“Antisemītisms vienmēr ir evolucionējis līdz ar sabiedrību,” uzsver vēsturnieks Kaspars Zellis, skaidrojot antisemītisma problēmu. Analizējot filmas ainas, Zellis ieskicē apstākļus, kas vedina cilvēkus ļauties antisemītisma uzplūdiem, un atgādina – arī mūsdienu Latvijā antisemītisms vēl joprojām ir dzīvs.
“Faktiski, ja mēs nokļūstam šādā situācijā, ir iespējams atkārtojums. Diemžēl.
Es ceru, ka cilvēki, kas noskatīsies šo filmu, arī painteresēsies tālāk, kas notika karā un kas notika ar Žani Lipki,” saka Zellis.
Savukārt Marģers Vestermanis, holokaustā izdzīvojušais, vēsturnieks un muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs stāsta par citiem latviešiem, kuri līdzīgi Žanim Lipkem glāba ebrejus, un skaidro, kāpēc mēs, iespējams, nekad neuzzināsim viņu vārdus.
“Kāpēc cilvēki gāja pret duļķainu, asiņainu straumi, pret sabiedrības vienaldzību un uzņēmās milzīgu risku?” jautā Vestermanis, ieskicējot savos pētījumos grūti atbildamo jautājumu par šādu labestību.
Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs ieskicē Otrā pasaules kara specifisko ainu un skaidro, kā abas okupācijas varas sašķēla vietējo sabiedrību. “Bailes var cilvēku gan paralizēt, gan mobilizēt,” uzskata Neiburgs.
Savukārt Viktors Arensburgs stāsta par sava tēva attiecībām ar Žani Lipki. Arensburga tēvs bija viens no ebrejiem, kuriem Žanis Lipke palīdzēja. “Žanis pastāvīgi atveda viņam produktus, brīdināja par nepatikšanām, kas varētu būt,” stāsta Viktors Arensburgs.
