Filma iekļaujas simtgades programmā, tikko noslēdzies darbs pie tās montāžas, un pirmizrāde būs skatāma pēc mēneša – 11.oktobrī.
Kurtam Fridrihsonam šonedēļ apritēja 107.gadskārta, viņš bija patiesi neatkarīga un ar izcilu gara spēku apveltīta personība, kura devums mūsu kultūrā vēl ir pārāk maz izcelts un novērtēts.
Gundega Repše jau no bērnības personīgi pazina Kurtu Fridrihsonu, māksliniekam viņa jau veltījusi vairākas grāmatas un izstādes.
Tagad būs arī filma, kas tapusi trīs gadu laikā, tādējādi ļaujot Fridrihsona personībai pieskarties vēl daudz dziļāk un pamatīgāk.
Kopā ar filmēšanas grupu Gundega Repše izbraukājusi arī viņa dzīvē nozīmīgas vietas ārpus Latvijas, un atzīst, ka šie īstenības pieskārieni bijuši ļoti svarīgi.
Viena no gūtajām atziņām – viņam piemita reti sastopama garīga noturība un tieši tā ļāva pārvarēt arī pašus kritiskākos brīžus.
“Tā garīgā noturība parādās, kad apskati cilvēka mūžu biogrāfiskā griezumā, un nāc pie secinājuma, ka šo cilvēku, viņa dvēseli izglābj ticība pašai mākslai. Nekādam Dievam, nekādai konfesijai, bet tieši mākslai, kam viņš ir veltījies pats, tā beigās arī viņu izglābj. Arī vissarežģītākajās un dramatiskākajās dzīves situācijās,” stāstīja Gundega Repše.
“Ar to gribu teikt, ka. ja izsūtījumā viņš nebūtu nodarbojies ar mākslu, es domāju, ar viņu būtu bijis cauri,” rezumēja Repše.
Filmā skan Kurta Fridrihsona dēla Gustava Fridrihsona mūzika, noskaņas ziņā ļoti atbilstoša filmas stāstam. Stāsts veidots kā pieskārieni Fridrihsona mākslai un dzīvei, izmantojot vairāk tēlainus izteiksmes līdzekļus un atsakoties no tiešas dokumentalitātes, stāstīja režisore Dzintra Geka.
“Es pilnībā attiecos no kinohronikas, kura ir, protams, ļoti daudz un bagātīga. Es varētu rādīt 50., 60., 70.gadus. Bet sākot filmēt, mēs sapratām, ka mēs ar šiem kadriem nevaram sadzīvot un mums jādodas pa Kurta Fridrihsona pēdām vai viņa iztēles pēdām. Filmēšanas grupa bija Kazahstānā, Venēcijā, Parīzē, protams, un mēs pēkšņi ieraudzījām absolūti precīzus kadrus filmā, kas sasaucās ar Kurta Fridrihsona darbiem. Tātad bija iespēja šo vairāku gadu laikā radīt kāda unikāla, brīnišķīga cilvēka Kurta Fridrihsona pasauli,” klāstīja Dzintra Geka.
Filmā piedalās aktieris Tālivaldis Lasmanis, kurš iejūtas Kurta Fridrihsona tēlā, un filma mēģina uzburt pasauli, kādu to varēja redzēt pats mākslinieks. Izmantoti viņa mākslas darbi, fotogrāfijas, arī cilvēku atmiņu stāsti, kuros Fridrihsons atklājas kā mākslinieks, domātājs, autsaiders un arī mīlētājs.
“Nu es tagad to saprotu, ka viņš bija tik ārkārtīgi aizrautīgs mīlētājs. To piedzīvot nemaz daudziem nav lemts. Pēc tām viņa vēstulēm un viņa runām un tā tālāk… Nu tas ir viņa temperaments, kas aizrauj!” atzina filmas varone Dagnija Sīriusa.
Jo lielāka distance mūs šķir no Fridrihsona fiziskās esamības, jo spilgtāk ieraugāms viņa personības spēks – atzina Gundega Repše, tikai tādas īstas vēlmes to ieraudzīt diemžēl arī vēl šodien nav.
“Nenoliegšu, ka man ir tāda sajūta, ka tāds īsts revanšs gan viņa mākslai, gan viņa personībai īstenībā nav noticis,” sacīja Gundega Repše.
“Tas ir noticis joprojām šaurā inteliģentu lokā. Es domāju, ka tas ir tieši tāpēc, ka vecie taustekļi un čekas pinekļi nekur nav pazuduši un šī cilvēka nenomiršana vēl pagaidām cilvēku apziņā, tas šīs aprindas ļoti tracina un viņi joprojām negrib viņu pieskaitīt mūsu mākslas zelta aprindām. Nu man liekas, ka šī filma drusku ir tāda taisnības uzvara varbūt,” pauda Repše.
Dzintras Gekas un Gundegas Repšes kopdarbs – dokumentālā filma „Kurts Fridrihsons” pirmizrādi piedzīvos aptuveni pēc mēneša – 11.oktobrī.
