Kad Latvijas Radio viesojas Turaidas muzejrezervātā, tur notiek pēdējie uzkopšanas darbi ēkās, ko ziemā aktīvi neizmantoja, vai arī durvis atslēdza tikai pēc īpaša pieprasījuma ekskursantu grupām un prominentiem viesiem. Vasaras sezonu, kas šajā muzejā iezīmēta no 1. maija līdz 1. novembrim, turaidieši svin ar plašu ekskursiju programmu, kas sākas šodien dienas vidū, bet turpināsies līdz vēlākai pēcpusdienai.
Daudzi vēl nezina, ka netālu no slavenākā apmeklējumu objekta, rekonstruētās Turaidas pils – atjaunota Klaušinieku māja.
"Cik man zināms, šī klaušinieku māja ir vienīgā Baltijā, kas ir restaurēta un kurā ir iekārtota ekspozīcija. Klaušinieki nāk no vārda "klaušas" – tas ir nesamaksāts darbs muižas labā. Te ir vieta, kur varēja pārgulēt un drēbes izžāvēt. Tā kā hostelis mūsu dienās. Šeit atradās arī sols, kur klaušinieki, kas slikti bija strādājuši, tika pērti," Kleķa ēkā ar salmu jumtu stāstīja pētnieks Edgars Ceske.
Turaidas muižā, kuras galvenā ēka vairs neeksistē, vasarā klaušās gājuši 70 – 80 cilvēki, ziemas laikā – mazāk. Arī no klaušinieku mājas bija saglabājusies tikai vidusdaļa, kur kolhoza laikā turētas cūkas. Ar 12 digitālo programmu atbalstu te mūsdienu ekskursants var iziet cauri sezonālajam lauku darba ritmam kā Edvarda Virzas "Straumēnos", uzzināt, ko cilvēki tolaik ēda, kā svinēja svētkus, kā tika ievēroti likumi, un, pats galvenais – kā attīstījās latviešu pašapziņa.
"Ekspozīcijā mēs gribējām pastāstīt stāstu par latviešu tautas noieto ceļu no klaušinieka statusa līdz valstij, līdz pilsonim," teica Ceske.
Ekspozīcijai "Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē" un Lībiešu takā šis gads ir īpašs, jo 2023. gads starptautiski ir pasludināts par lībiešu kultūras mantojuma gadu, uzsvēra vēsturniece Ligita Beitiņa.
"Mūsu muzejs, protams, iesaistās, jo Turaida ir lībiešu zeme, jau no 10. gadsimta šo pilskalnu apdzīvoja lībieši. Īpašās aktivitātes mums ir sākušās jau ar gada sākumu, katru mēnesi mūsu mājas lapā tiek publicēti raksti par lībiešu tēmu, par Turaidas lībiešiem, par Gaujas lībiešiem, par to, kā mēs viņus muzejā atspoguļojam," norādīja Beitiņa.
Turaidas muzejrezervāts ir viens no apmeklētākajiem Latvijā, uzsvēra izglītojošā darba un komunikācijas vadītāja Gunta Zaķīte, izsakot cerību, ka šosezon tūrisms atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī. Ka ārzemju tūristu grupas atkal būs lielākas un pienesumu dos arī Dziesmusvētku laiks, kad muzejā paredzēta virtuāla izstāde par Dziesmusvētku tradīciju Siguldas novadā. Muzejs cenšoties katru sezonu nākt klajā ar kādu jaunumu.
"Pirmkārt, tas jaunais ir intfrastruktūras objekts – karte pie ieejas mūsu rezervātā, kas daudz izteiksmīgāk izskaidros apmeklētājiem mūsu tematiskos objektus. Arī ekspozīcijas būs papildinātas ar īpašo bērnu līniju," klāstīja Zaķīte.
Turaidas muzeja bērnu līnijas varonis ir zēns Dāvids, uziets zīmējumā uz sena ķieģeļa. Darbinieki vērš uzmanību, ka tūrisma objekts būs atvērts arī garajās brīvdienās no 4. līdz 7. maijam, savukārt 10.maijā šeit ar koncertu svinēs Maijas vārdadienu, jo tāds bija Turaidas Rozes vārds.
