LSM tiešraižu ieraksti

100 g kultūras diskusija. Vai padomju laika arhitektūra ir vērtība?

Mans zaļais dārzs

Mans zaļais dārzs. 6. raidījums

RIGA IFF 2020 ATKLĀŠANAS VAKARS: KINO KONCERTS «KUR PATIESĪBA?!»

VIDEO: Riga IFF atklāšanas kino koncerts «Kur patiesība?!»

Īpaši Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) atklāšanas notikumam par godu veidota kino koncerta pavadījumā 15. oktobrī kinoteātrī “Splendid Palace” tika izrādīta senākā Latvijas teritorijā tapusī spēlfilma “Kur patiesība?!”. Oriģinālmūziku kopradījuši un koncertā izpildīja mūziķi Artūrs Liepiņš un Jēkabs Nīmanis. 

Pirms kino koncerta sākuma LTV kultūras žurnāliste Zane Brikmane uz melnā festivāla paklāja sagaidīja atklāšanas ceremonijas viesus, noskaidroja, kāda ir šī gada festivāla galvenā intriga, kas obligāti jāredz, kāda izskatās balva un ko kino ļaudis gaida no šī gada festivāla.

"Kur patiesība?!"

Rīgā un Ventspilī uzņemtā mēmā filma “Kur patiesība?!” nonāca pie skatītājiem 1913. gadā, pateicoties producentam, kinoteātru īpašniekam un kinofilmu un kinotehnikas izplatītājam Zigfrīdam Mintusam. Filmas scenārijs balstīts jurista, literāta un Pasaules ebreju kongresa idejas autora Ābrahama Šaikevica Šomera lugā “Uz jūras un Elisa salā” (“Afn yam un Ellis Island”), kas vairākkārt ekranizēta un iestudēta teātrī.

Filmas “Kur patiesība?!”, kas zināma arī ar nosaukumu “Ebreju kursistes traģēdija”, stāsts norisinās kādā vārdā neminētā vietā ārpus nometinājuma joslas – teritorijas Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras ebrejiem bija aizliegts apmesties uz dzīvi, izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas un kristītos ebrejus.

No Besarābijas guberņas atbraukusī Adele Vaizekinda ir kursu brīvklausītāja universitātē, jo ebreju uzņemšanai noteiktās kvotas beigušās. Drīz pienāk vēsts – viņai te nav tiesību uz dzīvesvietu, tāpēc policija aicina trīs dienu laikā atstāt pilsētu. Nevēlēdamās ar to samierināties, Adele reģistrējas kā prostitūta. Kamēr viņas mīļotais Rafails Edelhercs dodas apraudzīt vārgstošo tēvu, meiteni arestē uz aizdomu pamata par iereibuša kunga aplaupīšanu. Ieslodzījumā viss pieredzētais izsauc nervu drudzi, ataust atmiņā laimīgā bērnība un vecāku bojāeja ebreju grautiņos.

Traģiskā mīlasstāsta noslēgums, kurā izmisušais Rafails pats saltā naktī mirst pie Adeles kapa, ir zudis.

2020. gadā filmu restaurējusi studija “Locomotive Classics” pēc LKA Rīgas Kino muzeja iniciatīvas, ar VKKF finansiālo atbalstu.

Kā 107 gadus seno melodrāmu skatīties šodien?

Kas jāzina šodienas skatītājam, skatoties 107 gadus seno melodrāmu? Filmas nosaukums “Kur patiesība?!” atklāj filmas veidotāju ambīcijas, skaidro Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone. Vienīgais veids, kā filmas varone Adele var palikt uz dzīvi lielpilsētā ir, reģistrējoties par prostitūtu. Tomsone atzīmē: “It kā skaidrs, ka viņa par to nestrādā, bet filmā ir ļoti labi redzams viņas pārdzīvojums un pazemojums. Un tas ir pirmais brīdis, kad viņa salūzt.”

Režisors Pēteris Krilovs atzīmē, ka filma, “patiesību sakot, parāda ebreju tautības cilvēku sensacionālo eksistenci, par kuru ne pārāk runāja. Es domāju, ka Krievijā tas galīgi nebija izplatīts.”

“Jebkuram ebrejam Impērijas laikā bija absolūti jārēķinās to, kas ir tās nospraustās robežas, kur viņš var dzīvot vai atrasties,” skaidro Lolita Tomsone. “Jo lielajās pilsētās varēja dzīvot tikai ļoti priviliģēti [ebreji]. Universitātēs bija savas kvotas, cik drīkstēja ņemt ebreju studentus, un tās bija ļoti mazas.”

Filmas seansu pavadīs Artūra Liepiņa un Jēkaba Nīmaņa mūzika. Mākslinieki skaidro, ka ar mūziku nav kautrējušies būt ilustratīvi un mēģinājuši filmu paskaidrot. Kā atzīmē Liepiņš – komponējot mūziku mūsdienu filmām, viņš izvairītos to darīt, lai nekļūtu pārāk didaktisks.

“Muzikāli jau nav sarežģīti izvērst drāmu vai kādu romantisku epizodi, bet atrast to skanējumu, lai tas nav arī pārāk vecmodīgs un tajā pašā laikā, lai tas savā ziņā ir nedaudz laikmetīgs,” stāsta Liepiņš.

Filmas restauratore Rūta Sudakova uzsver – restaurācijas uzdevums radīt perfektu un tīru darbu. Šķietamām filmas nepilnībām, kas autentiski radušās filmas tapšanas laikā, filmā arī jābūt, uzskata Sudakova. “Protams, mēs varētu arī pieiet tam jautājumam daudz vienkāršāk un visu nomēzt, bet tas ir tas jautājums par materiāla dzīvību un autentiskumu,” norāda restauratore.

Plašāk par filmas vēsturisko kontekstu un restaurācijas procesu lasāms šeit.

Kino koncerts

Kino koncerts aizved skatītājus 107 gadus senā pagātnē, piešķirot tai laikus vienojošu skanējumu. Kamēr uz ekrāna izrādīja filmu "Kur patiesība?!", uz skatuves mūziķi Artūrs Liepiņš un Jēkabs Nīmanis izpildīja abu komponēto oriģinālmūziku.

Abi mūziķi au agrāk sevi apliecinājuši kino. Artūrs Liepiņš ir izveidojis skaņu celiņu Eiropas kino vēsturē nozīmīgajai vācu mēmajai filmai “Svētdienas cilvēki” (“Menschen am Sonntag”, 1930) pēc Lesarkas festivāla īpaša pasūtījuma, kā arī skaņu celiņus filmām “Paradīze ’89” (2018), “Visi mani draugi miruši” (2019) un “Fabula” (Fable, 2019). Mūziķis ir Riga IFF audio mākslinieks un citviet pasaulē, īpaši frankofonajās valstīs, pazīstams ar savu muzikālā alter-ego projektu “Domenique Dumont”. Radošā tandēma otra puse ir Jēkabs Nīmanis – kinofilmu skaņu celiņu autors jau no 2008. gada, saņēmis nacionālo kinobalvu “Lielais Kristaps” par mūziku filmai “Māra” (2014) un kopš 2010. gada rada skanējumu bērnu iemīļotajām animācijas īsfilmu sērijām “Lupatiņi”. Viņš komponē teātra izrādēm, piedalās Latvijas koncertdzīvē, nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu.

Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv lasītājiem piedāvā iepazīties ar filmām, kas ir ne tikai augstvērtīgi mākslas darbi, bet arī rosina pārdomas un diskusijas par sabiedrībai aktuāliem tematiem. Par vienpadsmit Riga IFF filmām raksta cilvēki, kuru personiskā un profesionālā pieredze sniedz īpašu ieskatu filmas tematikā, lai caur kultūras un kino prizmu veicinātu domu apmaiņu par pasaulē un Latvijā notiekošo.

Riga IFF

Rīgas Starptautiskais kino festivāls norisinās no 15. līdz 25. oktobrim. Tā programmā 11 dienās tiks izrādītas 129 filmas desmit tematiskajās programmās.

Skatītājiem būs iespēja redzēt ne tikai pasaules kinofestivālos jau atzinību guvušus darbus, bet arī iepazīties ar izteiksmīgiem un drosmīgiem skatupunktiem no Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstīm, kā arī pieredzēt talantīgas debijas un arī ilgi gaidītus pašmāju kinodarbus.

Festivālā norisināsies arī tiešsaistes pasākumu programma industrijas profesionāļiem, izglītojošas un iedvesmojošas lekcijas, kā arī 28 stundas garš “hakatons”. Riga IFF noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji. 

Tiešsaistes seansi šogad ļaus skatītājiem visā Latvijā baudīt festivālu, arī neizejot no mājas vai neatrodoties Rīgā. Visu seansu biļetes iegādājamas gan festivāla mājaslapā, gan “Biļešu servisa” kasēs, un to lietošanas instrukcija atrodama tiešsaistē. Jāņem vērā, ka seansiem tiešsaistē, gluži tāpat kā klātienē, būs sākuma un beigu laiks, tādēļ savs festivāla apmeklējums jebkurā gadījumā ir jāplāno. Pilna festivāla programma un biļetes uz visiem seansiem pieejamas festivāla mājaslapā.

Riga IFF top ar Valsts kultūrkapitāla fonda, ES programmas “Radošā Eiropa – MEDIA”, Nacionālā kino centra un Rīgas domes atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti