Sadaļas Sadaļas

VIDEO un FOTO: Filmas «Zeme, kas dzied» veidotāji rekonstruē vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama fasādi

Norisinās sagatavošanās process vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” filmēšanas otrajam posmam. Tā uzņemšana sāksies ziemā, bet jau 9. septembrī filmas radošā komanda un aktieri devās uz kinopilsētu "Cinevilla", lai apskatītu vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes būvniecības procesu un pašu spēkiem sāktu pārstādīt kokus filmēšanas vajadzībām, informēja filmas veidotāji.

Filmas “Zeme, kas dzied” režisors Māris Martinsons kopā ar komandu šobrīd veic apjomīgus sagatavošanās darbus turpmākajiem vēsturiskās spēlfilmas filmēšanas posmiem nākamā gada ziemā un vasarā. Filmēšana daļēji norisināsies lielākajā filmēšanas laukumā Latvijā – "Cinevillā", kur īpaši filmēšanas vajadzībām tiek būvēta viena no svarīgākajām filmas lokācijām – vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama fasāde. Nams tika uzcelts 1869. gadā pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta, bet 1908. gadā tas nodega.

Vienlaikus ar “Zeme, kas dzied” radošās komandas un aktieru Aināra Ančevska (filmā atveido J. F. Baumani) un Andra Buļa (atveido uzņēmēju Rihardu Tomsonu) iesaisti ir uzsākts koku pārstādīšanas process, lai vēlāk būtu iespēja izveidot namam piegulošo daļu no Lielās Parka ielas (tagadējā Merķeļa ielas), norādīja filmas pārstāvji.

Kā atzina “Zeme, kas dzied” scenārija līdzautors Dainis Īvāns, Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes izbūvei "Cinevillā" ir īpaša nozīme ne tikai filmas tapšanas procesā. Tā ir nozīmīga sabiedrībai kopumā, jo pēc vēsturiskās spēlfilmas pabeigšanas fasāde vēl kādu laiku būs pieejama apskatei kinopilsētiņas apmeklētājiem.

Dainis Īvāns skaidroja:

“Rīgas Latviešu biedrības namu varētu saukt par pirmo latviešu valdības māju, jo tieši tur dzima pirmās latviešu tautai nozīmīgās idejas, tur tikās gaišākie prāti –

šī vieta bija reizē gan parlaments, gan izpildvara. Vienlaikus tas bija arī kultūras centrs, kur tika organizēts teātris, veidojās koru kustība, norisinājās jautājumu un atbilžu vakari. Tieši pie šī nama fasādes ir tapušas leģendārās Pirmo latviešu dziesmu svētku gājiena fotogrāfijas. Tādēļ esmu patiesi priecīgs par iespēju nodot nākamajām paaudzēm ne tikai stāstu par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu un to fundamentālo nozīmi neatkarīgas Latvijas veidošanā, bet arī sniegt iespēju Latvijas iedzīvotājiem un viesiem apskatīt, kā šī mūsu kultūrai svarīgā ēka ir izskatījusies tās patiesajā mērogā.”

Spēlfilmā tiks atklātas unikālas vēsturiskas epizodes, kas norisinājušās pie Rīgas Latviešu biedrības nama. To vidū – sākums pirmajam svētku gājienam, pulcējot nedaudz vairāk par tūkstoti latviešu dziedātāju no visas Latvijas ceļā uz pirmo vēsturisko kopkoncertu Ķeizardārza estrādē, atklāja filmas veidotāji.

Topošās vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” mākslinieks Mārtiņš Kalseris pastāstīja, ka viņam ar filmas palīdzību ir ļoti svarīgi nodot skatītājiem vēsturisko patiesīgumu: “Vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības ēka vairs neeksistē, bet arhīvā mums izdevās atrast vienu rasējumu ar liecību par to, kāda šī fasāde tika būvēta, kā vairākas reizes pārbūvēta un kā izskatījās laikā, kad darbojās mūsu filmas varoņi. Ēka bija specifiska, no mūsdienu viedokļa – ar dažādām dīvainībām. Piemēram, ieeja bija nevis no centrālās fasādes vidus, bet no sāniem.

Šādu ēku filmēšanas vajadzībām mēs nekur nepiemeklētu, tādēļ vēsturiskā patiesīguma vārdā esam nolēmuši fasādi uzbūvēt.

Iztēlojoties, kā šī ēka reāli izskatījās dzīvē un apvienojot savu un režisora, scenārista, operatoru un citu filmas komandas pārstāvju vīziju, mēs šobrīd radām realitāti vēsturiskās Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes veidolā, lai to nodotu skatītājiem visā pasaulē. Ir saglabājies ļoti maz liecību par filmā atspoguļoto laiku, kurš no mūsdienu viedokļa šķiet latviešu tautai vissvarīgākais – pārmaiņas bija ļoti spēcīgas un dramatiskas, tieši toreizējie cilvēki veidoja mūsu kultūru un pašapziņu. Tā laika pasaule mūsdienās ir pilnībā zudusi, tādēļ mans lielākais gandarījums ir redzēt, kā tautas vēsturē tik nozīmīga vieta ar manas iztēles palīdzību pamazām kļūst par reālu objektu, ko nodot nākamajām paaudzēm.”

Vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” pamatā ir stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā. Tās pirmizrāde plānota 2023. gadā, kad tiks atzīmēta šīs unikālās tradīcijas 150. jubileja. Filma top ar Nacionālā kino centra atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt