Viens no galvenajiem "Artdocfest" mērķiem ir sabiedrībā veidot brīvu diskusiju. Šodienas politisko notikumu kontekstā ne vien šāda diskusija, bet arī festivāla norise Krievijā nav iespējama, tāpēc Rīga kļuvusi par krievu dokumentālā kino pasaules galvaspilsētu.
„Paradoksāli,” uzsver režisors, producents un festivāla prezidents Vitālijs Manskis, „ka lielākā daļa mūsu programmas filmu ar Krieviju saistītas tiešā veidā, taču tajā valstī tās izrādīt nevar.”
Un iemesli ir pavisam cilvēcīgi: uz ekrāna notiekošais apdraud gan filmu autoru, gan varoņu karjeras un pat dzīvības. Ironiski, ka par īsteno Krieviju šodien vēsta filmas, kuras tapušas pat tūkstošiem kilometru attālumā no Krievijas robežām.
Vitālijs Manskis dzimis 1963. gadā Ļvovā, Ukrainā. Pēc studijām VGIK (Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūts) viņš strādājis televīzijā, veidojot autorprogrammas, kā arī uzņēmis vairāk nekā 30 dokumentālās filmas, kas saņēmušas virkni balvu – arī Lokarno, Sanfrancisko, Sanktpēterburgā – un izrādītas arī Amsterdamā, Kannās. 2014. gada pavasarī viņš parakstīja atklātu vēstuli „Mēs esam ar jums!”, tā paužot arī savu attieksmi pret notiekošo Ukrainā.
2007. gadā iedibinātais festivāls "Artdocfest" izrāda dokumentālo kino krievu valodā, taču pēdējos gados tās ir filmas, kuras producētas visā pasaulē, retāk - pašā Krievijā. Festivāls ik gadu uzsver dokumentālā kino mākslinieciskās valodas attīstību.
Jau vēstīts, ka 2014. gada 19. novembrī Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka turpmāk valsts atbalsts netiks piešķirts nevienam projektam, kurā iesaistīts Vitālijs Manskis, tostarp arī "Artdocfest", par iemeslu minot Manska „pretvalstiskās darbības”, kuras līdz šim tā arī nav konkretizētas.
„Manskim nav tiesību prasīt naudu no valsts, ar kuras pozīcijām viņš nav mierā,” uzsvēra augstais ierēdnis, tā principiāli pieliekot punktu "Artdocfest" pastāvēšanai Krievijas teritorijā. Taču festivāla nozīmīgums jau sen netiek apšaubīts – žūrijā šo gadu laikā bijuši arī mākslinieks Oļegs Kuļiks un Venēcijas kinofestivāla laureāts un "Oskara" nominants Andrejs Zvjagincevs.
Šogad abu festivālu – "Artdocfest" un "Riga IFF" – sadarbībā uz "Splendid Palace" lielā ekrāna atdzīvosies neērtas tēmas: vai diktatūra Čečenijā ir vienīgā iespējamā valstiskās pārvaldes forma, vai cilvēkam ir tiesības uz laimi, arī ja viņa seksuālā orientācija nav tradicionāla, un kāda ir narkomānu dzīve valstī, kurā narkomānija formāli nepastāv?
Šogad programmā iekļauta arī paša Manska jaunākā filma „Ikonoskops”, kura atklāj televīzijas maģiju, no kuras izvairīties, šķiet, spēj tikai Amazones džungļos dzīvojošie. Arī lielākā daļa to autoru, kuru filmas iekļautas programmā, šogad ieradīsies Rīgā, lai pēc katras filmas seansa piedalītos diskusijā – par pašām filmām, par Krieviju, par tēmām, par kurām arī Latvijas sabiedrībā saruna ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama.
Pilna "Artdocfest" filmu programma – septiņas no aizvadītā gada spilgtākajām dokumentālajām filmām ne vien Krievijas un Eiropas, bet arī pasaules kontekstā – publicēta Rīgas Starptautiskā kino festivāla mājaslapā rigaiff.lv.
