunas ar ministriju," sacīja Eihe.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra repertuārā ir tikai trīs bērnu izrādes krievu valodā. Vai to būs vairāk, nav zināms.
Izrādes krievu valodā bērniem agrāk bija arī Daugavpils teātrī. Taču tās tika atceltas Covid-19 pandēmijas laikā un pagaidām nav atjaunotas.
Pedagoģe un izglītības attīstības centra "Insait" vadītāja Katerīna Kazanovska vērtēja, ka atteikšanās no bērnu izrādēm krievu valodā ir slikta ideja: "Kopumā bērna personības morāli ētiskā veidošanās ir iespējama tajā valodā, kuru bērns vislabāk saprot! Tāpēc tagad aizliegt mazajiem bērniem literatūru krievu valodā, izrādes, iespēju iet uz kino un pārrunāt, un dziļi izprast filmas saturu,
manuprāt, tas veicina to, ka nākotne būs zināma marginalizācija, Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem būs zemāks kultūras līmenis.
Vienkārši tāpēc, ka, ja bērns četru piecu gadu vecumā nav varējis iepazīties ar mākslu, iepazīties ar kino un ar prieku sākt uz to iet, tad līdz brīdim, kad viņš sāks saprast filmas latviešu valodā, kad viņš sāks saprast izrādes latviešu valodā, viņam tas viss visdrīzāk būs vienkārši neinteresanti."
Mārtiņš Eihe pieļauj, ka vispirms būtu vērts apspriest, kādas būs sekas: "Ja runājam par maziem bērniem un valodu, es neesmu tāda veida speciālists, lai par to spriestu. Šajā gadījumā tas droši vien ir jautājums vairāk tiem, kuri pieņem lēmumu. Kā mēs tālāk dzīvojam? Varbūt ļoti dažādi. Kāds uzskata – ja bērns aug ģimenē, kurā runā vairākās valodās, tad sākumā viņam būs sarežģītāk, bet vēlāk daudz vieglāk nekā daudziem citiem bērniem. Jo viņš ir iemācījies domāt citādi. Tas jājautā bērnu psihologiem. Iespējams, par to vajag sarīkot diskusiju."
Uldis Zariņš paskaidro, ka mazākumtautībām ir arī citas iespējas patērēt kultūras informāciju krievu valodā: "Valsts teātri nav vienīgie, kas piedāvā kultūras saturu, arī teātra izrādes, arī bērnu auditorijai. Tātad arī komercsektors aktīvi strādā, un man negribētos apgalvot, ka bērni, kuriem dzimtā valoda ir krievu, ar šo lēmumu tiks atstāti pilnīgi bez nekādām iespējām baudīt kultūru krievu valodā."
Atsakoties no izrādēm krievu valodā, Latvijas Leļļu teātris zaudēs aptuveni trešdaļu peļņas. Pēc valdes locekļa teiktā, aktieriem, kuri bija iesaistīti izrādēs krievu valodā, cits darbs nebūs jāmeklē, viņi turpinās spēlēt, taču izrādēs latviešu valodā.
